17. Article

Aizliegums nosūtīt vēstules privātpersonām ir vienīgais tiesību ierobežojums, kas attiecas uz soda vai disciplinārajā izolatorā ievietota notiesātā iespējām sazināties ar ģimeni. Nav pamatots Pieteikuma iesniedzēja, kā arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes viedoklis, ka notiesātajam, kas atrodas soda vai disciplinārajā izolatorā, ir aizliegta pilnīgi jebkāda saziņa ar ģimeni. Kodeksa 74. pantā ir minēti tiesību ierobežojumi, kurus var piemērot soda vai disciplinārajā izolatorā ievietotam notiesātajam. Par tiesību ierobežojumiem, kas ierobežo personas iespējas sazināties ar savu ģimeni un citiem cilvēkiem, ir uzskatāms satikšanās aizliegums un aizliegums nosūtīt vēstules privātpersonām. Minētajā normā nav norādīts, ka notiesātajam būtu aizliegts izmantot citas saziņas iespējas. Apstrīdētā norma aizliedz notiesātajam, kas atrodas soda vai disciplinārajā izolatorā, nosūtīt vēstules privātpersonām, taču neliedz viņam saņemt privātpersonu sūtītās vēstules. Izolatoros ievietotajiem notiesātajiem ir Kodeksa 49. panta pirmajā daļā noteiktās tiesības saņemt vēstules bez skaita ierobežojumiem. Uz izolatoros ievietotajiem notiesātajiem attiecas arī vispārīgais tiesiskais regulējums par notiesāto personu telegrammām un telefonsarunām. Proti, saskaņā ar Kodeksa 49. panta pirmo daļu notiesātajiem atļauts nosūtīt un saņemt telegrammas bez skaita ierobežojumiem, bet Kodeksa 49. panta sestā daļa noteic, ka notiesātajiem ir atļautas telefonsarunas par saviem vai adresāta līdzekļiem tādā skaitā, kāds noteikts attiecīgā veida brīvības atņemšanas iestādē un atbilst soda izciešanas režīma pakāpei. Kopš Kodeksa pieņemšanas ir mainījušās telegrammu nosūtīšanas tehniskās iespējas un veidi. Sākotnēji telegrammu nosūtīšanu nodrošināja pati Ieslodzījuma vietu pārvalde, bet šobrīd šādu pakalpojumu nodrošina valsts akciju sabiedrība "Latvijas Pasts". Lai persona nosūtītu telegrammu, tai telegrammas teksts ir jānodiktē pa telefonu, kā arī jāapmaksā attiecīgais pakalpojums. Maksa par telegrammas nosūtīšanu ir atkarīga gan no vārdu skaita, gan no tā, vai telegramma ir steidzama. Tātad telegrammu nosūtīšana tehniski ir iespējama un ieslodzītais, atrodoties soda vai disciplinārajā izolatorā, var izmantot normatīvajos aktos paredzētās tiesības nosūtīt telegrammas. Telefona izmantošana telegrammas nosūtīšanai nav uzskatāma par telefonsarunu Kodeksa izpratnē. Satversmes tiesa piekrīt Saeimas norādītajam, ka atrašanās izolatorā ir īslaicīga un līdz ar to aizliegums izmantot vēstules saziņai ar ģimenes locekļiem tiek piemērots īslaicīgi. Turklāt izolatoros ievietotajiem notiesātajiem ir tiesības nosūtīt un saņemt telegrammas. Minētajiem notiesātajiem ir arī tiesības saņemt vēstules un likumā noteiktajā skaitā izmantot telefonsarunas. Līdz ar to var secināt, ka normatīvie akti nodrošina notiesātajam minimāli nepieciešamo saziņu ar ģimenes locekļiem arī tad, kad viņš atrodas soda vai disciplinārajā izolatorā. Valsts, aizliedzot notiesātajam, kas atrodas soda vai disciplinārajā izolatorā, nosūtīt vēstules privātpersonām, nav pārkāpusi pienākumu, kas tai izriet no Satversmes 96. panta. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa n o s p r i e d a: