7. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Pensionāru federācija (turpmāk - Pensionāru federācija) - pauž viedokli, ka apstrīdētā norma ir pretrunā ar Satversmes 1. un 109. pantu. Pensionāru federācija uzskata, ka, pieņemot apstrīdēto normu, pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, jo pensionāriem bija izveidojusies pārliecība, ka ar 2009. gada 1. aprīļa indeksāciju tiks izlīdzināti zaudējumi, kas radušies inflācijas dēļ periodā no 2008. gada 1. septembra līdz 2009. gada 1. martam. Tomēr dažas dienas pirms pensiju pārskatīšanas negaidīti, bez sagatavošanās un bez saudzējoša pārejas perioda vienā dienā divos lasījumos pensiju pārskatīšana esot atcelta. Pensionāru federācija informē, ka tā Saeimai iesniegusi priekšlikumu pensiju pārskatīšanu par periodu no 2008. gada 1. septembra līdz 2009. gada 1. martam attiecināt vienīgi uz tām pensijām, kuras nepārsniedz 135 latus, bet 2009. gada 1. oktobrī paredzēto pensiju pārskatīšanu atlikt uz 2010. gadu. Attiecībā uz apstrīdētās normas atbilstību samērīguma principam Pensionāru federācija norāda, ka ar šiem grozījumiem skartas sociāli neaizsargātas un nabadzībā grimstošas sabiedrības grupas. Vidējā pensija, ko vajadzējis pārskatīt 1. aprīlī, vecuma pensionāriem esot bijusi 110-115 latu jeb 64-67 procenti no iztikas minimuma, invaliditātes pensijas saņēmējiem - 95-100 latu jeb 55-58 procenti no iztikas minimuma un apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem - 80-85 lati jeb 47-49 procenti no iztikas minimuma. Pensionāru federācija pauž uzskatu, ka valsts ieguvums - 13,3 miljoni latu - nav samērojams ar zaudējumiem, kas nodarīti šīm personu grupām. Pensionāru federācija apšauba arī to, ka situācija valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā būtu tik kritiska, kā norāda likumdevējs. Tā, piemēram, Pensionāru federācija atsaucas uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk - VSAA) "Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izpildi 2009. gada janvārī", kurā norādīts, ka VSAA speciālā budžeta ieņēmumi 2009. gada janvārī par 17,8 miljoniem latu jeb 20,1 procentu pārsniedza plānotos izdevumus, izraisot līdzekļu atlikuma palielinājumu no 951,1 miljona latu gada sākumā uz 965,6 miljoniem latu janvāra beigās. Pensionāru federācija norāda arī, ka iespējamā sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta deficīta segšanai un 2009. gada pensiju pārskatīšanai nepieciešamie 45,3 miljoni latu iegūstami vien no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta uzkrājuma procentu ienākumiem, kas esot aptuveni 60-70 miljoni latu. Tāpat Pensionāru federācija uzskata, ka nav pamatota Saeimas atsauce uz bezdarba līmeņa pieaugumu kā sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izmaksu pieauguma izraisītāju, jo līdzekļu pārdali starp speciālajiem budžetiem aizliedz likuma "Par valsts budžetu 2009. gadam" 28. panta 5. punkts. Pensionāru federācija pauž viedokli, ka ir pārkāpts arī likuma varas princips un varas dalīšanas princips. Kā vienu no apstrīdētās normas mērķiem Saeima norāda starptautiskajām finanšu institūcijām izpildvaras doto solījumu izpildi. Pensionāru federācija pauž uzskatu, ka izpildvara uzņēmusies tādas starptautiskās saistības, kādas uzņemties ir kompetents vienīgi likumdevējs. Pensionāru federācija īpaši uzsver, ka ar apstrīdēto normu ir pārkāpts sociāli atbildīgas valsts princips. Pensionāru federācija pauž uzskatu, ka sociālās drošības sistēma patiesas tiesības uz sociālo nodrošinājumu negarantē. Tā apmēram 64 procenti pensionāru saņemot pensijas, kas ir mazākas par valstī noteikto iztikas minimumu. Tāpat, pēc Pensionāru federācijas ieskata, ciniska un nepamatota ir Saeimas norāde, ka valsts pensijas pārsniedzot garantēto minimālo ienākumu. Tas esot pavisam cita veida sociālās palīdzības maksājums un neesot salīdzināms ar valsts pensijām, ko personas saņem uz veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu pamata. Ievērojot minēto, Pensionāru federācija uzskata, ka arī sociāli atbildīgas valsts princips, pieņemot apstrīdēto normu, ir pārkāpts. Kā norāda Pensionāru federācija, Saeimas atbildes rakstā ietvertais apgalvojums, ka par attiecīgo likumprojektu viedokli sniegusi arī Pensionāru federācija, neatbilst patiesībai. Pensionāru federācijas pārstāvji vairākkārt esot tikušies ar Labklājības ministrijas pārstāvjiem, un šajās tikšanās reizēs esot diskutēts par iespējām palielināt piemaksu pie valsts pensijas un citiem jautājumiem, bet nekādas diskusijas par pensiju pārskatīšanas atcelšanu gan neesot bijušas. Vēl 2009. gada 9. martā Pensionāru federācijas sēdē Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Inguss Alliks norādījis, ka Labklājības ministrija konsekventi iestājoties par to pensiju pārskatīšanu 1. aprīlī, kuras nav lielākas par 135 latiem. Gan valdības, gan Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas pārstāvji līdz pat apstrīdētās normas pieņemšanai esot apgalvojuši, ka 1. aprīļa indeksācija notiks. Attiecībā uz pensiju pārskatīšanu 1. oktobrī Pensionāru federācija paudusi viedokli, ka indeksācija varētu tikt pārcelta uz 2010. vai 2011. gadu. Tomēr konkrēts likumprojekts neesot apspriests.