3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto normu, - Saeima - nepiekrīt Pieteikuma iesniedzēja viedoklim un uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 96. pantam. Saeima norāda, ka apstrīdētajā normā ietvertajam ierobežojumam ir leģitīms mērķis, proti, aizsargāt Satversmes 116. pantā minētās konstitucionālās vērtības - sabiedrības drošību un citu cilvēku tiesības. Apstrīdētā norma mazinot iespēju plānot un izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus un ieslodzījuma režīma pārkāpumus, jo liedzot šādiem mērķiem nepieciešamo kontaktu veidošanu. Atbildes rakstā norādīts, ka notiesāto savstarpējo kontaktu ierobežošana esot resocializācijas elements, jo pasargājot no noziedzīgās vides nelabvēlīgās ietekmes personu, kura vēlas laboties. Turklāt apstrīdētā norma atsevišķus notiesātos, kuri liecinājuši cits pret citu, aizsargājot no psiholoģiskas ietekmēšanas. Tātad apstrīdētā norma esot piemērota leģitīmā mērķa sasniegšanai. Saeima vērš tiesas uzmanību uz to, ka Pieteikuma iesniedzēja norādītajā spriedumā lietā Frérot v. France neesot vērtēts notiesāto savstarpējās sarakstes aizliegums pēc būtības, bet gan risināti citi, ar faktiskajiem korespondences ierobežojumiem saistīti jautājumi. Līdz ar to minētās lietas apstākļi esot atšķirīgi un neesot pamata minētajā nolēmumā izdarītos secinājumus attiecināt uz apstrīdēto normu. Saeima uzskata, ka notiesāto savstarpējās sarakstes kontrole - gadījumā, ja šāda sarakste būtu atļauta, - prasītu nesamērīgi lielu resursu patēriņu. Bez tam ar kontroles palīdzību ne vienmēr būtu iespējams novērst tādus apdraudējumus kā šifrēti teksti un šķietami pieklājīgās vēstulēs apslēptie draudi. Līdz ar to sarakstes kontrole vien nebūtu pietiekami efektīva. Saeima pauž viedokli, ka nav arī saudzējošāku līdzekļu leģitīmā mērķa sasniegšanai. Atbildes rakstā norādīts, ka apstrīdētā norma paredz izņēmumu attiecībā uz ieslodzījuma vietā esošu laulāto un radinieku savstarpējo saraksti. Līdz ar to apstrīdētajā normā esot ievērota proporcionalitāte un tā atbilstot samērīguma principam.