11. Article

JJ argumenti Lietā 11.1. Lietas izpētes laikā Konkurences padome 27.04.2009. saņēma JJ 22.04.2009. vēstuli Nr.42, kurā JJ norāda, ka, ņemot vērā SPRK Metodikā attiecībā uz 4.tabulā ietvertajām pozīcijām noteikto, komersants pēc vienošanās ar elektroenerģijas lietotāju var pārdot elektroenerģiju pēc divdaļīga vai viendaļīga tarifa, JJ ir vērsusies pie Latvenergo, lai vienotos par divdaļīgā tarifa piemērošanu elektroenerģijas iepirkumam obligātā iepirkuma ietvaros (skat. lēmuma 2.5.punktu), vienlaicīgi lūdzot Konkurences padomi ierosinātās Lietas ietvaros vērsties pie Latvenergo, lai saņemtu atbildi, ņemot vērā, ka Latvenergo atbildi nav sniedzis. JJ ar 28.04.2009. vēstuli Nr.46 informēja Konkurences padomi, ka ir saņēmusi Latvenergo atbildi uz iepriekšminēto lūgumu, tomēr, tā kā Latvenergo nav atbildējusi pēc būtības, JJ nosūtīja Latvenergo atkārtotu lūgumu (JJ 28.04.2009. vēstule Nr.45) izskatīt jautājumu par divdaļīgā tarifa piemērošanu. JJ 28.09.2009. vēstulē Nr.70 norāda, ka Latvenergo joprojām nav sniegusi atbildi uz JJ 28.04.2009. vēstuli Nr.45. Atbilstoši SPRK Metodikā noteiktajam, nemainīgas garantētās maksas par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu saņemšana tiek realizēta ar divdaļīga tarifa palīdzību (skat. lēmuma 2.3.punktu), t.i., ar elektroenerģiju saistītās pastāvīgās izmaksas tiek iekļautas jaudas maksā, kura tiek maksāta kā nemainīgs maksājums neatkarīgi no piegādātā enerģijas apjoma, tādējādi garantējot koģenerācijas stacijas pastāvīgo izmaksu apmaksu. Tādējādi garantēts elektriskās jaudas maksājums nav uzskatāms par preci vai pakalpojumu ekonomikas izpratnē, bet ir uzskatāms par pastāvīgo izmaksu kompensāciju, kura tiek maksāta, neatkarīgi no saražotā elektroenerģijas apjoma. Izskatot jautājumu par divdaļīgā tarifa piemērošanas pamatotību, nevar neņemt vērā šīs Lietas faktiskos apstākļus. Latvenergo kā publiskais tirgotājs un JJ savstarpēji konkurē par siltumenerģijas piegādēm RS, un, ņemot vērā konkurences vispārējos principus, noteiktās tirdzniecības nedēļās JJ var neiegūt tiesības piegādāt siltumenerģiju RS. Vienlaicīgi JJ koģenerācijas stacija neražo un attiecīgi arī nepārdod elektroenerģiju Latvenergo. Ņemot vērā divdaļīgā tarifa piemērošanas un apmaksas principus, divdaļīgā tarifa piemērošanas gadījumā, Latvenergo būtu jāapmaksā JJ elektriskā jauda (pastāvīgās izmaksas), pat ja elektroenerģija netiek ražota, turklāt paaugstinātu elektroenerģijas izmaksas. Līdzīga situācija rodas arī gadījumā, ja Latvenergo nesaražo elektroenerģijas apjomu, kuru konkrētajā tirdzniecības nedēļā saražo JJ. Ņemot vērā iepriekšminēto, Konkurences padome secina, ka SPRK apstiprinātajā Metodikā paredzētā izvēles iespēja - vienoties par divdaļīgo vai viendaļīgo tarifu, nav saderīga ar situāciju, kurā vienā siltumapgādes zonā konkurē Latvenergo kā publiskais operators, kuram ir pienākums iepirkt elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, un JJ kā neatkarīgais ražotājs. Kā minēts iepriekš, elektriskās jaudas maksājums ir uzskatāms par garantētu pastāvīgo izmaksu kompensāciju, kura pēc tās būtības neatšķiras no Ministru kabineta 10.03.2009. noteikumos Nr.221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" paredzētās garantētas jaudas apmaksas būtības. JJ nedarbojas konkurences apstākļos elektroenerģijas piegāžu tirgū, un divdaļīgā tarifa elektroenerģijai neesamības gadījumā JJ netiek radīti konkurences ziņā nelabvēlīgāki apstākļi. Ja JJ iegūst tiesības piegādāt siltumenerģiju RS, tad vienlaicīgi JJ pārdod arī elektroenerģiju Latvenergo obligātā iepirkuma ietvaros par SPRK apstiprināto elektroenerģijas tarifu. Atbilstoši Metodikā noteiktajiem elektroenerģijas tarifu noteikšanas principiem, aprēķinot elektroenerģijas tarifu, gan viendaļīgā, gan divdaļīgā tarifa vērtības ir vienādas, izņemot to piemērošanas principus. JJ to norāda arī savā 16.03.2009. vēstulē Nr.25, ka "pie vienāda ražošanas apjoma, kuru izmanto aprēķinot tarifu, viendaļīgais un divdaļīgais tarifs dod pilnīgi vienādu rezultātu". Tādējādi arī viendaļīgā tarifa gadījumā JJ sedz visas ar elektroenerģijas ražošanu saistītās izmaksas. Ņemot vērā iepriekšminēto, garantētas jaudas maksas piemērošana, kura pēc tās būtības konkrētajos apstākļos izpaustos kā JJ finansiālā ieguvuma palielinājums, un ar tās noteikšanas atteikuma izvērtēšana neietilpst Konkurences padomes kompetencē, ņemot vērā, ka konkurences apstākļi nav ietekmēti. 11.2. JJ 14.09.2009. vēstulē Nr.73 norāda, ka "viens no iespējamiem risinājumiem vienlīdzīgas konkurences nodrošināšanai siltumenerģijas ražotājiem, kuru uzstādītās jaudas būtiski atšķiras, ir siltumenerģijas pieprasījuma tirdzniecības nedēļai sadalīšana lotēs, kur lotes lielums ir vienāds [t.i., 2000 MWh] vai mazāks [piem., 1000 MWh] ar mazākā siltumenerģijas ražotāja [JJ] iespējamo siltumenerģijas piegādes lielumu tirdzniecības nedēļai. (..) Šādā gadījumā visi siltumenerģijas avoti varēs dot savus piedāvājumus uz katru piegādājamās siltumenerģijas loti un varēs konkurēt savā starpā ar siltumenerģijas cenu uz katru loti." Līdzīgi kā Konkurences padome ir secinājusi lēmuma 10.punktā, JJ piedāvātā risinājuma realizācija nenodrošina konkurences apstākļu esamību tirgū. Siltumenerģijas sadalīšana vienādās lotēs un konkurēšana atsevišķi uz katru loti novērš konkurenci konkrētajos tirgos, jo Latvenergo nebūs stimula samazināt cenu visām lotēm zemāku kā SPRK apstiprinātais tarifs un piegādāt papildus siltumenerģijas vienības RS, lai konkurētu ar JJ nelielo apjomu. Ražošanas izmaksu samazinājums ir atkarīgs no saražotā enerģijas apjoma, kas arī ir pamats samazināt cenu papildus apjoma vienībām attiecīgajā lotē, lai konkurētu tirgū. Tādējādi atbilstošs konkurenta piedāvājuma izteikšanas veids ir secīga lotu (t.i., progresīvu atlaižu) piemērošana, kas arī ir konkurences apstākļu saglabāšanas tirgū priekšnoteikums.