3. Article

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmo daļu valsts pārvalde, tai skaitā pašvaldība, ir pakļauta likumam un darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 41.panta otrajai daļai pašvaldības lēmumiem jāatbilst Satversmei, likumiem, kā arī Ministru kabineta noteikumiem. Kā to nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešā daļa, valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana. Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumu Nr.480 "Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas" 4.punkts nosaka, ka pašvaldību nodevu veidā apmaksā atlīdzību tikai par pašvaldību sniegto nodrošinājumu. Pirms pašvaldības nodevas likmes noteikšanas pašvaldības dome izvērtē tās apmēra samērīgumu pašvaldības paredzētajam nodrošinājumam. No Jūrmalas pilsētas domes 2009.gada 29.oktobra sēdes protokola (Nr.25, 24) secināms, ka Jūrmalas pilsētas dome, pieņemot 2009.gada 29.oktobra saistošos noteikumus Nr.70 "Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2009.gada 11.jūnija saistošajos noteikumos Nr.39 "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā"" un divkārtīgi palielinot nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā likmi, nav vērtējusi pašvaldības sniegto nodrošinājumu un tā samērīgumu ar nodevas likmes apmēru, kā arī, pieņemot lēmumu par nodevas apmēra paaugstināšanu, nav bijusi izpratne par nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā objektu. Kā liecina ieraksti minētā domes sēdes protokolā, pirms lēmuma pieņemšanas notikusi diskusija par to, ka nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā likmes paaugstināšana nepieciešama pašvaldības budžeta ieņēmumu palielināšanai, norādīts, ka, "ievērojami samazinoties ieņēmumiem, paaugstinot iebraukšanas maksu ir paredzēts iegūt papildus līdzekļus pilsētas budžetā, kuri nepieciešami gan vides labiekārtošanai un uzturēšanai, gan uzņēmēju atbalstam, tāpat līdzekļu novirzīšanai pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam un citām svarīgām pozīcijām". Kā alternatīva nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā noteikšanai vai paaugstināšanai apspriesta arī maksas stāvvietu izveidošana (http://www.jpd.gov.lv/docs/h09/p/h09p025.htm). Arī 2009.gada 6.novembra vēstulē Nr.1.1-19/5312 un 2009.gada 20.novembra vēstulē Nr.1.1-19/5482 Jūrmalas pilsētas dome ir paskaidrojusi, ka finansiāli ekonomiskais pamatojums transporta līdzekļu iebraukšanas nodevas palielinājumam, cita starpā, ir vides aizsardzībai paredzēto izdevumu palielinājums. Izdevumi vides aizsardzībai ietver kapitālieguldījumus un kārtējās izmaksas vides aizsardzības pasākumiem - pilsētvides sakārtošanai, notekūdeņu apsaimniekošanai, atkritumu apsaimniekošanai, augsnes, pazemes ūdeņu un virszemes ūdeņu attīrīšanai, bioloģiskās daudzveidības un ainavas aizsardzībai, kā arī tūrismam labvēlīgas vides radīšanai. Uz minēto Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija 2009.gada 27.novembra vēstulē Nr.1-06e/15173/8225 norādīja, ka ūdensapgāde un kanalizācija, sadzīves atkritumu apsaimniekošana, notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana, administratīvās teritorijas labiekārtošana u.c. saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmo daļu ir pašvaldību autonomās funkcijas, kuru izpilde jāorganizē visām Latvijas Republikas pašvaldībām. Nav pamatota finanšu līdzekļu iegūšana minēto autonomo funkciju īstenošanai, paaugstinot pašvaldības nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā, jo atbilstoši Ministru kabineta 1996.gada 8.maija noteikumiem Nr.161 "Noteikumi par īpaša režīma zonu Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā" īpaša režīma zonas statuss minētajos Ministru kabineta noteikumos noteiktajā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā piešķirts ar mērķi nodrošināt vides aizsardzību Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, nevis nodrošināt līdzekļu ieguvi jebkuru pašvaldības autonomo funkciju izpildei.