5. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas Labklājības ministrija (turpmāk - Labklājības ministrija) - norāda, ka 2009. gada 1. janvārī sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta naudas līdzekļu uzkrājums bijis 951 miljons latu. Līdz šā gada 1. jūlijam šis uzkrājums jau esot sarucis līdz 845,6 miljoniem latu, savukārt atbilstoši 2009. gada 27. jūnija grozījumiem likumā "Par valsts budžetu 2009. gadam" naudas līdzekļu atlikums gada beigās plānots 747,5 miljonu latu apmērā. Sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta naudas līdzekļu uzkrājums esot izvietots Valsts kasē - gan termiņnoguldījumos (2009. gada 1. jūlijā - 654,5 miljoni latu), gan arī noguldījumos uz nakti. Atbilstoši termiņnoguldījumu līgumiem esot paredzēts: ja nepieciešams veikt noguldījuma pirmstermiņa atmaksu, tad valsts sociālās apdrošināšanas speciālais budžets saņems ne tikai noguldījuma pamatsummu, bet arī uzkrātos procentus par noguldījuma faktisko laiku. Pensiju indeksācijai 2009. gadā prognozētie kopējie izdevumi esot 13,3 miljoni latu, no kuriem 11 miljoni latu būtu nepieciešami 1. aprīļa indeksācijai un 2,3 miljoni latu - 1. oktobra indeksācijai. Šāds ietaupījums esot pietiekams, lai nodrošinātu viena mēneša piemaksu pie vecuma pensijas un piemaksu pie invaliditātes pensijas. Tā kā pensiju indeksācija 2009. gadā netiekot veikta, valsts pensiju apmēri nepieaugot. Tomēr no 2009. gada 1. janvāra esot paaugstināta piemaksa par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1996. gadam, (70 santīmi līdzšinējo 40 santīmu vietā) un faktiski pensijas apmērs esot lielāks. Labklājības ministrija norāda, ka Latvijā izveidota sociālās drošības sistēma, kas ikvienai personai garantē tiesības uz sociālo nodrošinājumu vismaz minimālā līmenī. Kaut arī apstrīdētā norma pazeminot personu sociālā nodrošinājuma līmeni, tā tomēr esot pamatota ar leģitīmu mērķi, piemērota šā mērķa sasniegšanai un samērīga. Apstrīdētā norma neskarot personu jau iegūtās tiesības, jo likumā "Par valsts pensijām" bijusi noteikta tikai kārtība, kādā pārskatāms valsts vecuma pensijas apmērs. Pensiju pārskatīšana pati par sevi nenozīmējot to apmēra palielināšanu, un līdz ar to arī nu jau grozītās normas neesot radījušas personām tiesības uz lielāku pensiju. Turklāt tikai ar brīdi, kad tiek izdots administratīvais akts par pensijas pārrēķināšanu, personai rodoties identificējamas un noteiktas tiesības uz palielinātu vecuma pensiju. Pēc Labklājības ministrijas ieskata, apstrīdētā norma atbilst samērīguma principam. Tā esot pieņemta, lai nodrošinātu valsts budžeta intereses ekonomiskās lejupslīdes apstākļos, kā arī realizētu citu personu tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Izraudzītie līdzekļi esot piemēroti mērķa sasniegšanai, jo ļaujot panākt budžeta līdzekļu ekonomiju. Apstrīdētās normas mērķi neesot iespējams sasniegt ar citiem, indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, jo sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumi veidojoties no sociālās apdrošināšanas iemaksām un ietaupījumu tajā varot radīt vienīgi personām noteiktā sociālā nodrošinājuma apmēra samazināšanas rezultātā. Turklāt labums, ko iegūstot sabiedrība, esot lielāks par indivīda tiesībām nodarīto kaitējumu, ņemot vērā kopējo situāciju valstī un citām personu grupām noteiktos ierobežojumus. Apstrīdētā norma atbilstot sociāli atbildīgas valsts principam, jo neparedzot būtiskas izmaiņas Latvijā izveidotajā visaptverošajā sociālās drošības sistēmā. Papildu paskaidrojumos Labklājības ministrija norāda, ka pensiju indeksācijas atcelšana uzskatāma par mērķa sasniegšanai vispiemērotāko līdzekli. Ievērojot vairākus apstākļus, pensiju indeksācijas neveikšana 2009. gadā esot atzīstama par personas tiesības vismazāk ierobežojošu līdzekli. Neraugoties uz ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, ar 2009. gada 1. janvāri piemaksa pie vecuma pensijas esot palielināta no 40 santīmiem līdz 70 santīmiem par vienu apdrošināšanas stāža gadu (līdz 1995. gada 31. decembrim) un dota iespēja piemaksu saņemt visiem vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem neatkarīgi no pensijas apmēra. Valsts pensiju saņēmēji turpmākajos gados būšot pasargāti no deflācijas negatīvās ietekmes, kas varētu rasties līdz ar valsts pensiju indeksāciju, proti, ja patēriņa cenu indekss būšot mazāks par skaitli 1 (deflācija), valsts pensijas netikšot pārskatītas (netikšot samazinātas). Labklājības ministrija sniedz informāciju par pensiju pārskatīšanas regulējumu arī citās Eiropas valstīs: - Igaunijā valsts pensijas tiekot indeksētas katru gadu, ņemot vērā patēriņa cenu un sociālo iemaksu izmaiņas. Pēc valsts finansiālo iespēju izvērtēšanas esot nolemts no 2009. gada 1. marta saskaņā ar grozījumiem attiecīgajos tiesību aktos valsts pensiju indeksācijā piemērot mazāku indeksu. Līdz ar to 2009. gada indeksācijā esot piemērots nevis 12, bet tikai 5 procentu pieaugums; - Īrijā pensiju indeksācija neesot noregulēta tiesību aktos un tiekot veikta atbilstoši kārtējā gada finansiālajām iespējām. 2009. gadā pensijas esot indeksētas ar 3 procentiem, bet par 2010. gadu vēl neesot lemts; - Francijā valsts pensijas tiekot indeksētas katru gadu. 2008. gadā indekss esot bijis 1,011 procentu, bet 2009. gadā būšot 1 procents; - Polijā pensijas tiekot indeksētas reizi trijos gados ar noteikumu, ka indekss ir mazāks par 10 procentiem. Tiekot ņemta vērā arī inflācija laika posmā pēc iepriekšējās indeksācijas; - Rumānijā pensijas tiekot indeksētas katru gadu, ņemot vērā gan inflācijas rādītāja un vidējās algas izmaiņas, gan valsts sociālās apdrošināšanas budžeta finansiālās iespējas. 2009. gadā valsts pensijas esot indeksētas ar 5 procentiem. Šobrīd notiekot diskusijas par nepieciešamību 2010. gadā mainīt pensiju indeksācijas kārtību un ņemt vērā tikai ikgadējās patēriņa cenu izmaiņas; - Portugālē valsts pensijas tiekot indeksētas, ņemot vērā patēriņa cenu un iekšzemes kopprodukta rādītāja izmaiņas, kas 2009. gadam esot plānotas mīnusos. Lai novērstu pensiju samazināšanu, indeksācijā piemērojot negatīvu procentu, šobrīd tiekot diskutēts par valsts pensiju indeksācijas iesaldēšanu 2010. gadā.