5. Article

Latvenergo izdevumu minimizēšana. Atbilstoši plānotajiem koģenerācijas stacijas darba režīmiem tiek veikts aprēķins par sagaidāmajām siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas izmaksām un siltumenerģijas apjomu samazinājuma ietekmi uz tām. Atbilstoši ekspertu vērtējumiem tiek lemts par siltumenerģijas cenas samazinājumu. (..) tā kā elektroenerģijas ražošana koģenerācijā nav iespējama bez vienlaicīgas siltumenerģijas ražošanas šajās koģenerācijas iekārtās, ir iespējama tikai vienlaicīga siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas cenas noteikšana, lai objektīvi izvērtētu pārdošanas cenas atbilstību ražošanas izmaksām, AS "Latvenergo" saražotās siltumenerģijas cena vērtējama tikai kopsakarā ar elektroenerģijas izmaksām." Latvenergo norāda, ka atlaide tiek piešķirta, pamatojoties uz plānotām ražošanas izmaksu izmaiņām (*). Latvenergo norāda, ka "analīze parāda, ka, samazinoties siltumenerģijas apjomam, ievērojami pieaug elektroenerģijas ražošanas izmaksas, kas nozīmē, ka ir ekonomiski izdevīgi samazināt piedāvāto siltumenerģijas cenu, lai koģenerācijas stacija varētu darboties optimālākā režīmā." Papildus Latvenergo 31.07.2009. vēstulē norāda, ka "Latvenergo, katru nedēļu saņemot no RS siltumenerģijas pieprasījumu, nākošajai nedēļai veic pieprasījuma analīzi. Analīzes virsuzdevums ir nodrošināt tādu iekārtu sastāvu un darbību, ar kuru tiek panākts maksimālais ekonomiskais ieguvums, vienlaicīgi nodrošinot iekārtu drošu darbību." Latvenergo 31.07.2009. vēstulē sniedz prognozēto izmaksu aprēķinu par katru nedēļu Lietā analizētajā periodā (t.i., 16.08.2008. - 31.01.2009.), kurās Latvenergo piedāvājumos RS piemēroja retroaktīvu atlaidi, un skaidrojumu, kādus papildus apstākļus Latvenergo ņēma vērā, nosakot atlaides. Apkopojot iepriekšminēto, secināms, ka Latvenergo, aprēķinot siltumenerģijas cenu piedāvājumus RS, vadās pēc tā, kurā siltumapgādes zonā ir konkurence ar JJ, ņem vērā tehniskos ierobežojumus un atlaižu piemērošanu pamato ar to, ka ir ekonomiski izdevīgi samazināt piedāvāto siltumenerģijas cenu, jo: 1. palielinoties siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas apjomiem, samazinās ražošanas mainīgās izmaksas, 2. palielinoties siltumenerģijas izstrādes apjomam, vienlaicīgi palielinās elektroenerģijas izstrāde, kuru papildus saražojot, tiek novērstas izmaksas, kuras rastos, ja papildus elektroenerģijas apjoms būtu jāimportē par tirgus cenu. 7.1. Konkurences padome izvērtēja Latvenergo iesniegtos izmaksu aprēķinus pēc prognozētā siltumenerģijas apjoma katrai tirdzniecības nedēļai, kurās Latvenergo piedāvājumos RS piemēroja retroaktīvu atlaidi. Latvenergo aprēķini parāda, ka, mainoties siltumenerģijas un elektroenerģijas izstrādes apjomiem, mainās ražošanas mainīgās izmaksas. Koģenerācijas procesā vienlaicīgi tiek saražota gan elektroenerģija, gan siltumenerģija vienotā tehnoloģiskajā procesā, patērējot vienu kurināmā veidu. Galvenie koģenerācijas iekārtu (sistēmas) kvalitātes rādītāji ir siltumenerģijas un elektroenerģijas attiecība, kuru apzīmē ar α, t.i., cik elektroenerģijas vienību var saražot uz vienu saražoto siltumenerģijas vienību, un kopējais lietderības koeficients. Siltuma slodzes lielumus dzīvojamajām ēkām un to pastāvēšanas ilgumu gada laikā stundās raksturo slodzes ilguma grafiks. Optimāla koģenerācijas iekārta būs tāda, kura, balstoties uz slodžu ilguma grafiku, gada laikā izstrādās maksimāli iespējamo siltumenerģijas daudzumu, strādājot ar pilnu izvēlēto jaudu. Jo optimālāka koģenerācijas stacijas noslodze, jo lielāks kopējais lietderības koeficients, un secīgi, mazāks resursu patēriņš uz vienu saražoto siltumenerģijas un elektroenerģijas vienību7. Kā norādīts lēmuma 2.3.punktā, ekonomiski pamatotais koģenerācijas stacijas minimālais darba stundu skaits ir 6500, jo, samazinoties darba stundu skaitam, zūd koģenerācijas stacijas ekonomiskais ieguvums - efektivitāte saglabājas tikai mainīgajām izmaksām, taču pastāvīgās izmaksas ir konstantas un nav atkarīgas no darba stundu skaita, tāpēc ekonomiskā ziņā koģenerācijas stacijas izmantošana rada problēmas komersantam konkurēt enerģijas tirgū, jo veidojas augsts fiksēto izmaksu īpatsvars uz saražotās enerģijas vienību. Izvērtējot iepriekšminēto, Konkurences padome secina, ka, jo ilgāks ir koģenerācijas stacijas darba stundu skaits gadā un papildus, ja tā strādā ar iespējamo lielāko jaudu, tad tā darbojas visefektīvāk, vismazāk patērējot resursus uz vienu saražoto siltumenerģijas un elektroenerģijas vienību. Tādējādi Latvenergo ir pamatoti samazināt cenu lielākam ražošanas apjomam. Saražojot vairāk siltumenerģiju, vienlaicīgi tiek vairāk saražota elektroenerģija, tādējādi novēršot Latvenergo izmaksas, kuras rastos gadījumā, ja nesaražotais elektroenerģijas apjoms būtu jāiepērk (jāimportē) par tirgus cenu. Ņemot vērā minēto, Latvenergo kā publiskajam tirgotājam Elektroenerģijas tirgus likuma 1.panta 16.punkta izpratnē būtu jāņem vērā elektroenerģijas ražošanas apjomu izmaiņas, mainoties siltumenerģijas ražošanas apjomam, un atbilstoši jārīkojas, lai novērstu iespējamās elektroenerģijas papildu izmaksas. Tomēr cenas noteikšanā jāievēro, lai cena nebūtu zemāka par vidējām novēršamajām izmaksām, kuras parasti ir mainīgās izmaksas. Latvenergo 31.07.2009. vēstules 22.lpp. norāda, ka "Paziņojumā8, uz kuru Iebildumu vēstulē atsaukusies arī Konkurences padome, skaidri norādīts, ka, vērtējot atlaižu likumību, parasti jābalstās "uz šādiem izmaksu kritērijiem - vidējās novēršamās izmaksas (VNI) un ilgtermiņa vidējās papildu izmaksas (IVPI) (..)". Konkurences padome norāda, ka minētā Eiropas Komisijas paziņojuma (turpmāk - Paziņojums) 23.punktā ir norādījusi, ka "23. līdz 27. punktā izklāstītie apsvērumi attiecas uz izslēdzošu rīcību, kuras pamatā ir noteiktā cena." Turpat 26.punktā Eiropas Komisija ir norādījusi, ka, izvērtējot izslēdzošu rīcību, kuras pamatā ir noteiktā cena, tā "parasti balstās uz šādiem izmaksu kritērijiem - vidējās novēršamās izmaksas (VNI) un ilgtermiņa vidējās papildu izmaksas (IVPI). Nespēja segt VNI liecina par to, ka dominējošais uzņēmums īstermiņā apzināti upurē peļņu un ka vienlīdz efektīvs konkurents nevar apkalpot savu mērķa klientūru, negūstot zaudējumus." Konkurences padome norāda, ka iepriekšminēto Eiropas Komisija attiecina uz jebkāda veida izslēdzošas rīcības, kuras pamatā ir cena, izvērtēšanu. Vienlaicīgi Paziņojuma 37.punktā norāda, ka "ja tās [atlaides] piedāvā dominējošs uzņēmums, šo atlaižu ietekme uz faktisko vai potenciālo bloķēšanu var izpausties līdzīgi kā ekskluzīvo pirkšanas saistību gadījumā. Šādu rezultātu ar nosacījuma atlaidēm var panākt, dominējošam uzņēmumam obligāti neciešot finansiālus zaudējumus. (..) Tālab nosacījuma atlaides jāvērtē atšķirīgi no saimnieciski nepamatoti zemām cenām, kas vienmēr nes zaudējumus." Konkurences padome norāda, ka Paziņojumā norādītos principus nevar piemērot atrauti no katras lietas faktiskajiem apstākļiem. Ņemot vērā turpmāk lēmumā konstatēto, Konkurences padome ir secinājusi, ka retroaktīvu atlaižu piemērošanas gadījumā, Latvenergo nav obligāti jānosaka cena zem izmaksām, lai radītu negatīvu ietekmi uz konkurenci konkrētajos tirgos. 7.2. Izvērtējot Latvenergo iesniegtos izmaksu aprēķinus (skat. 1.pielikumu), Konkurences padome secina, ka Latvenergo ir piemērojusi neskaidru retroaktīvo atlaižu sistēmu no 16.08.2008. - 31.01.2009., t.i., pie lielākiem apjomiem Latvenergo noteica mazākas atlaides, un otrādi, pie mazākiem apjomiem lielākas. Latvenergo 31.07.2009. vēstules 15.lpp. skaidro, ka katrā tirdzniecības nedēļā ir unikāli apstākļi, un konkrētajos apstākļos tiek veikts individuāls siltumenerģijas atlaides aprēķins, ņemot vērā tehniskos un ekonomiskos apstākļus (iekārtu sastāvu, iekārtu darbināšanas tehniskos ierobežojumus, elektroenerģijas importa pieejamību un cenu un citu apstākļus), tādējādi vienota atlaižu aprēķināšanas formula nevar pastāvēt. Papildus jau Latvenergo norādītajiem iemesliem Konkurences padome konstatē, ka Latvenergo piedāvājuma cenu RS, ja piedāvātais siltumenerģijas piegādes apjoms tiek samazināts, noteica maksimālo SPRK noteikto tarifu, vai gadījumā, kad tirdzniecības nedēļā mainījās SPRK tarifs (27.09.2008.-04.10.2008.), vai siltumenerģiju bija paredzēts piegādāt gan no TEC-1, gan TEC-2, kuriem katram noteikts savs tarifs (tirdzniecības nedēļa no 30.08.2008.-06.09.2008.), Latvenergo cena par samazināto apjomu bija noteikta starp vecā un jaunā tarifa vai starp viena un otra TEC tarifu vērtībām (skat. 1.pielikuma 3., 4., 5.kol.). Latvenergo par samazināto apjomu vienmēr piedāvāja maksimālo iespējamo cenu, jo, ja konkrētajā tirdzniecības nedēļā Latvenergo neiegūst tiesības piegādāt visu prognozēto siltumenerģijas apjomu, Latvenergo nav interese samazināt cenu par samazināto apjomu, jo Latvenergo ir neizbēgams RS partneris, un RS jebkurā gadījumā būs spiests to iepirkt. Tādējādi, papildus Latvenergo minētajiem iemesliem, Latvenergo atlaižu lielumi ir atšķirīgi katrā tirdzniecības nedēļā, tādējādi padarot atlaižu shēmu nenoteiktu un neskaidru. Ņemot vērā Latvenergo un JJ siltumenerģijas ražošanas kapacitātes atšķirības (JJ spēj nodrošināt nelielu daļu no RS pieprasījuma (skat. 1.pielikuma 15.kol.)), Latvenergo retroaktīvās atlaides lielums nosaka, kāda cena JJ būs jānosaka, lai RS kompensētu Latvenergo atlaidi (jo īpaši retroaktīvās atlaides apmēra ietekme izpaužas ziemas (apkures) periodā, kad RS pieprasījums ir ievērojami lielāks nekā vasarā (skat. 1.pielikuma 1.kol.), kādēļ JJ iespējamais apjoma piedāvājums no RS kopējā pieprasījuma procentuāli samazinās). Tādējādi Latvenergo, piedāvājot tikai nelielu atlaidi, faktiski var regulēt JJ piedāvājuma konkurētspējīgo cenu. 7.3. Latvenergo 31.07.2009. vēstules 11.lpp. norāda, ka 2008.gada augustā retroaktīvas atlaides noteikšana bija pamatota, jo "2008.gadā TEC-2 tika turpināti stacijas rekonstrukcijas darbi (..) lai veiktu vitāli svarīgos ieregulēšanas darbus, 2008.gada 14.augustā TEC-1 tika apturēta un visa siltuma slodze nodota TEC-2. (..) Tāpēc 2008.gada augustā, un tātad arī nedēļā no 16. līdz 23.augustam tika veikti siltumtīklu cirkulācijas sūkņu hidrauliskās ieregulēšanas darbi, kā rezultātā uz TEC-2 darbības zonu bija nepieciešams iegūt maksimālu ūdens cirkulācijas daudzumu. Samazinoties plānotajam siltumenerģijas piegādes apjomam, ūdens cirkulācijas apjoms samazinās. (..) Gadījumā, ja cirkulācijas ūdens daudzums samazinātos zem tehniskā minimuma, pastāvētu reāla iespēja, ka TEC-2 tiktu atslēgta avārijas dēļ." Konkurences padome norāda, ka Latvenergo rīcību, piemērojot retroaktīvu atlaidi ar mērķi, lai iegūtu iespēju papildus piegādāt RS 1950 MWh siltumenerģijas, neattaisno drošības apsvērumi. Konkurences padomes ieskatā Latvenergo bija pienākums vērsties atbildīgajā valsts iestādē, lai rastu iespēju nodrošināt siltumapgādes drošību vai neatliekamus darbus jaunā koģenerācijas bloka izbūvē, ja iemesls bija pamatots. Latvenergo arguments nav saprotams tādējādi, ka JJ tirdzniecības nedēļā 23.08.2008.-30.08.2008. piegādāja siltumenerģiju RS, tomēr Latvenergo nenorāda, ka siltumtīklu cirkulācijas sūkņu hidrauliskās ieregulēšanas darbi bija traucēti. 7.4. Latvenergo 31.07.2009. vēstules 16.lpp. norāda, ka "Latvenergo atlaides siltumenerģijas piegādēm piešķir tad, ja: - esam radījuši siltumapgādes sistēmas operatoram papildus izmaksas (kā tas bijis, piemēram, nedēļā no 2008.gada 20. līdz 27.septembrim); - notiek konkurence ar JJ par iespēju piegādāt aptuveni 1950 MWh siltumenerģijas bāzes režīmā un tādējādi maksimizēt ražošanas efektivitāti." Turpat 12.lpp attiecībā uz atlaižu piemērošanu tirdzniecības nedēļā no 20.09.08.-27.09.08. Latvenergo skaidro: "Veicot vairākkārtējas pārslēgšanās no TEC-1 uz TEC-2 un otrādi, bijām radījuši papildus zaudējumus RS - papildus siltuma zudumus siltumtrasēs - tāpēc šajā tirdzniecības nedēļā tika piemērota relatīvi lielāka siltumenerģijas atlaide." Konkurences padome norāda, ka lielākas atlaides piešķiršana minētajā nedēļā neattaisno Latvenergo rīcību, nosakot retroaktīvu atlaidi. Zaudējumu kompensācija bija realizējama arī nepiemērojot retroaktīvu atlaidi, piemēram, nosakot vienu zemāku cenu nekā SPRK apstiprinātais tarifs.