3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - Pieteikuma iesniedzējam nepiekrīt un atbildes rakstā pauž uzskatu, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmei. 3.1. Saeima norāda, ka sociālās tiesības, tostarp tiesības uz sociālo nodrošinājumu, ir īpašas, atšķirīgas tiesības, kuru realizācija ir atkarīga no katras valsts ekonomiskās situācijas un pieejamiem resursiem. Tomēr valstij neatkarīgi no tās ekonomiskās situācijas esot pienākums nodrošināt minimālu sociālo tiesību realizāciju. Latvijā esot izveidota stabila un efektīva sociālās drošības sistēma, kas ietverot sociālās apdrošināšanas sistēmu, valsts sociālo pabalstu sistēmu, kā arī sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sistēmu. Personai esot pieejami citi sociālās drošības sistēmas pakalpojumi arī tad, ja tā saņem valsts pensiju. Līdz ar to Latvija esot izpildījusi pienākumu nodrošināt ikvienai personai tiesības uz sociālo nodrošinājumu vismaz minimālā līmenī. Pēdējo gadu laikā esot veikti vairāki pasākumi pensionāru dzīves uzlabošanai, sevišķu uzmanību pievēršot personām ar mazu pensiju un lielu darba stāžu. Tajā skaitā kopš 2006. gada esot ieviests un vēlāk pakāpeniski paplašināts regulējums attiecībā uz piemaksām pie valsts vecuma pensijas par katru apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. Saeima īpaši uzsver šo piemaksu nozīmi un norāda, ka piemaksas pie valsts vecuma pensijas, kādas tās stājušās spēkā ar 2009. gada 1. janvāri, aizstājot pensiju pārskatīšanu. Latvija atrodoties ekonomiskās lejupslīdes apstākļos. Turklāt Latvija esot veikusi starptautiskos aizņēmumus. Par pamatu starptautiskā finansējuma piešķiršanai kalpojot Saeimā 2009. gada decembrī apstiprinātā Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma. Līdz ar to Latvija izmantojot ne tikai nacionāli pieejamos resursus, bet arī starptautisko palīdzību, lai nodrošinātu sociālās tiesības. Saeima atzīst, ka ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību iekļaušana Satversmē ierobežo likumdevēja rīcības brīvību un tas nevar atteikties no pienākuma nodrošināt sociālo tiesību efektīvu īstenošanu. Sociālās tiesības vajagot nodrošināt vismaz minimālā apmērā, un sociālo tiesību īstenošanā vajagot ievērot vispārējos tiesību principus. Pieņemot apstrīdēto normu, valsts neesot atteikusies no efektīvas sociālo tiesību īstenošanas. Tieši otrādi - sociālā joma un it īpaši valsts pensiju nodrošināšana esot atzīta par prioritāti. Salīdzinājumā ar citām sfērām valsts pensijas esot skartas mazāk - tiekot vienīgi atcelta to pārskatīšana, nevis samazināts to apmērs. 3.2. Pēc Saeimas ieskata, neesot šaubu par to, ka sociālo tiesību ierobežojums noteikts ar likumu - to paredzot 2009. gada 12. marta likuma "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" 2. pants. Saeima norāda, ka ierobežojuma leģitīmais mērķis visupirms ir nodrošināt valsts budžeta intereses. Sociālās apdrošināšanas sistēmas darbības princips esot pašfinansēšanās. Laikā no 2002. gada valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā veidojies uzkrājums, kas 2009. gada 1. janvārī sasniedzis apmēram 951 miljonu latu. Šobrīd, kad samazinoties sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumi un palielinoties tā izdevumi, speciālajā budžetā veidojoties deficīts, un līdz 2009. gada 1. maijam uzkrājums esot sarucis jau līdz aptuveni 877 miljoniem latu. Saeima pauž uzskatu, ka tādā gadījumā, ja sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumi nebūtu pārskatīti, valsts speciālā budžeta uzkrājums tiktu izlietots jau pāris gadu laikā. Kā otru ierobežojuma mērķi Saeima norāda citu personu tiesību uz sociālo nodrošinājumu realizāciju, kā arī tiesību uz sociālo nodrošinājumu realizāciju nākotnē. Pēc Saeimas ieskata, tās izraudzītie līdzekļi esot piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo, neparedzot pensiju pārskatīšanu 2009. gadā, tiekot panākta budžeta līdzekļu ekonomija. Vērtējot noteiktā ierobežojuma nepieciešamību, proti, apsverot, vai leģitīmo mērķi nevar sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, Saeima norāda, ka citi līdzekļi varot izpausties tikai kā citu pensionāriem noteikto labvēlīgo normu atcelšana, piemēram, piemaksu neparedzēšana vai nelabvēlīgāku pensijas saņemšanas noteikumu izstrādāšana. Tomēr šādi līdzekļi personu tiesības ierobežotu vēl vairāk. Apstrīdētā norma esot uzskatāma par saudzējošāku līdzekli arī tādēļ, ka deflācijas apstākļos pensiju pārskatīšanas rezultātā to apmērs samazinātos. Pensiju pārskatīšanas atcelšana no šādas situācijas ļaujot izvairīties. Saeima pauž uzskatu, ka apstrīdētā norma atbilst arī samērīguma principam. Vērtējot ierobežojuma samērīgumu, esot jāņem vērā kopējā situācija valstī un fakts, ka ekonomiskā lejupslīde skar visas personu grupas. Turklāt citām personu grupām, piemēram, valsts sektorā strādājošiem, esot jārēķinās ar vēl lielākiem ierobežojumiem. 3.3. Attiecībā uz apstrīdētās normas atbilstību sociāli atbildīgas valsts principam Saeima norāda, ka Latvijas valsts ir izveidojusi visaptverošu sociālās drošības sistēmu un nešaubīgi izpildījusi pienākumu nodrošināt ikvienai personai tiesības uz sociālo nodrošinājumu vismaz minimālā līmenī. Turklāt pēdējo gadu laikā esot konsekventi uzlabota pensiju sistēma un pensionāru dzīves kvalitāte. Neesot pamatots Pieteikuma iesniedzēja viedoklis, ka valsts pensiju vidējais apmērs nesasniedzot valstī noteikto iztikas minimumu. Pēc Saeimas ieskata, valsts noteiktais iztikas minimums atbilst valsts garantētajam minimālajam ienākumam. Tas noteikts ar Ministru kabineta 2003. gada 9. decembra noteikumiem Nr. 693 "Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni un pabalsta apmēru garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai". No 2009. gada 1. janvāra garantētā minimālā ienākuma līmenis esot 37 lati mēnesī. Līdz ar to gan pensiju vidējais, gan minimālais apmērs šo summu pārsniedzot. Pensiju minimālais apmērs atkarībā no apdrošināšanas stāža (vecuma pensijām) un invaliditātes grupas (invaliditātes pensijām) esot no 45 līdz 76,50 latiem. 3.4. Saeima atsaucas arī uz ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas vispārējā komentāra Nr. 19 "Tiesības uz sociālo drošību (19. pants)" 42. punktā noteiktajiem kritērijiem, kas jāievēro, samazinot jau noteikto sociālās drošības apjomu. Saeima norāda, ka apstrīdētā norma ir izņēmuma pasākums, kas veikts ekonomiskās krīzes apstākļos. Pirms likumprojekta pieņemšanas esot rūpīgi izvērtētas iespējamās alternatīvas. Par likumprojektu viedokli sniegusi arī Nacionālā trīspusējās sadarbības padome, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Pensionāru federācija. Pieņemot apstrīdēto normu, Saeima neesot aizskārusi personu tiesības uz sociālo nodrošinājumu vismaz minimālā līmenī, neesot rīkojusies netaisnīgi pret atsevišķām sabiedrības grupām, kā arī esot sabalansējusi dažādu sabiedrības grupu tiesības. 3.5. Vērtējot apstrīdētās normas atbilstību tiesiskās paļāvības principam, Saeima norāda, ka likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 15. punkts kopš likuma pieņemšanas ir daudzkārt grozīts. Līdz ar to arī pensiju pārskatīšanas kārtība esot mainījusies daudzas reizes un neesot raksturojama kā nemainīga. Tātad personai neesot varējusi rasties tiesiskā paļāvība uz to, ka pensiju pārskatīšanas kārtība būs nemainīga. Tieši pretēji - ekonomiskās lejupslīdes apstākļos persona varējusi saprātīgi paredzēt, ka iespējama pensiju pārskatīšanas atcelšana. Tiesiskās paļāvības princips neesot absolūts, un tā saturs ekonomiskās krīzes apstākļos neesot tāds pats kā valsts ekonomiskās augšupejas apstākļos. Atsaucoties uz Lietuvas Konstitucionālās tiesas praksi, Saeima uzsver, ka ārkārtas situācijā, arī ekonomiskās krīzes apstākļos, esot iespējams noteikt papildu ierobežojumus personas tiesībām uz sociālo nodrošinājumu. Tomēr šāds ierobežojums nedrīkstot būt patvaļīgs. Pirmkārt, tam vajagot būt nepieciešamam svarīgu sabiedrības un valsts interešu nodrošināšanai un citu konstitucionālo vērtību aizsardzībai. Otrkārt, esot jāievēro samērīguma princips, proti, jāsaglabā līdzsvars starp personas tiesībām, kurām tiek paredzēts mazāk labvēlīgs regulējums, un sabiedrības un valsts interesēm. Treškārt, ierobežojumam vajagot būt noteiktam tikai uz zināmu laiku. Apstrīdētā norma esot nepieciešama svarīgu sabiedrības un valsts interešu nodrošināšanai. Turklāt tā atbilstot samērīguma principam un esot pieņemta uz noteiktu laiku - 2009. gadu. Līdz ar to Saeima uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst nosacījumiem, ar kādiem ārkārtas situācijā var noteikt cilvēka pamattiesību ierobežojumus. Tādējādi apstrīdētā noma atbilstot tiesiskās paļāvības principam. 3.6. Atbildot uz Satversmes tiesas uzdotajiem jautājumiem, Saeima precizē, ka jautājums par plānotajām aktivitātēm valsts sociālās apdrošināšanas jomā, tostarp arī par turpmāku valsts pensiju indeksāciju, izskatīts 2009. gada 13. februāra Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakškomisijas sēdē. Šajā sēdē Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība esot iebildušas pret plānoto valsts pensiju "iesaldēšanu", tas ir, neindeksēšanu, 2009. gadā. Savukārt Latvijas Pensionāru federācija esot paudusi viedokli, ka vajadzētu indeksēt valsts pensijas līdz 600 latiem. Turklāt nedz Saeimas deputātiem, iesniedzot likumprojektu, nedz Saeimai, lemjot par likuma pieņemšanu, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vai Latvijas Pensionāru federācijas viedoklis neesot saistošs. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" (Nr. 1139/Lp9) pieņemts steidzamības kārtā 2009. gada 12. martā atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa prasībām. Steidzamību esot noteikusi nepieciešamība savlaicīgi pieņemt lēmumu par valsts pensiju indeksācijas "iesaldēšanu" 2009. gadā, jo citādi, pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtās informācijas, pensiju pārrēķināšana tiktu uzsākta jau 16. martā, lai nodrošinātu 2009. gada 1. aprīļa indeksāciju. Pamatojot likumprojekta pieņemšanas steidzamību, Saeima atsaucas arī uz 2009. gada 12. marta Saeimas sēdē deputātes Silvas Bendrātes pausto viedokli par to, ka likumdevējs esot spiests šāda veida grozījumus pieņemt, lai izpildītu izpildvaras uzņemtās saistības. Atbildot uz jautājumu par izvērtētajām apstrīdētās normas alternatīvām, Saeima norāda, ka atbildīgā komisija - Sociālo un darba lietu komisija - likumprojektam "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" (Nr. 1139/Lp9) pēc pirmā lasījuma saņēmusi vairākus priekšlikumus. Taču neviens no tiem neesot bijis uzskatāms par pietiekami efektīvu alternatīvu risinājumu ar norādītu attiecīgu finansējuma avotu. Turklāt Saeima vērš uzmanību uz to, ka jautājums par iespējamo alternatīvo risinājumu izvērtēšanu jāskata plašāk. Proti, alternatīvu risinājumu izvērtēšana varējusi notikt Ministru kabinetā, sagatavojot parakstīšanai 2008. gada 18. decembra Nodomu protokolu, kas tika iesniegts Starptautiskā Valūtas fonda direktoram, jo minētā protokola 24. punkta 2. apakšpunktā norādīts, ka 2009. gadā pensijas tiek iesaldētas.