9. Article

Satversmes 104. pants noteic: "Ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. Ikvienam ir tiesības saņemt atbildi latviešu valodā." Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu par apstrīdēto normu atbilstību visam Satversmes 104. pantam. Tomēr no pieteikuma secināms, ka Pieteikuma iesniedzējs lūdz izvērtēt apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 104. panta pirmajam teikumam, ciktāl tas paredz tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem. Līdz ar to Satversmes tiesa izvērtēs apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 104. panta pirmajam teikumam. Satversmes tiesa piekrīt Saeimas un Ministru kabineta norādītajam, ka Kodeksa 74. panta pirmā daļa neaizliedz notiesātajiem, kas ievietoti soda vai disciplinārajos izolatoros, nosūtīt vēstules valsts un pašvaldību institūcijām un saņemt vēstules no šīm institūcijām. Aizliegts ir vienīgi nosūtīt vēstules privātpersonām, kā arī saņemt sūtījumus, pienesumus un bandroles. Līdz ar to Kodeksa 74. panta pirmā daļa neliedz notiesātajam, kas ir ievietots soda vai disciplinārajā izolatorā, nedz sūtīt vēstules valsts un pašvaldību institūcijām, nedz saņemt vēstules no šīm institūcijām. 2006. gada 6. februārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2005-17-01 "Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 74. panta pirmās daļas vārdu "nosūtīt vēstules" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 89., 92. un 104. pantam". Sprieduma pieņemšanas brīdī Kodeksa 74. panta pirmā daļa citastarp paredzēja aizliegumu notiesātajiem, kurus tur soda vai disciplinārajos izolatoros, nosūtīt vēstules. Spriedumā tika secināts, ka Kodeksa 74. panta pirmajā daļā ietvertie vārdi "nosūtīt vēstules" notiesātajam, kurš atrodas izolatorā, liedz nosūtīt vēstules vienīgi privātpersonām, bet neierobežo viņa saraksti ar tiesām un citām valsts un pašvaldību iestādēm (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 6. februāra sprieduma lietā Nr. 2005-17-01 8.2. punktu). Šobrīd spēkā esošā Kodeksa 74. panta pirmā daļa precīzi noteic, ka aizliegums attiecas vienīgi uz vēstuļu nosūtīšanu privātpersonām un līdz ar to neierobežo Pieteikuma iesniedzējam Satversmes 104. pantā noteiktās tiesības vērsties valsts un pašvaldību iestādēs. Vienlaikus Satversmes tiesa norāda, ka Ieslodzījuma vietu pārvaldes sniegtā Kodeksa 74. panta pirmās daļas interpretācija ir kļūdaina, ciktāl tā attiecas uz valsts vai pašvaldības iestāžu sūtīto vēstuļu saņemšanu. Nevar piekrist Ieslodzījuma vietu pārvaldes norādītajam, ka vēstules no valsts vai pašvaldību institūcijām soda vai disciplinārajos izolatoros ievietotajiem notiesātajiem ir jāizsniedz tikai pēc viņu atbrīvošanas no izolatora. Minētajiem notiesātajiem ir piemērojama Kodeksa 49. panta trešā daļa. Tā noteic, ka notiesātajiem adresētas vēstules izsniedz brīvības atņemšanas vietas administrācija ne vēlāk kā triju dienu laikā no vēstules saņemšanas vai nodošanas dienas. Tas attiecas arī uz vēstulēm, ko ir nosūtījušas valsts vai pašvaldību iestādes. Līdz ar to Kodeksa 74. panta pirmā daļa neierobežo personai Satversmes 104. pantā noteiktās tiesības un atbilst Satversmes 104. pantam.