5. Article — neparedz pašvaldībai "veto tiesības" attiecībā uz

tās teritorijas izmaiņām, un pašvaldības pozitīvs lēmums par šādām izmaiņām nav priekšnoteikums tam, lai pilnvarota valsts institūcija šādas izmaiņas veiktu, ja ir ievērotas Hartas 5. panta prasības par pienācīgu konsultēšanos ar vietējo kopienu. Uz to norādīts ne vien Saeimas atbildes rakstā un Ministru kabineta viedoklī, bet arī Vecpiebalgas novada domes papildu paskaidrojumos pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem. Satversmes tiesa piekrīt šim viedoklim. 9. Administratīvi teritoriālās reformas likuma 6. pants (redakcijā, kādā tas izteikts ar 2005. gada 22. septembrī pieņemto likumu "Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā") paredzēja, ka vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma tiek realizēta līdz 2009. gada vietējo pašvaldību vēlēšanām. Lai arī apstrīdēto normu pieņemšanas laikā Noteikumi Nr. 596 jau bija spēkā, vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma vēl nebija noslēgusies. Apstrīdētās normas nevar uzskatīt par kādas agrāk veiktas administratīvi teritoriālās reformas rezultātā izveidoto pašvaldību robežu grozīšanu vai jaunu reformu. Apstrīdēto normu pieņemšana uzskatāma par viena un tā paša administratīvi teritoriālās reformas procesa sastāvdaļu. Līdz ar to pamatots ir Ministru kabineta viedoklis, ka par konsultācijām ar vietējām pašvaldībām nevar spriest tikai pēc tā laikposma, kad tika izstrādāts un Saeimā apspriests Administratīvo teritoriju likuma projekts. Ar pašvaldībām notikušās konsultācijas ir jāvērtē visa vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas procesa garumā. 10. Kā jau secināts iepriekš, no Hartas 5. panta expressis verbis neizriet prasība pēc konkrētas konsultēšanās procedūras. Satversmes tiesa piekrīt lietas dalībnieku un pieaicināto personu viedoklim, ka šajā normā ietvertā termina "konsultēšanās" saturs noskaidrojams, ņemot vērā ne vien citus Hartas pantus, bet arī Satversmes normas. Harta ir vērsta uz to, lai tajā noteiktos pienākumus valstis iespēju robežās padarītu par savas konstitucionālās sistēmas sastāvdaļu un līdz ar to nodrošinātu attiecīgo normu ievērošanas kontroli ar savu konstitucionālās kontroles mehānismu starpniecību. Hartas 2. pants "Vietējās pašvaldības konstitucionālais un tiesiskais statuss" noteic, ka "vietējās pašvaldības principam ir jābūt atzītam valsts likumdošanā un, kur iespējams, konstitūcijā". Hartas 2. pants garantē, ka vietējās pašvaldības princips ir ietverts rakstītā likumā. Tā kā šis princips ir ļoti svarīgs, būtu vēlams to ietvert konstitūcijā (sk. Hartas paskaidrojošo ziņojumu). Līdz ar to Harta jau sākotnēji ir veidota tā, lai tajā iekļautās normas būtu pietiekami elastīgas un piemērotas Eiropas valstu atšķirīgajām konstitucionālajām sistēmām. Lai noskaidrotu no Hartas 5. panta izrietošās prasības, tas jāinterpretē kopsakarā ar Satversmes normām, tostarp 1., 21. un 101. pantu. 11. Satversmes
asgovernmentjoint-stocklegislationmksaeima