10. Article

Latvenergo rīcības attaisnojamība un efektivitātes radītie ieguvumi Latvenergo nemin nevienu iemeslu, kādēļ Latvenergo rīcība, piemērojot atlaides, bijusi objektīvi nepieciešama. Latvenergo vienīgi norāda, ka 2008.gada augustā papildus 1950 MWh piegāde RS bija vitāli nepieciešama, lai nodrošinātu TEC-2 darbības drošību, tomēr minētā situācija neattaisno retroaktīvas atlaides noteikšanu Latvenergo mērķa sasniegšanai (skat. lēmuma 7.3.punktu). Latvenergo rīcība, nosakot atlaides RS, samazina RS siltumenerģijas iepirkuma izmaksas, un konkrētie efektivitātes ieguvumi ir Latvenergo rīcības rezultāts. Latvenergo rīcība rada apstākļus, kuros konkrētajās tirdzniecības nedēļās siltumenerģijas piegādes tiesības iegūst efektīvākā koģenerācijas stacija, nodrošinot ražošanu ar zemākajām izmaksām. Konkurences padomes ieskatā retroaktīvu atlaižu sistēma nav vienīgais veids, kā sasniegt Latvenergo ražošanas efektivitāti, ņemot vērā Lietas faktiskos apstākļus. Latvenergo ir iespēja noteikt cita veida atlaides, piem., progresīvas atlaides (atlaides, kuras tiek piešķirtas tikai uz apjomu, kurš pārsniedz noteiktu apjoma slieksni) vai noteikt zemāku cenu bez atlaides. Turklāt, ja Latvenergo mērķis būtu vienīgi nodot tālāk ražošanas efektivitātes ieguvumus RS un patērētājiem, Latvenergo varētu samazināt cenu arī elektroenerģijai. Kā norādīts lēmuma 3.punktā, JJ un Latvenergo piegādā siltumenerģiju RS, nevis tieši patērētājam. RS siltumenerģijas tarifus nosaka SPRK, kādēļ efektivitātes radīto ieguvumu nodošana patērētājiem īsā laika periodā ir ierobežota, bet ne neiespējama, ja RS regulāri samazinātu tarifus patērētājiem vai SPRK realizētu regulāru RS siltumenerģijas tarifu pārskatīšanu. Tomēr RS nedarbojas konkurences apstākļos, un RS interese nav samazināt siltumenerģijas cenu patērētājiem, tādēļ efektivitātes ieguvumu nodošana tālāk patērētājiem būtu realizējama tikai SPRK, realizējot tai ar likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 20.pantu piešķirtās tiesības. Pretējā gadījumā īsā laika periodā RS siltumenerģijas iepirkuma cenas samazināšanās izpaužas kā RS ienākumu pieaugums. Pat ja efektivitātes ieguvumi tiek nodoti tālāk patērētājiem ilgākā laika periodā, Konkurences padomes ieskatā tie neatsver negatīvo ietekmi uz konkurenci, Latvenergo piemērojot retroaktīvas atlaides. Konkrētajos tirgos darbojas tikai JJ un Latvenergo. Latvenergo spēj nodrošināt visu RS nepieciešamo siltumenerģijas apjomu konkrētajos tirgos. Kā norādīts lēmuma 4.punktā saskaņā ar RS izstrādāto Labā krasta siltumtīklu un siltuma avotu izmantošanas un attīstības biznesa plānu laika posmam no 2006.gada līdz 2018.gadam, kā arī ņemot vērā pašreizējo un prognozējamo ekonomisko situāciju, papildus siltuma avoti Rīgas pilsētas Daugavas labajā krastā nav nepieciešami. Ņemot vērā minēto, paredzams, ka JJ un Latvenergo tuvākajā nākotnē būs vienīgie tirgus dalībnieki konkrētajos tirgos. JJ ir ieguvusi tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, kādēļ tās koģenerācijas stacija ir izpildījusi nosacījumus (kvalitātes un lietderības), ko nosaka likumdošana. RS ir piekritis iepirkt siltumenerģiju no JJ, tādējādi nevar uzskatīt, ka JJ siltumenerģija būtu nekvalitatīvāka par Latvenergo piedāvājumu. Vienīgais faktors, kādēļ JJ ir nekonkurētspējīga, ir tās nepietiekamā siltuma jauda. Tomēr nebūtu loģiski uzskatīt, ka pie konkrētajiem tirgus apstākļiem tirgū būtu lietderīgi darboties vēl vienam tikpat lielam tirgus dalībniekam kā Latvenergo. Latvenergo ir vēsturiski veidojies dabīgais monopols. Ņemot vērā Latvenergo tirgus varu un tai ar normatīvajiem aktiem uzliktos pienākumus kā publiskajam operatoram (Elektroenerģijas tirgus likuma 1.panta 16.punkts), kā arī Latvenergo un JJ atšķirīgos apstākļus dēļ normatīvā regulējuma, efektīva konkurence konkrētajos tirgos ir ierobežota. Apjoms, kurš tiek ietekmēts ar atlaidēm, ir 100 % konkrētajos tirgos attiecīgajās tirdzniecības nedēļās, kādēļ Latvenergo atlaižu sistēma nemudina JJ palielināt jaudas vai tirgū ienākt jauniem tirgus dalībniekiem. Pat ja Latvenergo spēj nodrošināt visu RS nepieciešamo siltumenerģijas apjomu, un JJ apjoms pēc būtības nav nepieciešams tirgū, Konkurences padome uzskata, ka konkurences apstākļu saglabāšana tirgū ir būtiska, jo sniedz labumu patērētājiem - zemākas izmaksas par siltumenerģiju. Ja nebūtu konkurences, Latvenergo nebūtu nekādas motivācijas arī turpmāk radīt ieguvumus, kuri pamatojas uz efektivitāti, un nodot tos tālāk patērētājam. Ja nav atlikušās konkurences un tuvākajā laikā tirgū negrasās ienākt jauns dalībnieks, sāncensības un konkurences procesa aizsardzība ir svarīgāka nekā potenciālie efektivitātes radīti ieguvumi. Tādējādi Latvenergo rīcība, piemērojot retroaktīvu atlaižu sistēmu kā konkurences līdzekli, pat ja tā rada efektivitātes ieguvumus, nav attaisnojama. Konkurences aizsargāšana konkrētajā situācijā ir svarīgāka, jo savstarpējā uzņēmumu konkurence ir viens no galvenajiem ekonomikas efektivitātes dzinējspēkiem, kādēļ patērētāju ieguvums no tās ilgākā laika periodā ir vērtējams augstāk nekā īslaicīgs efektivitātes ieguvums, ņemot vērā Latvenergo rīcības negatīvo ietekmi uz konkurenci (vienīgo konkurentu). Ņemot vērā iepriekšminēto, Latvenergo 31.07.2009. vēstulē norādītie argumenti, ka Konkurences padome aizsargā vienīgi JJ intereses un secina, ka retroaktīvas atlaides ir per se nelikumīgas, nevērtējot patērētāju intereses, ir noraidāmi. Vienlaicīgi Konkurences padome norāda, ka ar jebkādu atlaižu piemērošanas aizliegumu Latvenergo, JJ un Latvenergo konkurence konkrētajos tirgos nebūtu iespējama. Latvenergo nebūtu intereses samazināt siltumenerģijas cenu par visu apjomu zemāku kā SPRK apstiprinātais tarifs, jo JJ, ņemot vērā tās rīcību, kā norādīts lēmuma 9.2.punktā, jebkurā gadījumā noteiktu zemāku siltumenerģijas cenu, un patērētāji nesaņemtu ražošanas efektivitātes ieguvumus no Latvenergo un JJ konkurences, kura pastāvētu tikai formāli.