15. Article

Satversmes 109. pants noteic: "Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos." Lai izvērtētu, vai apstrīdētā norma atbilst Satversmes 109. pantam, visupirms noskaidrojams, vai tā ietilpst tiesību uz sociālo nodrošinājumu saturā. Tiesības uz sociālo nodrošinājumu paredz valsts pienākumu radīt efektīvu, taisnīgu un ilgtspējīgu sociālās drošības sistēmu. Tā kā tiesības uz sociālo nodrošinājumu pieder pie sociālajām tiesībām, valstij ir rīcības brīvība to metožu un mehānismu izvēlē, ar kādiem šīs tiesības īstenojamas (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2001. gada 13. marta sprieduma lietā Nr. 2000-08-0109 secinājumu daļu). Tiesību uz sociālo nodrošinājumu saturs konkretizēts likumos, kas noteic Latvijas sociālās drošības sistēmu, sevišķi likumā "Par sociālo drošību". Viens no būtiskiem sociālās drošības sistēmas elementiem ir sociālā apdrošināšana, kas plašāk regulēta likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un likumā "Par valsts pensijām" (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 19. marta sprieduma lietā Nr. 2001-12-01 secinājumu daļas 1. punktu un 2005. gada 11. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-08-01 6.1. punktu). Satversmes tiesa atzīst, ka personai garantējamo sociālā nodrošinājuma apjomu ietekmē valsts ekonomiskā situācija un pieejamie resursi. Tomēr Satversmes tiesa jau iepriekš norādījusi: "Ja likumdevējs, izmantojot savu kompetenci sociālās politikas veidošanā un realizēšanā, kā arī sociālo tiesību apjoma noteikšanā, Satversmē ir iekļāvis sociālās tiesības un šo tiesību saturu ir konkretizējis likumos, tad tās ir kļuvušas par indivīda tiesībām. Šādu tiesību realizāciju persona var prasīt no valsts, kā arī var aizstāvēt šīs savas tiesības tiesā" (Satversmes tiesas 2002. gada 19. marta sprieduma lietā Nr. 2001-12-01 secinājumu daļas 2. punkts). Tātad, ja likumdevējs ir izšķīries noteiktu sociālā nodrošinājuma kopumu garantēt likumā, persona uz to iegūst subjektīvas tiesības. Likuma "Par valsts pensijām" 26. pantā un pārejas noteikumu 15. punktā pensiju pārskatīšanas (kas sabiedrībā tiek dēvēta arī par pensiju indeksāciju) kārtība bija noteikta jau kopš šā likuma pieņemšanas brīža 1995. gada 2. novembrī. Pēc tam šī kārtība ir mainīta vairākkārt, tomēr pensiju pārskatīšanas institūts kā tāds ir pastāvējis vienmēr. Arī pašreiz spēkā esošajā likuma redakcijā pensiju pārskatīšana ir paredzēta. Proti, likuma "Par valsts pensijām" 26. pants noteic, ka valsts pensiju apmērs pārskatāms reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu. Apstrīdētā norma pensiju pārskatīšanu aptur uz noteiktu laiku, nosakot, ka valsts pensijas 2009. gadā pārskatītas netiek. Tādējādi nākamā pensiju pārskatīšana paredzēta 2010. gada 1. oktobrī. Līdz ar to apstrīdētā norma ir izņēmums no valstī izveidotās sociālās drošības sistēmas (salīdzinājumam sk. Satversmes tiesas 2002. gada 19. marta sprieduma lietā Nr. 2001-12-01 secinājumu daļas 2. punktu). Papildus norādāms, ka pienākums periodiski pārskatīt valsts pensiju apmēru izriet arī no starptautiskajām tiesībām. Tā ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja, kas izveidota, lai uzraudzītu ANO Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām īstenošanu, norādījusi, ka valstij regulāri jāseko sniegtā sociālā nodrošinājuma apmēra pietiekamībai, lai garantētu, ka atbalsta saņēmēji var atļauties preces un pakalpojumus, kas tiem nepieciešami paktā ietverto tiesību īstenošanai (sk.: UN Committee on Economic, Social and Cultural Rights, General Comment No. 19. The right to social security, E/C.12/GC/19 4 February 2008, para 22). Pienākums veikt pensiju pārskatīšanu ietverts arī atsevišķos starptautiskos dokumentos - Eiropas Sociālās drošības kodeksa 65. pantā un Eiropas sociālās hartas papildprotokola 4. pantā. Šos dokumentus Latvija ir parakstījusi, bet vēl nav ratificējusi. Tāpat, salīdzinot sociālās aizsardzības sistēmas, kādas tās 2009. gada 1. janvārī bijušas 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs, secināms, ka pensiju pārskatīšanai piemērojamie principi dažādās valstīs ir atšķirīgi. Tomēr vecuma pensijas un invaliditātes pensijas tiek periodiski pārskatītas pilnīgi visās valstīs (sk.: Europan Commission, Mutual Information System on Social Protection, Comparative Tables on Social Protection http://ec.europa.eu/employment_social/missoc/db/public/compareTables.do, aplūkots 22.10.2009.). Apstrīdētā norma uz noteiktu laika posmu atceļ personu tiesības uz to, ka valsts pensijas tiek pārskatītas, un tādējādi ierobežo Satversmes 109. pantā garantētās tiesības uz sociālo nodrošinājumu.