3. Article

Konkurences likuma 1.panta 1.punkts nosaka, ka dominējošais stāvoklis ir tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem. Statoil un GO ir vienīgās aviācijas degvielas piegādātājas lidostā Rīga, kuras ir nesaistītas komercsabiedrības. Konkurences padome norāda, ka konkrētajos apstākļos, kuros konkrētajā tirgū darbojas divi līdzvērtīgi tirgus dalībnieki, to tirgus daļas var norādīt uz tirgus varu, tomēr AirBaltic norādītajos apstākļos vērtējami arī citi apstākļi. AirBaltic realizētais degvielas apjoms no Statoil kopējā lidostā Rīga realizētā degvielas apjoma 2008.gadā un laika periodā no 2009.gada janvāra līdz septembrim bija mazāk kā 90 % (t.i. (*)), savukārt no kopējā GO lidostā Rīga realizētā degvielas apjoma 2008.gadā un 2009.gada 1.pusgadā bija mazāk kā 70% (t.i. (*)). Atbilstoši Statoil 06.11.2009. vēstulē Nr.CS003120/27 un GO 02.11.2009. vēstulē Nr.78 sniegtajai informācijai pārējo aviopārvadājumu kompāniju pieprasījums sastāda salīdzinoši nelielus apjomus, salīdzinot ar AirBaltic pieprasījumu, tādēļ secināms, ka pārējām aviopārvadājumu kompānijām Statoil un GO abi kopā nav neizbēgami tirdzniecības partneri, un tām ir piegādātāja izvēles iespēja (Statoil vai GO). AirBaltic degvielas pieprasījums sastāda lielāko daļu no Statoil un GO lidostā Rīga realizētā degvielas apjoma, kādēļ Statoil un GO ir jārēķinās ar AirBaltic kā lielāko pircēju. Statoil un GO iespējamās tirgus varas izmantošanas iespēja pret AirBaltic ir saistīta ar AirBaltic lidostā Rīga nepieciešamo degvielas apjomu un Statoil un GO degvielas uzglabāšanas terminālu kapacitāti lidostā Rīga. Ne Statoil, ne GO degvielas uzglabāšanas terminālu kapacitāte nav pietiekama, lai nodrošinātu visu AirBaltic un vienlaicīgi citu aviopārvadātāju lidostā Rīga plānoto nepieciešamo degvielas apjomu, kādēļ gan Statoil, gan GO apzinās, ka Statoil un GO ir neizbēgami AirBaltic tirdzniecības partneri. Lai izvērtētu, vai Statoil un GO ir iespēja darboties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi vienai no otras, tādējādi paaugstinot degvielas cenu, Konkurences padome 22.10.2009. vēstulē Nr.1923 lūdza AirBaltic iesniegt informāciju par degvielas apjomu lidostā Rīga, kura iegāde nav aizvietojama ar tā iegādi citā lidostā. AirBaltic nav sniegusi prasīto informāciju Konkurences padomes sākotnēji norādītajā un arī pagarinātajā termiņā (04.11.2009. vēstule Nr.1994), kā arī minētā informācija nav iesniegta līdz lēmuma pieņemšanai. Minētā informācija ir būtiska, lai Konkurences padome varētu izvērtēt Statoil un GO tirgus varu un to spēju darboties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi vienai no otras, nosakot degvielas cenas AirBaltic.