6. Article

Papildināt likumu ar 10.1 pantu šādā redakcijā: "10.1 pants. Priekšnodokļa korekcija zaudētiem parādiem (1) Ja preču piegādātāja vai pakalpojuma sniedzēja zaudētā parāda vērtība vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez nodokļa ir mazāka par 300 latiem, apliekamajai personai ir tiesības valsts budžetā iemaksāto nodokļa summu samazināt par zaudētā parāda nodokļa summu, ja ir izpildīti visi turpmāk šajā panta daļā minētie nosacījumi: 1) par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem ir izrakstīts rēķins vai nodokļa rēķins saskaņā ar šā likuma 8.pantu; 2) zaudētais parāds ir radies pēdējo triju taksācijas gadu laikā; 3) par veikto darījumu ir aprēķināts nodoklis, un tas ir iekļauts attiecīgā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā; 4) zaudētā parāda summa ir norakstīta no nedrošiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu summas vai tieši zaudējumos (izdevumos) apliekamās personas grāmatvedībā kārtējā taksācijas periodā vai arī kādā no iepriekšējiem taksācijas periodiem; 5) preču vai pakalpojumu saņēmējs ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju nav saistītas personas likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē; 6) preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana atbilstošajam preču vai pakalpojumu saņēmējam ir pārtraukta vismaz pirms sešiem mēnešiem un nav atjaunota; 7) apliekamā persona nav nodevusi (cedējusi) savas prasījuma tiesības citai personai; 8) apliekamā persona var pierādīt, ka tā ir veikusi pasākumus zaudētā parāda atgūšanai; 9) preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs līdz pēctaksācijas gada 1.martam ir nosūtījis preču vai pakalpojumu saņēmējam, kurš ir apliekamā persona vai kurš preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas brīdī bija apliekamā persona, informāciju par to, ka attiecīgais parāds šā likuma izpratnē tiek uzskatīts par zaudēto parādu. (2) Ja preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja zaudētā parāda vērtība vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez nodokļa ir sasniegusi vai pārsniegusi 300 latu, apliekamajai personai ir tiesības valsts budžetā maksājamo nodokļa summu samazināt par zaudētā parāda nodokļa summu, ja izpildīti šā panta pirmās daļas nosacījumi un ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no preču vai pakalpojumu saņēmēja un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību. (3) Preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs, piemērojot šā panta pirmo un otro daļu, iekļauj nodokļa summu par zaudēto parādu pēctaksācijas gada marta nodokļa deklarācijā, papildus norādot personu, kuras parāds šā likuma izpratnē tiek uzskatīts par zaudēto parādu, parāda vērtību un nodokļa summu. (4) Preču vai pakalpojumu saņēmējs, kurš ir apliekamā persona, pēc šā panta pirmās daļas 9.punktā minētās informācijas saņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz pēctaksācijas gada 31.jūlijam atmaksā valsts budžetā atskaitīto priekšnodokļa summu par nesamaksāto zaudēto parādu. (5) Preču vai pakalpojumu saņēmējs, kurš ir apliekamā persona, šā panta ceturtajā daļā minēto nodokļa summu iemaksā valsts budžetā, to uzrādot attiecīgā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā. (6) Preču vai pakalpojumu saņēmējs, kurš ir izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra, šā panta ceturtajā daļā norādītajā termiņā atmaksā valsts budžetā atskaitīto priekšnodokļa summu par nesamaksāto zaudēto parādu, iesniedzot paziņojumu par nodokļa samaksu par zaudētajiem parādiem un šajā paziņojumā norādot darījumus, par kuriem nodoklis tiek atmaksāts. (7) Valsts ieņēmumu dienests 30 dienu laikā pēc šā panta trešajā daļā minētās nodokļa deklarācijas saņemšanas informē preču vai pakalpojumu saņēmēju, kurš ir apliekamā persona vai preču piegādes vai pakalpojumu saņemšanas brīdī bija apliekamā persona un kurš nav samaksājis par piegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem, par valsts budžetā maksājamās nodokļa summas palielināšanu. (8) Ja zaudētais parāds pilnīgi vai daļēji atgūts pēc tam, kad veiktas šajā pantā paredzētās valsts budžetā maksājamā nodokļa korekcijas, preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs par atgūto zaudēto parādu vai tā daļu aprēķina nodokli un iemaksā to valsts budžetā tajā taksācijas periodā, kad parāds ir samaksāts. (9) Ja preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam zaudēto parādu samaksā, preču vai pakalpojumu saņēmējam ir tiesības atskaitīt priekšnodokli par samaksāto zaudēto parādu vai tā daļu tajā taksācijas periodā, kad veikta samaksa." 7. 11.pantā: papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā: "PVN grupa iesniedz nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu 25 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām."; papildināt pantu ar 5.2 daļu šādā redakcijā: "(52) PVN grupa šā panta 5.1 daļā minēto pārskatu iesniedz par katru PVN grupas dalībnieku atsevišķi."; papildināt astoto daļu pēc vārda "filiālēm" ar vārdiem "PVN grupa"; papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā: "(9) PVN grupa šā panta astotajā daļā minēto pārskatu iesniedz par katru PVN grupas dalībnieku atsevišķi." 8. 12.pantā: papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā: "PVN grupa nodokli valsts budžetā par taksācijas periodu iemaksā 25 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām."; papildināt pantu ar 1.12 daļu šādā redakcijā: "(112) Ja preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana notiek starp PVN grupas dalībnieku un tādu personu, kas ir izslēgta no šīs PVN grupas, tad nodokli par avansa maksājumu, kas veikts līdz izslēgšanai no PVN grupas, piemēro kā darījumam, par kuru ir veikts avansa maksājums. Avansa saņēmējs maksā nodokli valsts budžetā tajā taksācijas periodā, kurā ir stājies spēkā Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par avansa maksātāja izslēgšanu no PVN grupas."; papildināt otrās daļas otro teikumu ar vārdiem "izņemot šā likuma 6.panta sestajā, septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā un vienpadsmitajā daļā minētos gadījumus"; izteikt 2.1 daļu šādā redakcijā: "(21) Aprēķināto nodokli par preču importu, kam piemērots īpašais nodokļa režīms preču importa darījumos, maksā valsts budžetā, norādot nodokli tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kurā preces izlaistas brīvam apgrozījumam."; izteikt 2.3 daļu šādā redakcijā: "(23) Ja preces tiek ievestas iekšzemē no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām, izlaižot preces brīvam apgrozījumam, un saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas jomā muitas parāds jānodrošina ar muitas galvojumu vai skaidras naudas iemaksu (drošības naudu), tad persona, kas ir atbildīga par muitas parāda nomaksu, bet nav saņēmusi atļauju piemērot īpašo nodokļa režīmu importa darījumos, iesniedz galvojumu par nodokļa parādu vai nodrošina nodokļa parādu ar skaidras naudas iemaksu. Nodokļa galvojumu un skaidras naudas iemaksu nosaka, piemēro un dzēš atbilstoši normatīvajos aktos muitas jomā noteiktajām prasībām."; papildināt 10.1 daļu pēc vārdiem "apliekamā persona" ar vārdiem "izņemot PVN grupu"; papildināt pantu ar 10.2 daļu šādā redakcijā: "(102) Valsts ieņēmumu dienests pārmaksāto nodokļa summu, kas radusies PVN grupai, atmaksā galvenajam uzņēmumam."