5. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto noteikumu normu, - Ministru kabinets - norāda, ka Satversmes 96. un 104. pantā garantētās tiesības var tikt ierobežotas, ja ierobežojums ir noteikts ar likumu, atbilst leģitīmam mērķim un ir samērīgs. Noteikumi Nr. 423 esot izdoti, pamatojoties uz Kodeksa 11. panta piekto daļu un 47. panta pirmo daļu. Proti, tie esot izdoti Ministru kabinetam likumā noteiktā deleģējuma ietvaros. Tādējādi arī Noteikumu Nr. 423 88. punkts esot izdots uz likuma pamata. Tomēr Noteikumu Nr. 423 88. punkts tādā redakcijā, kas bija spēkā lietas ierosināšanas brīdī, nonācis pretrunā ar Kodeksa 74. panta pirmo daļu, jo sašaurinājis Kodeksā paredzētās tiesības. Proti, Kodekss paredzot aizliegumu soda izolatoros esošajiem notiesātajiem nosūtīt vēstules tikai privātpersonām, bet Noteikumu Nr. 423 88. punkts esot ietvēris vispārēju aizliegumu saņemt un nosūtīt vēstules, izņemot sūdzības un iesniegumus prokuratūrai vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Tādēļ saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 15. panta sesto daļu Noteikumu Nr. 423 88. punkts neesot bijis piemērojams un nevarējis būt par pamatu cilvēka tiesību ierobežojumam. Lai novērstu Noteikumu Nr. 423 88. punkta neatbilstību Kodeksa 74. panta pirmajai daļai, esot pieņemti Noteikumi Nr. 413, ar kuriem Noteikumu Nr. 423 88. punkts izteikts jaunā redakcijā. Šā punkta pašreizējā redakcija neietverot ne Satversmes 96. pantā, ne 104. pantā noteikto pamattiesību ierobežojumu. Līdz ar to Ministru kabinets lūdz Satversmes tiesu izbeigt tiesvedību lietas daļā par Noteikumu Nr. 423 88. punkta atbilstību Satversmes 96. un 104. pantam.