22. Article

Visbeidzot Satversmes tiesai jāizvērtē, vai labums, ko iegūs sabiedrība, ir lielāks par indivīdam nodarīto kaitējumu. 22.1. Ar apstrīdēto normu atcelta pensiju pārskatīšana 2009. gada 1. aprīlī un 2009. gada 1. oktobrī. Atbilstoši Labklājības ministrijas sniegtajai informācijai pensiju pārskatīšana 2009. gada 1. aprīlī skartu 228 387 valsts pensiju saņēmējus jeb 40,6 procentus no kopējā valsts pensiju saņēmēju skaita. Atkarībā no pensijas apmēra tā pieaugums būtu šāds: 45 latus lielai pensijai - 2,16 latu, 100 latus lielai pensijai - 4,79 lati, 135 latus lielai pensijai - 6,47 lati (sk. lietas materiālu 1. sēj. 78. lp.). Pensiju pārskatīšana 2009. gada 1. oktobrī skartu 334 036 pensionārus jeb 59,4 procentus no valsts pensiju saņēmēju skaita. Šīs pārskatīšanas rezultātā pensijas, kas nepārsniedz 135 latus, nepieaugtu; pensijas, kuru apmērs ir 136 lati, pieaugtu par 1,86 latiem; 180 latus lielām pensijām pieaugums būtu 2,47 lati, bet 300 latus lielām pensijām - 4,11 latu (sk. lietas materiālu 1. sēj. 78. lp.). Vērtējot valsts pensiju saņēmējiem radītā aizskāruma apmēru, Saeima norāda uz dažādiem pasākumiem, kas pēdējo gadu laikā veikti pensionāru dzīves uzlabošanai, sevišķu uzmanību pievēršot personām ar mazu pensiju un lielu darba stāžu. Tā kopš 2006. gada palielināts minimālais apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs, palielināts minimālais vecuma pensijas apmērs personām, kurām apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 40 gadiem, ieviests vienreizējs pabalsts pārdzīvojušam laulātam pensionāra nāves gadījumā, 2007. gadā noteikta iespēja atsevišķām personu kategorijām valsts pensiju pieprasīt piecus gadus agrāk un 2008. gadā priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas vēl vairāk paplašinātas (sk. lietas materiālu 1. sēj. 27.-28. lp.). Kopš 2006. gada ieviests un vēlāk pakāpeniski paplašināts regulējums attiecībā uz piemaksu pie valsts vecuma pensijas par katru apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. Tā ar 2006. gada 1. janvāri noteikta 19 santīmu piemaksa pie valsts vecuma pensijas par katru apdrošināšanas stāža gadu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un pensijas apmērs nepārsniedz 105 latus. Ar 2007. gada 1. janvāri piemaksa tika piešķirta arī tiem vecuma pensijas saņēmējiem, kuru pensijas apmērs nepārsniedz 135 latus. Kopumā tika saglabāta 30 gadu apdrošināšanas stāža prasība, tomēr personām, kuras strādājušas sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos, tā tika pazemināta līdz 25 gadiem. Ar 2008. gada 1. jūniju piemaksa pie vecuma pensijas tika noteikta 40 santīmu apmērā par katru stāža gadu pensijām, kas nepārsniedz 225 latus, un atcelta iepriekš spēkā bijusī apdrošināšanas stāža prasība. Savukārt ar 2009. gada 1. janvāri šī piemaksa noteikta pie visām vecuma un invaliditātes pensijām neatkarīgi no pensijas apmēra un apdrošināšanas stāža, turklāt piemaksas apmērs paaugstināts līdz 70 santīmiem par katru apdrošināšanas stāža gadu. Tā rezultātā 2009. gada aprīlī vidējā piemaksa pie vecuma pensijas bija 24,16 latu un pie invaliditātes pensijas - 11,55 lati (sk. lietas materiālu 1. sēj. 27.-29.lp.). Tāpat pakāpeniski paplašināts arī pensiju pārskatīšanas regulējums. Kopš 2002. gada, kad tika ieviesta jauna pensiju pārskatīšanas kārtība, attiecībā uz pensijām, kuru apmērs nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, pārskatīšana tika noteikta divas reizes, nevis vienu reizi gadā. Šīs pensijas tika pārskatītas gan atbilstoši faktisko patēriņa cenu indeksam, gan apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Turklāt attiecībā uz pēdējo rādītāju pieauguma procentu apmērs tika paaugstināts no 25 procentiem uz 50 procentiem. Attiecībā uz 2008. gadu tika noteikts, ka iepriekš minētajā kārtībā pārskatāmas nevis pensijas, kas nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru (135 latus), bet gan pensijas, kas nepārsniedz 150 latus. Pensijas, kas pārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru (bet 2008. gadā - 150 latus) un nepārsniedz tā pieckāršu apmēru, vienmēr tika pārskatītas vienu reizi gadā atbilstoši faktiskajam patēriņu cenu indeksam. Lielākas pensijas pārskatītas netika. Labklājības ministrija norāda, ka, pārskatot pensijas 2008. gadā, pensijas līdz 150 latiem aprīlī tika palielinātas vidēji par 11,95 latiem, bet oktobrī - vidēji par 18,31 latu. Savukārt pensijas, kas pārsniedza 150 latus, pārskatīšanas rezultātā vidēji palielinājās par 25,55 latiem (sk. lietas materiālu 2. sēj. 21. lp.). Minētie pasākumi ir noteikuši vidējā valsts pensiju apmēra pieaugumu, kas īpaši novērojams pēdējā gada laikā. Atbilstoši VSAA mājaslapā sniegtajiem statistikas datiem 2005. gada 1. janvārī visu veidu valsts pensiju vidējais apmērs bijis 75,33 lati, 2006. gada 1. janvārī - 84,39 lati, 2007. gada 1. janvārī - 99,82 lati, 2008. gada 1. janvārī - 119,34 lati, bet 2009. gada 1. janvārī - 166,72 lati (sk. http://www.vsaa.lv/vsaa/content/?lng=lv&cat=651, aplūkots 20.11.2009.). Attiecīgi 2008. gadā, tas ir, laikā, kad ekonomiskā situācija valstī jau sāka pasliktināties, valsts pensiju vidējais apmērs pieauga par 39,7 procentiem. Saeima savā atbildes rakstā īpaši uzsver nozīmi, kāda ir piemaksām par apdrošināšanas stāžu, un pauž viedokli, ka šīs piemaksas tādā apmērā, kādā tās noteiktas kopš 2009. gada janvāra, aizstāj pensiju pārskatīšanu. Satversmes tiesa šādam uzskatam nepiekrīt, jo minētajiem regulējumiem ir atšķirīgs mērķis. Piemaksa ir vērsta uz to, lai palielinātu pensiju personām, kuras apdrošināšanas stāžu pilnībā vai galvenokārt uzkrājušas līdz 1996. gadam jeb likuma "Par valsts pensijām" spēkā stāšanās brīdim. Savukārt pensiju pārskatīšana ir vērsta uz pensijas pirktspējas saglabāšanu. Tā nav saistāma ar apdrošināšanas stāža lielumu vai iegūšanas laiku. Ne visām personām, kurām būtu tiesības uz pensijas pārskatīšanu, atbilstošā apmērā ir tiesības arī uz minēto piemaksu. Tomēr atzīstams, ka lielai daļai valsts pensiju saņēmēju piemaksas apmēra palielināšana ir būtiski samazinājusi ar apstrīdēto normu radītā aizskāruma ietekmi. Vērtējot valsts pensiju saņēmēju tiesību aizskārumu, jāuzsver, ka apstrīdētā norma nav radījusi personām jau piešķirtās valsts pensijas apmēra samazinājumu. Tāpat norādāms, ka ar apstrīdēto normu nav ierobežota tāda sociālā garantija, uz ko personas būtu ieguvušas tiesības, veicot valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Apstrīdētā norma ierobežo personu tiesības uz pensiju pirktspējas periodisku pārskatīšanu atbilstoši patēriņa cenu pieaugumam. Valsts pensiju saņēmējiem radītā aizskāruma būtiskumu samazina arī tas, ka tiesību uz sociālo nodrošinājumu ierobežojums ir noteikts vienīgi uz konkrētu laika posmu - 2009. gadu. 2010. gadā valsts pensiju pārskatīšanu paredzēts atsākt. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapā norādītajiem datiem patēriņa cenu indekss ar 2009. gada aprīli sācis samazināties un turpina sarukt. Tāpat kopš 2009. gada aprīļa ir samazinājies Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā iztikas minimuma apmērs (sk. http://www.csb.gov.lv/csp/content/?cat=602, aplūkots 20.11.2009.). Līdz ar to apstrīdētās normas radītās sekas ir jūtamas mazāk. 22.2. Pretstatā valsts pensiju saņēmējiem nodarītajam aizskārumam jāizvērtē labums, ko no konkrētā tiesību ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā. Ietaupījums, ko devusi 2009. gada 1. aprīlī paredzētās pensiju pārskatīšanas atcelšana, ir 11 miljonu latu, savukārt 2009. gada 1. oktobrī paredzētās pārskatīšanas neveikšana ļāvusi ietaupīt 2,3 miljonus latu. Tātad kopējais ietaupījums, ko nodrošinājusi apstrīdētās normas pieņemšana, ir 13,3 miljoni latu (sk. lietas materiālu 1. sēj. 77.-78. lp.). Tomēr, kā tika secināts, šis ieguvums nav aplūkojams atrauti no kopējās valsts ekonomiskās situācijas un citiem tās stabilizēšanas labad veiktajiem pasākumiem. Kā Satversmes tiesai norādījis Ministru kabinets, jau ar 2008. gada 12. decembra grozījumiem likumā "Par valsts budžetu 2009. gadam" noteiktais valsts speciālā budžeta ieņēmumu samazinājums salīdzinājumā ar sākotnējo 2009. gada plānu bijis 453,0 miljoni latu jeb 26,3 procenti. Valsts speciālā budžeta izdevumu samazinājums salīdzinājumā ar sākotnējo 2009. gada plānu bijis 62,8 miljoni latu jeb 4,1 procents, līdz ar to veidojies speciālā budžeta naudas līdzekļu atlikuma samazinājums par 216,2 miljoniem latu (sk. lietas materiālu 1. sēj. 133. lp.). Saskaņā ar Valsts kases pārskatiem 2009. gada pirmajā pusē valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi bijuši 752,7 miljoni latu un salīdzinājumā ar 2008. gada pirmo pusi (544,7 miljoni latu) palielinājušies par 208,0 miljoniem latu. Savukārt valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumi 2009. gada pirmajā pusē bijuši 647,4 miljoni latu un salīdzinājumā ar 2008. gada pirmo pusi (704,3 miljoni latu) samazinājušies par 56,9 miljoniem latu (sk. lietas materiālu 1. sēj. 134. lp.). Var piekrist Saeimas un Ministru kabineta paustajam uzskatam, ka tik ievērojama ieņēmumu samazinājuma dēļ bija nepieciešams pārskatīt arī izdevumus. Sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta darbības princips ir pašfinansēšanās, proti, valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumus pamatā veido sociālās apdrošināšanas iemaksas, ko veic šobrīd tautsaimniecībā nodarbinātie, un līdz ar to budžeta kārtējā gada ieņēmumi ir atkarīgi no maksātāju skaita un sociālās apdrošināšanas iemaksu algas lieluma. Savukārt sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi tiek plānoti, ņemot vērā prognozēto sociālās apdrošināšanas pakalpojumu skaitu un pakalpojumu apmērus attiecīgajā gadā. Valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā ieskaitīto iemaksu pārpalikums, kas veidojies demogrāfiski labvēlīgos gados, tiek uzkrāts valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta kontā. Ministru kabinets norāda, ka uzkrātais līdzekļu atlikums tiks novirzīts valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas funkciju nodrošināšanai demogrāfiski nelabvēlīgos gados. Atbilstoši Valsts kases pārskatiem valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta atlikums šā gada 1. augustā bijis 797,6 miljoni latu un salīdzinājumā ar budžeta atlikumu šā gada 1. janvārī (951,1 miljons latu) tas samazinājies par 153,5 miljoniem latu (sk. lietas materiālu 1. sēj. 134. lp.). Savukārt atbilstoši 2009. gada 16. jūnija grozījumiem likumā "Par valsts budžetu 2009. gadam" valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā plānotais naudas līdzekļu atlikuma samazinājums 2009. gadā ir 206,6 miljoni latu, un tādējādi gada beigās plānotais naudas līdzekļu atlikums - 744,5 miljoni lati. Turklāt speciālā budžeta izdevumi nepārtraukti palielinās vairāku šādu faktoru ietekmē: iepriekšējo gadu straujais algu pieaugums, kura rezultātā pieauguši pensiju un pabalstu apmēri, atsevišķu pakalpojumu saņēmēju skaita pieaugums, jaunu pakalpojumu ieviešana un augstais bezdarba līmenis. Tāpat valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta situācijas izvērtēšanā vērā ņemama arī kopējā valsts ekonomiskā situācija, jo tā tieši ietekmē speciālā budžeta ieņēmumus un izdevumus. Piemēram, ievērojami ir palielinājies bezdarbnieku skaits - atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā no 6,3 procentiem 2008. gada otrajā ceturksnī pieaudzis līdz 16,7 procentiem 2009. gada otrajā ceturksnī (sk. http://www.csb.lv/csp/content/?cat=610, aplūkots 20.11.2009.). 2009. gada pirmajā pusgadā bija vērojama ekonomiskās aktivitātes mazināšanās jeb iekšzemes kopprodukta sarukums par vairāk nekā 18 procentiem salīdzinājumā ar šo pašu iepriekšējā gada periodu (sk. http://www.csb.lv/csp/content/?cat=2148, aplūkots 20.11.2009.). Pieaicinātā persona M. Hansens norāda, ka 2009. gada otrajā ceturksnī ekonomiskā aktivitāte ir noslīdējusi apmēram līdz 2005. gada otrā ceturkšņa līmenim (sk. lietas materiālu 2. sēj. 60. lp.). Arī Pasaules Banka un Starptautiskais Valūtas fonds vērsuši uzmanību uz to, ka pensiju pārskatīšanas sistēma, kurā papildus patēriņa cenu izmaiņu rādītājam piemēro arī 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma, kā tas līdz apstrīdētās normas pieņemšanai bija Latvijā, esot pārāk dāsna un varot radīt fiskālus riskus īsā un vidējā termiņā (sk. "Background Report Bank-Fund Technical Assistance Mission on Public Expenditure Review and Public Finance Management Issues June 11-22, 2007" lietas materiālu 2. sēj. 42. lp.). Atbilstoši Labklājības ministrijas sniegtajai informācijai arī dažas kaimiņvalstis nolēmušas šogad pensijas vai nu "iesaldēt", vai pat samazināt. Piemēram, Zviedrija plānojot valsts pensiju indeksācijā piemērot negatīvu procentu, līdz ar to samazinot pensiju apmērus. Lietuva, kur attiecībā uz valsts pensiju indeksāciju neesot speciāli izstrādāta regulējuma un tā tiekot veikta, rūpīgi izvērtējot kārtējā gada budžeta iespējas, plānojot pensijas samazināt par 5-10 procentiem. Somija valsts pensiju indeksācijā piemērojot iztikas minimuma rādītāju. Tam samazinoties, valdība gatavojot pagaidu likumu, kura mērķis esot "iesaldēt" pensiju indeksāciju 2010. gadā. Arī 90. gadu recesijas laikā Somija pensiju indeksāciju uz vienu gadu "iesaldējusi" (sk. lietas materiālu 2. sēj. 22. lp.). 22.3. Satversmes tiesa vairākkārt norādījusi, ka sociālās tiesības, pie kurām pieder arī tiesības uz sociālo nodrošinājumu, ir ļoti nozīmīgas, taču vienlaikus īpašas, atšķirīgas cilvēktiesības, jo šo tiesību realizācija ir atkarīga no katras valsts ekonomiskās situācijas un pieejamiem resursiem (sk. Satversmes tiesas 2001. gada 13. marta sprieduma lietā Nr. 2000-08-0109 secinājumu daļu). Valstij ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums savas saistības sociālo tiesību jomā samērot ar savām ekonomiskajām iespējām. Pretējā gadījumā apgrūtināta var tikt citu valsts pienākumu izpilde, tajā skaitā citu sociālo tiesību realizēšana. Tāpat uzsverams, ka valstij ir jānodrošina pensiju sistēmas ilgtspēja, garantējot, ka tiesības uz sociālo nodrošinājumu būs īstenojamas arī nākamajās paaudzēs. Pienākums izveidot ilgtspējīgu sociālās drošības sistēmu ir tiesību uz sociālo nodrošinājumu pamatā un izriet arī no sociāli atbildīgas valsts principa. Līdz ar to Satversmes tiesa secina, ka, būtiski pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, valsts vairs nevarēja garantēt tādu pašu sociālā nodrošinājuma kopumu, kāds tas bija noteikts ekonomiskās izaugsmes gados. Pretējā gadījumā tiktu apdraudēta valsts iespēja īstenot tiesības uz sociālo nodrošinājumu un garantēt sociālās drošības sistēmas ilgtspēju. Šādos apstākļos pensiju pārskatīšanas atcelšana ir uzskatāma par atbilstošu līdzekli minēto problēmu risināšanai. Samērojot sabiedrības nepieciešamību pēc apstrīdētās normas ar personas tiesību uz sociālo nodrošinājumu ierobežojumu, secināms, ka labums, ko ar apstrīdēto normu iegūst sabiedrība, ir nozīmīgāks par atsevišķai personai radīto aizskārumu. Līdz ar to apstrīdētā norma ir samērīga ar leģitīmo mērķi un atbilst Satversmes 109. pantā nostiprinātajām tiesībām uz sociālo nodrošinājumu.