5. Article — neparedz pašvaldībai "veto tiesības" attiecībā uz
tās teritorijas izmaiņām, un pašvaldības pozitīvs lēmums par
šādām izmaiņām nav priekšnoteikums tam, lai pilnvarota valsts
institūcija šādas izmaiņas veiktu, ja ir ievērotas Hartas
5. panta prasības par pienācīgu konsultēšanos ar vietējo
kopienu. Uz to norādīts ne vien Saeimas atbildes rakstā un
Ministru kabineta viedoklī, bet arī Vecpiebalgas novada domes
papildu paskaidrojumos pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem.
Satversmes tiesa piekrīt šim
viedoklim.
9. Administratīvi
teritoriālās reformas likuma 6. pants (redakcijā, kādā tas
izteikts ar 2005. gada 22. septembrī pieņemto likumu
"Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā")
paredzēja, ka vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā
reforma tiek realizēta līdz 2009. gada vietējo pašvaldību
vēlēšanām. Lai arī apstrīdēto normu pieņemšanas laikā Noteikumi
Nr. 596 jau bija spēkā, vietējo pašvaldību administratīvi
teritoriālā reforma vēl nebija noslēgusies. Apstrīdētās normas
nevar uzskatīt par kādas agrāk veiktas administratīvi
teritoriālās reformas rezultātā izveidoto pašvaldību robežu
grozīšanu vai jaunu reformu. Apstrīdēto normu pieņemšana
uzskatāma par viena un tā paša administratīvi teritoriālās
reformas procesa sastāvdaļu.
Līdz ar to pamatots ir Ministru
kabineta viedoklis, ka par konsultācijām ar vietējām pašvaldībām
nevar spriest tikai pēc tā laikposma, kad tika izstrādāts un
Saeimā apspriests Administratīvo teritoriju likuma projekts. Ar
pašvaldībām notikušās konsultācijas ir jāvērtē visa vietējo
pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas procesa
garumā.
10. Kā jau secināts
iepriekš, no Hartas 5. panta expressis verbis
neizriet prasība pēc konkrētas konsultēšanās procedūras.
Satversmes tiesa piekrīt lietas dalībnieku un pieaicināto personu
viedoklim, ka šajā normā ietvertā termina "konsultēšanās" saturs
noskaidrojams, ņemot vērā ne vien citus Hartas pantus, bet arī
Satversmes normas.
Harta ir vērsta uz to, lai tajā
noteiktos pienākumus valstis iespēju robežās padarītu par savas
konstitucionālās sistēmas sastāvdaļu un līdz ar to nodrošinātu
attiecīgo normu ievērošanas kontroli ar savu konstitucionālās
kontroles mehānismu starpniecību. Hartas 2. pants "Vietējās
pašvaldības konstitucionālais un tiesiskais statuss" noteic, ka
"vietējās pašvaldības principam ir jābūt atzītam valsts
likumdošanā un, kur iespējams, konstitūcijā".
Hartas 2. pants garantē, ka
vietējās pašvaldības princips ir ietverts rakstītā likumā. Tā kā
šis princips ir ļoti svarīgs, būtu vēlams to ietvert konstitūcijā
(sk. Hartas paskaidrojošo ziņojumu). Līdz ar to Harta jau
sākotnēji ir veidota tā, lai tajā iekļautās normas būtu
pietiekami elastīgas un piemērotas Eiropas valstu atšķirīgajām
konstitucionālajām sistēmām.
Lai noskaidrotu
no Hartas 5. panta izrietošās prasības, tas jāinterpretē
kopsakarā ar Satversmes normām, tostarp 1., 21. un
101. pantu.
11. Satversmes
asgovernmentjoint-stocklegislationmksaeima