9. Article

Mantojuma pieņemšana, dalīšana un atraidīšana; transmisija Mantojuma pieņemšana Mantojuma pieņemšanā nepieciešama vairāku procesuāla regulējuma būtisku aspektu sakārtošana, piemēram, mantojuma pieņemšanas ar faktisko valdījumu nošķiršana no atsevišķu lietu pārņemšanas valdījumā. Novēršama pretruna starp Civillikuma 694.pantu, kas paredz mantojuma pieņemšanas prezumpciju attiecībā uz "klusējošo" mantinieku, un Civillikuma 416.pantu, kas izvirza prasību mantot aicinātajam veikt aktīvu rīcību savu mantojuma tiesību pierādīšanai, pretējā gadījumā pakļaujot sevi riskam pazaudēt mantojumu kā bezmantinieka mantu. Ieteicama preklūzijas atjaunošana, lai radītu noteiktību tiesiskajās attiecībās starp mantiniekiem, kreditoriem, neatraidāmajiem mantiniekiem un legatārijiem. Mantojuma dalīšana Ņemot vērā, ka Civillikums pieturas pie mantojuma pieņemšanas sistēmas, nav pamatoti attiecināt Civillikuma 413.pantā ietverto nosacījumu, ka pēc mantojuma atklāšanās laika nosakāma arī mantojuma dalīšanas kārtība starp vairākiem līdzmantiniekiem. Mantojuma atraidīšana Sludinājums par mantojuma atklāšanos nenodrošina mantiniekam pilnīgu skaidrību par legatāra attieksmi pret tam piešķirtā legāta pieņemšanu (Civillikuma 530.pants saistībā ar Civillikuma 522.panta otro daļu) un par to personu attieksmi, kas ieguvušas tiesības mantot pēc notikuša atraidījuma (Civillikuma 782.pants). Vienlaikus būtu nepieciešams regulējums gadījumiem, kad kreditoru prasījumi ir lielāki par aktīviem (Civillikuma 277.pants). Neviens normatīvais akts nenosaka, ka tādā gadījumā prasījumi būtu dzēšami, tādēļ apsverama nepieciešamība noteikt Civillikumā atsevišķu regulējumu. Inventāra tiesība Nav viennozīmīgi noteikta kārtība, kādā zvērināts tiesu izpildītājs saņem lūgumu veikt mantojuma inventāra saraksta sastādīšanu. Trūkst regulējuma, vai mantojuma inventāra sarakstā iekļaujama tikai mantojuma atstājējam piederējusī manta (aktīvi), vai arī tā parādsaistības (pasīvi). Normatīvajos aktos nav noteikts, kādas darbības zvērinātam tiesu izpildītājam jāveic, sastādot mantojuma inventāra sarakstu. Nav regulējuma, kā kontrolēt, lai par vienu un to pašu mantojumu tiktu sastādīts tikai viens mantojuma inventāra saraksts, kā arī to, lai mantojuma inventāra saraksta pielikumus, papildinājumus vai labojumus izdarītu tikai tas zvērināts tiesu izpildītājs, kurš sastādījis sākotnējo inventāra sarakstu. Trūkst regulējuma par mantojuma atstājēja mantas daļas laulāto kopmantā iekļaušanu mantojuma inventāra sarakstā. Piedāvātie risinājuma variantiLai novērstu koncepcijā minētās problēmas, tiek piedāvāti šādi risinājuma varianti: 1.variants Izdarīt grozījumus un papildinājumus Civillikuma Mantojuma tiesību daļā, novēršot pašus būtiskākos trūkumus un samierinoties ar sīkākām nepilnībām, neprecīzām normām, formulējumu divdomībām, kā arī arhaisko valodu, kuru interpretācija tiesu praksē jau ieguvusi noteiktu veidu. Tādējādi būtu grozāmi panti, kas uzskatāmi par neatbilstošiem pašreizējai situācijai. Piemēram, adoptēto mantošana, mantojuma pieņemšana, legatārā mantošana. Šādi grozījumi būtu attiecināmi uz Civillikuma Mantojuma tiesību daļas 2.nodaļas 3. un 10.apakšnodaļu, 3.nodaļas 5.apakšnodaļu un 6.nodaļu. Neietekmē valsts budžetu un pašvaldību budžetus. 2.variants Izdarīt apjomīgus grozījumus Civillikuma Mantojuma tiesību daļā, novēršot ne tikai pašus būtiskākos praksē konstatētos trūkumus (kā 1.variantā), bet arī sīkākas nepilnības, neprecīzas normas, formulējumu divdomības, kā arī arhaisko valodu un neatbilstošu tiesību normu (terminu) lietošanu Civillikumā, taču vienlaikus saglabājot esošo Civillikuma Mantojuma tiesību daļas struktūru. Grozījumu varētu būt attiecīgi vairāk, un tie būtu attiecināmi uz visām Civillikuma Mantojuma tiesību daļas nodaļām. Neietekmē pašvaldību budžetus, bet pozitīvi ietekmē valsts budžetu, jo, nododot vispārējās jurisdikcijas tiesas funkciju aizgādnības nodibināšanā zvērinātiem notāriem, tiks ekonomēts vispārējās jurisdikcijas tiesas resursu izlietojums. Paredzot iespēju tiešajām pārvaldes iestādēm, kuru funkcijās ietilpst valstij piekrītošās mantas uzskaite, un pašvaldībām, kuru teritorijās atrodas bezmantinieka nekustamais īpašums, bez maksas iegūt informāciju no valsts informācijas sistēmām (piemēram, Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas, komercreģistra, Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra), nepieciešami finanšu līdzekļi attiecīgo sistēmu uzturēšanai un pielāgošanai, kā arī programmatūras izmaiņām, taču vienlaikus paredzams budžeta līdzekļu ietaupījums, jo valsts un pašvaldību iestādēm nav jāmaksā zvērinātam notāram, kurš pieprasa informāciju no šīm valsts uzturētajām datubāzēm. 3.variants Jaunas Civillikuma Mantojuma tiesību daļas izstrāde. Jāņem vērā ne tikai iepriekšējos risinājuma variantos norādītie Civillikuma trūkumi, bet arī plašāk jāizskata identificētās problēmas, iespējams, ieviešot jaunus tiesību institūtus, kā arī izvērtējot iespēju ieviest citu procedūru regulējumu. Minētais risinājuma variants paredz pastāvošā mantojuma tiesību normatīvā regulējuma modernizēšanu, vienlaikus zaudējot spēku šobrīd spēkā esošajai Civillikuma Mantojuma tiesību daļai. Ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir iespējama, ja tiktu izvēlēta iespēja būtiski mainīt esošās procedūras, ieviešot jaunus tiesību institūtus un citu procedūru regulējumu. Tieslietu ministra vietā – veselības ministre B.Rozentāle