9. Article

Latvenergo nosacījuma atlaižu ietekme uz Latvenergo un JJ konkurenci 9.1. Izvērtējot Latvenergo piemēroto atlaižu ietekmi uz konkurenci, jāņem vērā, ka JJ siltumenerģijai apstiprinājusi viendaļīgo tarifu, pretēji Latvenergo - divdaļīgo, kādēļ JJ tarifam (cenai) jākonkurē ar Latvenergo kopējā tarifa daļu (enerģijas maksa), kura ietver tikai mainīgās izmaksas. SPRK apstiprinātajā Metodikā noteiktie atšķirīgie siltumenerģijas tarifu noteikšanas un apmaksas principi ir saderīgi ar situāciju, kurā vienā siltumapgādes zonā darbojas viens siltumenerģijas ražotājs un piegādātājs, tomēr divu vai vairāku ražotāju gadījumā, tie nenodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem konkrētā tirgus dalībniekiem9. Tas nozīmē, ka, pat ja Latvenergo nepiemērotu atlaidi, JJ piedāvātā cena jāsamazina līdz Latvenergo cenai, kura ietver tikai enerģijas maksu (mainīgās izmaksas). SPRK Metodikā noteiktie atšķirīgie siltumenerģijas tarifu noteikšanas un apmaksas principi paredz Latvenergo iespēju bez riska segt ražošanas pastāvīgās izmaksas neatkarīgi no piegādātā siltumenerģijas apjoma, pretēji JJ, kura pastāvīgās izmaksas sedz atkarībā no RS piegādātā apjoma. 9.2. Konkurences padome veica aprēķinus, balstoties uz katras tirdzniecības nedēļas Latvenergo un JJ piedāvājumos (nosacījumiem un cenām), RS pieprasījumos, Latvenergo, JJ un RS savstarpējos rēķinos ietverto informāciju (skat. 1.pielikumu). Uz tirdzniecības nedēļām, kurās Latvenergo piedāvāja retroaktīvo atlaidi, JJ bija jāpiedāvā RS ievērojami zemāka cena gan par JJ SPRK noteikto maksimālo tarifu (skat. 1.pielikuma 6., 11., 12.kol.), gan Latvenergo cenu (skat. 1.pielikuma 13., 14.kol.), kā arī JJ bija jāpiemēro ievērojami lielāka atlaide kā Latvenergo (skat. 1.pielikuma 9., 14.kol.), lai JJ piedāvātā cena būtu konkurētspējīga. Ņemot vērā, ka koģenerācijas procesā tiek vienlaicīgi ražota siltumenerģija un elektroenerģija, JJ, pārdodot elektroenerģiju, ir iespējams zināmā mērā kompensēt siltumenerģijas cenas samazinājumu (*). Kā JJ norāda 27.04.2009. vēstulē Nr.44 attiecībā uz robežcenām (*) sākotnēji tika izskaitļotas mainīgās izmaksas (kurās (*) % ir dabas gāzes izmaksas) uz vienu saražotās enerģijas vienību. Pie 2008.gada novembrī esošās gāzes cenas 271,71 LVL/tūkst.m3 un JJ elektrostacijas faktiskā lietderības koeficienta pie nosacījuma, ka elektroenerģija tiek pārdota par SPRK noteikto tarifu, pārdotās siltumenerģijas robežvērtība, lai nosegtu tikai dabasgāzes izmaksas, bija (*) LVL/MWh. Sākumā piedāvājumā iekļautā robežvērtība tika noteikta (*) LVL/MWh, ņemot vērā, ka personāla izmaksas ir (*) LVL/MWh, ekspluatācijas (tehniskās apkalpošanas) izmaksas ir (*) LVL/MWh un kredīta procentu maksājumi (*) LVL/MWh (strādājot pilnu mēnesi). Sakarā ar to, ka banka, redzot situāciju, piekrita atlikt kredīta procentu maksājumus, robežvērtība tika samazināta (*). JJ norāda, ka, pat strādājot mazliet virs gāzes izmaksām, ieņēmumi ļauj nosegt daļu no izdevumiem, jo, piemēram, personāla izmaksas un procentu maksājumi nemainās neatkarīgi no tā, strādā JJ, vai nē. Izvērtējot Latvenergo piedāvājumus, Konkurences padome konstatē, ka, lai JJ kompensētu Latvenergo noteikto atlaidi RS, JJ tirdzniecības nedēļā no 20.09.2008.-27.09.2008. bija jāpiedāvā cena (*) Ls/MWh un tirdzniecības nedēļā no 17.01.2009.-24.01.2009. - (*) Ls/MWh, kuras ir zemākas par (*) Ls/MWh (t.i. (*)) (skat. 1.pielikuma 10., 17.kol.). Tirdzniecības nedēļās 16.08.08.-23.08.08., 06.09.2008.-13.09.2008., 27.09.2008.-04.10.2008., 11.10.2008.-18.10.2008., 18.10.2008.-25.10.2008., 01.11.2008.-08.11.2008., 15.11.2008.-22.11.2008. JJ neieguva tiesības piegādāt siltumenerģiju RS (*) (skat. 1.pielikuma 17.kol.). 9.3. Atsaucoties uz Metodikas 14.14., 14.15.punktu, Latvenergo norāda, ka koģenerācijas stacijā ir iespējamas šķērssubsīdijas starp elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas izmaksām, jo ierobežojošie rādītāji ir koģenerācijas stacijas maksimālā rentabilitāte un cenu etaloni. Latvenergo 31.07.2009. vēstules 7.lapā norāda "ja koģenerācijas stacijai vienošanās ceļā ir noteikta siltumenerģijas cena, komersants var izmantot Metodikas 14.15.punktā noteikto kārtību, lai aprēķinātu elektroenerģijas tarifu. Metodikas 14.15.punkts nosaka: "Ja siltumenerģijas pārdošanas cena no koģenerācijas stacijas ir zemāka vai augstāka nekā tiek aprēķināta saskaņā ar metodiku, komersants var aprēķināt tādu elektroenerģijas tarifu, kas nodrošina rentabilitāti, kas nepārsniedz šajā metodikā noteiktos rādītājus. (..) Aprēķinātais elektroenerģijas tarifs nedrīkst pārsniegt elektroenerģijas cenas etalonu un siltumenerģijas iepirkuma cena nedrīkst pārsniegt siltumenerģijas cenas etalonu". Atbilstoši minētajam, zināmā mērā izmaksu kompensēšana ir iespējama, tomēr konkrētajos Lietas apstākļos praksē Metodikas 14.15.punktā noteiktā norma ir grūti realizējama. Metodikas 14.15.punkts paredz, ka gadījumā, ja siltumenerģijas pircējs un koģenerācijas stacija vienojas par zemāku siltumenerģijas cenu, nekā koģenerācijas stacija aprēķinājusi saskaņā ar metodiku, tad koģenerācijas stacija starpību starp tarifu, kas aprēķināts saskaņā ar metodiku, un vienošanās cenu var iekļaut elektroenerģijas tarifā, lai nodrošinātu rentabilitāti. Tomēr bezgalīgu siltumenerģijas izmaksu pārnešanu uz elektroenerģijas tarifu ierobežo elektroenerģijas cenas etalons. Elektroenerģijas cenas etalona noteikšanai izmanto aprēķinu maksimāli efektīvā kondensācijas elektrostacijā ražotai elektroenerģijai, izmantojot lietderības koeficientu, kas nav mazāks par 55%, ja koģenerācijas stacijā kā kurināmo izmanto dabasgāzi. Lai SPRK varētu apstiprināt tarifus, tai ir jāzina vienošanās cena. Kā liecina Lietā esošā informācija, JJ vienošanās cena atšķiras katru nedēļu, tādējādi, lai izmantotu Metodikas 14.15.punkta sniegtās priekšrocības, JJ būtu jāiesniedz SPRK jauns tarifu projekts katru nedēļu. Turklāt, tādā gadījumā zustu JJ un Latvenergo konkurēšanas jēga kā tāda. Minēto iespēju faktiski var realizēt koģenerācijas stacija, kura ir vienīgā konkrētajā siltumapgādes zonā. Tādējādi, aprēķinot tarifus, JJ pēc būtības ir jāvadās pēc SPRK pamata metodikas, izdalot izmaksas starp elektroenerģiju un siltumenerģiju atbilstoši Metodikas 14.punktam. 9.4. Latvenergo 31.07.2009. vēstulē norāda, ka "(..) JJ nemaz nav svarīgi, kāda ir siltumenerģijas cena, jo izmaksas tiek atgūtas no elektroenerģijas tarifa. Par to liecina citastarp JJ 04.06.2008. vēstulē Nr.77, kas adresēta RS valdes priekšsēdētājam, sacītais: "Atkārtoti piedāvājam iepirkt JJ koģenerācijas stacijā izstrādāto siltumenerģiju par cenu, kas ir vismaz par 0,01 LVL/MWh zemāka par TEC-1 un TEC-2 noteikto siltumenerģijas tarifa komponenti (..)". Mums arī radušās aizdomas, ka šādu vai līdzīgu siltumenerģijas cenas piedāvājuma formulu JJ norāda savos iknedēļas cenas piedāvājumos siltumapgādes operatoram." Tāpat Latvenergo norāda: "Turklāt, kā Konkurences padomei adresētajā 11.03.2009. vēstulē Nr.4/1360 norāda RS, "no TECiem iepirktā jauda nodrošina pietiekamu jaudu rezervi siltumapgādes drošības garantēšanai" (7.lpp.): neraugoties uz to, JJ izvēlējās būvēt koģenerācijas staciju." Konkurences padome noraida Latvenergo argumentu. JJ pirms siltumenerģijas pirkšanas - pārdošanas līguma slēgšanas ar RS, kad arī JJ izteica piedāvājumu, nebija zināms, kā Latvenergo rīkosies, nosakot cenu piedāvājumos. JJ piedāvājums RS ir balstīts uz konkrētajiem apstākļiem, kādi bija vēstules sūtīšanas laikā, nevis apliecinājums vai pierādījums tam, ka JJ var piedāvāt siltumenerģiju par jebkādu cenu. Tāpat arī JJ izvēle būvēt koģenerācijas staciju, pat ja Latvenergo var nodrošināt visu RS nepieciešamo siltumenerģijas apjomu, nav pierādījums tam, ka JJ var piedāvāt siltumenerģiju par jebkādu cenu. 9.5. Atbilstoši MK 10.03.2009. noteikumu Nr.221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" prasībām, lai iegūtu tiesības realizēt elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, būtisks priekšnosacījums tam ir lietderīgās siltumenerģijas realizācija. Ja JJ neiegūst tiesības piegādāt siltumenerģiju RS, tad vienlaicīgi netiek ražota un pārdota arī elektroenerģija, t.i., koģenerācijas stacija konkrētajā tirdzniecības nedēļā nestrādā. Tādējādi JJ ir būtiski realizēt siltumenerģiju, lai vienlaicīgi pārdotu elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. 9.6. Ņemot vērā faktiskos apstākļus tirgū (konstants un zināms pieprasījums katrā tirdzniecības nedēļā, ierobežota JJ kapacitāte, veids kā Latvenergo ir noteicis atlaides piešķiršanas nosacījumu: "Gadījumā, ja piedāvātais siltumenerģijas piegādes apjoms tiek samazināts, tad piegādājamās siltumenerģijas cena tiek noteikta (..) [augstāka]", rada situāciju, kurā vienmēr atlaides slieksnis tiek pārsniegts neatkarīgi no kopējā pieprasījuma, t.i., JJ piedāvātais apjoms vienmēr ir apjoms virs atlaides sliekšņa. Latvenergo, nosakot retroaktīvas atlaides piedāvājumos RS katrai tirdzniecības nedēļai noteica individuālu atlaides slieksni, turklāt apjoms, kurš tika ietekmēts ar atlaidēm, bija 100 % konkrētajos tirgos attiecīgajās tirdzniecības nedēļās. Tādējādi JJ regulāri bija spiesta samazināt cenu, lai kompensētu RS retroaktīvo Latvenergo atlaidi. 9.7. Kā konstatēts lēmuma 4.punktā, ņemot vērā JJ ierobežotās uzstādītās siltuma jaudas, Latvenergo ir ekskluzīvas tiesības piegādāt RS lielāko daļu siltumenerģijas konkrētajos tirgos. Latvenergo ir neizbēgams RS partneris. Latvenergo var piegādāt visu RS nepieciešamo siltumenerģijas apjomu pretēji kā JJ - 2100 MWh nedēļā. Praksē, ja konkurē līdzīgi uzņēmumi, retroaktīvu atlaižu piemērošana parasti nerada būtisku ietekmi uz konkurenci, jo kad konkurenta pārdošanas apjomi pieaug, zaudējums no pircējam piedāvātās retroaktīvās atlaides, ja tas iegādājas produktu no konkurenta ārpus atlaides sistēmas, var tikt absorbēts, pamatojoties uz apjoma efektu, t.i., konkurētspējīgai cenai pretēji tuvojoties dominējošā uzņēmuma piedāvātajai cenai ar atlaidi. Lai JJ būtu iespēja radīt pretdarbību Latvenergo piemēroto retroaktīvo atlaižu ietekmei, JJ ievērojami jāpalielina koģenerācijas stacijas siltuma jauda, kas ir saistīts ar būtiskām investīcijām, lai radītu līdzvērtīgu piedāvājumu Latvenergo. Finanšu investīcijas ir būtiska barjera, turklāt saistīta ar lielu risku investīciju atgūšanā, jo nav prognozējams pieprasījuma pieaugums konkrētajos tirgos. Turklāt nav pamata uzskatīt, ka pieprasījums pieaugs līdz tādam apjomam, ka tirgū būtu lietderīgi darboties vēl vienam tikpat lielam tirgus dalībniekam kā Latvenergo. Ņemot vērā minēto, Konkurences padome secina, ka JJ pretdarbības iespējas Latvenergo piemēroto retroaktīvo atlaižu ietekmei ir ierobežotas. 9.8. Pieprasījums (RS prognozētais/nepieciešamais apjoms), saskaņā ar kuru tiek noteikts atlaides slieksnis, ir iepriekš zināms un konstants uz katru konkrēto tirdzniecības nedēļu, kādēļ Latvenergo var aprēķināt cenu, kura jāpiedāvā JJ, lai kompensētu RS zaudējumu, neiegūstot Latvenergo atlaidi. Rezultātā JJ ir jāpiedāvā ievērojami zemāka cena, kā Latvenergo, t.i., Latvenergo ir neizbēgams partneris RS, kādēļ ar nosacījuma atlaidi tas RS pieprasījuma "neapstrīdamo" daļu (t.i., daudzums, ko RS jebkurā gadījumā iegādātos no Latvenergo) izmantoja kā sviru, lai pazeminātu "apstrīdamās" (t.i., daudzums, par kuru RS var izdarīt izvēli starp Latvenergo un JJ) pieprasījuma daļas cenu, tādējādi radot stimulu RS sadarboties tikai ar Latvenergo. Konkrētajos lietas apstākļos, kuros konkrētie tirgi ir caurredzami un regulēti no valsts puses, Latvenergo retroaktīvo atlaižu shēmas radīto ietekmi uz konkurenci neattaisno ražošanas efektivitātes ieguvumi, ņemot vērā, ka pastāv citas efektivitātes nodošanas patērētājiem iespējas.