25. Article

Izvērtējot to, vai ir ievērots saprātīgs līdzsvars starp nepieciešamību aizsargāt personu tiesisko paļāvību un nodrošināt sabiedrības intereses, vērā ņemams tas, vai ir paredzēta saudzējoša pāreja uz jauno tiesisko regulējumu. Satversmes tiesa jau iepriekš ir norādījusi, ka šāda saudzējoša pāreja var izpausties kā saprātīga pārejas termiņa noteikšana vai kompensācijas paredzēšana (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 25. marta sprieduma lietā Nr. 2002-12-01 secinājumu daļas 2. punktu). Tomēr minētais neizslēdz, ka šādu saudzējošu pāreju iespējams noteikt arī ar citiem mehānismiem. Turklāt atsevišķos gadījumos saudzējošas pārejas esamība var nebūt vienīgais kritērijs, kas izšķir to, vai saprātīgs līdzsvars ir ievērots. Tā, piemēram, Vācijas Federālā konstitucionālā tiesa savā praksē vairākkārt norādījusi, ka tiesiskās paļāvības princips nav iztulkojams tik plaši, ka tas personu pasargātu no jebkuras vilšanās. Atsevišķos gadījumos, samērojot tiesiskās paļāvības ierobežojuma apmēru un tiesiskā regulējuma maiņas nepieciešamību un steidzamību, atkāpšanās no personai garantētajām tiesībām pieļaujama arī bez pārejas perioda (sk. Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas 1977. gada 8. februāra spriedumu lietā Nr. 1BvR 79, 278, 282/70, publicēts BVerfGE 43, 242, 286.-289. lpp. un 1980. gada 18. novembra lēmumu lietā Nr. 1BvR 228, 311/73, publicēts BVerfGE 55, 185, 203.-204.lpp.). Arī Satversmes tiesa iepriekš ir norādījusi, ka sabiedrībai nozīmīgu interešu aizskāruma novēršanai būtu dodama prioritāte salīdzinājumā ar tiesiskās paļāvības principu. Konstatējot būtiskus sabiedrības interešu aizskārumus, valsts institūcijām ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums rīkoties (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 2. punktu un 2009. gada 6. jūlija sprieduma lietā Nr. 2008-38-03 13. punktu). Tāpat Satversmes tiesa norādījusi uz nepieciešamību pamatot, ka tiesiskās paļāvības aizskārums ir bijis nesamērīgs (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 24. marta sprieduma lietā Nr. 2008-39-05 12. punktu). Līdz ar to, vērtējot, vai saprātīgs līdzsvars ir ievērots, savstarpēji jāsamēro divu pretēju interešu - personu tiesiskās paļāvības aizsardzības un nepieciešamības konkrēto regulējumu grozīt sabiedrības interesēs - nozīmīgums. Saudzējošas pārejas noteikšana aplūkojama kā līdzeklis personu tiesībām radītā aizskāruma seku mazināšanai. Kā norādīts iepriekš, vērtējot, cik lielā mērā aizsargājama ir personu tiesiskā paļāvība, vērā ņemams tas, vai tiesību norma, kas konkrētās tiesības personām piešķīrusi, tām jau ir piemērota. Tiesiskās paļāvības aizsardzības apjoms atšķiras atkarībā no tā, vai persona paļāvusies uz jau iegūtām vai sagaidāmām tiesībām. Šajā gadījumā pensiju pārskatīšana tika atcelta, pirms tā bija faktiski notikusi, proti, valsts pensiju apmērs vēl nebija palielināts pārskatīšanas rezultātā. Tādējādi normas, kas noteica pensiju pārskatīšanas kārtību, vēl nebija piemērotas. Personām bija izveidojusies paļāvība uz sagaidāmām, nevis jau iegūtām tiesībām. Šāda paļāvība ir aizsargājama, tomēr aizsardzības apmērs ir mazāks nekā tādā gadījumā, ja tiesības jau būtu iegūtas, proti, ja pensiju pārskatīšana jau būtu notikusi. Apstrīdētās normas nepieņemšanas gadījumā pensijas būtu pārskatītas un personu paļāvība uz iegūto tiesību saglabāšanu būtu aizsargājama lielākā mērā nekā uz sagaidāmu pārskatīšanu. Ir saprotams, ka ekonomiskās krīzes apstākļos, kad iezīmējas nepieciešamība sociālā nodrošinājuma apmēru samazināt, likumdevējs vēlējās šādu situāciju novērst. Satversmes tiesa jau agrāk ir norādījusi, ka tiesiskās paļāvības princips saistāms ar nepieciešamību radīt tādus apstākļus, kas indivīdam ļautu plānot savu nākotni. Tā Satversmes tiesa norādījusi: tiesiskajam regulējumam ir jābūt pietiekami stabilam, lai indivīds, vadoties no tiesību normām, varētu pieņemt ne tikai īstermiņa lēmumus, bet arī ilgtermiņā plānot savu nākotni (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 25. oktobra sprieduma lietā Nr. 2004-03-01 9.2. punktu). Tāpat arī pienākums paredzēt saprātīgu pārejas periodu ir nepieciešams galvenokārt tādēļ, ka persona, paļaujoties uz konkrētu normatīvo regulējumu un tajā ietvertajām tiesībām, ir iekārtojusi savu dzīvi, veidojusi nākotnes plānus, uzņēmusies saistības u.tml. Pārejas periods ir nepieciešams, lai persona varētu pārorientēties atbilstoši kārtībai, kas paredzēta jaunajā tiesiskajā regulējumā. Kā Satversmes tiesa secinājusi iepriekš, personām bija izveidojusies likumīga, pamatota un saprātīga tiesiskā paļāvība uz to, ka pensiju pārskatīšana 2009. gada 1. aprīlī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā notiks. Tomēr tām nevarēja būt radusies paļāvība uz to, ka pensijas tiks paaugstinātas kādā konkrētā apmērā. Lai gan periods, par kuru pensijas bija paredzēts pārskatīt, jau bija noslēdzies un šajā periodā patēriņa cenas bija paaugstinājušās, tomēr informācija par konkrētiem patēriņa cenu indeksiem vēl nebija publiski pieejama. Tādējādi personu paļāvība saistāma ar normatīvajos aktos noteiktas procedūras ievērošanu un pārrēķinu veikšanu, nevis konkrētu finansiālu ieguvumu. Turklāt summas, par kādām pensijas būtu palielinājušās, ja pārskatīšana būtu notikusi, nav atzīstamas par tādām, ar ko būtu iespējams saistīt ievērojamus nākotnes plānus, iekārtot savu dzīvi, uzņemties saistības u.tml. Līdz ar to apstāklim, ka, pieņemot apstrīdēto normu, netika noteikts pārejas periods, šajā gadījumā nevar būt izšķiroša nozīme, vērtējot to, vai saprātīgs līdzsvars starp personu tiesiskās paļāvības aizsardzību un sabiedrības interesēm ir ievērots. Apstrīdētā norma pieņemta valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu līdzsvarošanai. Satversmes tiesa šā sprieduma 22.3. punktā secināja, ka ievērojamā ekonomiskās situācijas pasliktināšanās liedza valstij garantēt tādu sociālā nodrošinājuma kopumu, kāds bija noteikts ekonomiskās izaugsmes gados. Neveicot pasākumus situācijas risināšanai, tiktu ietekmēta valsts spēja īstenot tiesības uz sociālo nodrošinājumu un garantēt sociālās drošības sistēmas ilgtspēju. Tas būtu pretrunā arī ar sociāli atbildīgas valsts principu. No minētā izriet, ka atkāpšanās no tiesībām uz to, ka pensijas tiek pārskatītas, notikusi nozīmīgu sabiedrības interešu nodrošināšanas labad. Līdz ar to, samērojot personu un sabiedrības interešu nozīmīgumu, secināms, ka šajā gadījumā nepieciešamība pēc apstrīdētās normas atsver to, ka netika nodrošinātas tiesības, uz kuru īstenošanu personas varēja paļauties. Tādējādi apstrīdētā norma nerada tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa n o s p r i e d a: atzīt 2009. gada 12. marta likuma "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" 2. panta vārdus "valsts pensijas 2009. gadā pārskatītas netiek" par atbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs G.Kūtris