4. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 96. pantam. Apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums esot sociāli nepieciešams un samērīgs. Argumenti, ar kuriem tiek pamatots šāds viedoklis, ir līdzīgi Saeimas argumentiem. Tieslietu ministrija, atsaucoties uz Satversmes tiesas un ECT praksi, uzskata, ka no tiesībām uz privāto un ģimenes dzīvi izriet valsts pienākums palīdzēt personai uzturēt attiecības ar tai tuvajiem cilvēkiem ieslodzījuma laikā. Notiesāto tiesības sazināties ar citām personām esot ierobežotas atbilstoši brīvības atņemšanas iestādes jēgai. Arī Eiropas cietumu noteikumu 24.2. punkts pieļaujot ieslodzīto personu saziņas tiesību ierobežojumus, ciktāl tie nepieciešami, lai turpinātu noziedzīga nodarījuma izmeklēšanu, nodrošinātu ieslodzījuma vietas kārtību, drošību un aizsardzību, novērstu noziedzīgus nodarījumus un aizsargātu noziegumu upurus. Tieslietu ministrija uzskata, ka Satversmes 96. pants un Konvencijas 8. pants uzliek valstij par pienākumu nevis nodrošināt notiesāto savstarpējo saraksti, bet gan rūpēties par to, lai notiesātajam, atrodoties ieslodzījuma vietā, būtu nodrošināta iespēja saglabāt tās sociālās attiecības, kuras viņam izveidojušās pirms nokļūšanas ieslodzījumā. Tieslietu ministrija papildus norāda, ka Eiropas cietumu noteikumos ietverts šāds pamatprincips: atrašanās ieslodzījumā nedrīkst novest pie tā, ka kontakti ar ārpasauli tiek zaudēti. Kontakts ar ārpasauli indivīdam esot nepieciešams, lai ieslodzījumā pavadītais laiks neatstātu uz viņu postošu ietekmi. Visi pārējie noteikumi - ieslodzījuma vietas administrācijas pienākumi un ieslodzīto tiesības - esot tikai šā pamatprincipa konkretizācija un nevarot tikt skatīti atrauti no tā mērķa - nodrošināt saikni ar ārpasauli. Apstrīdētā norma neierobežojot notiesātā saikni ar ārpasauli, turklāt neierobežojot viņa tiesības uzturēt kontaktus ar laulāto un radiniekiem. Tieslietu ministrija vērš Satversmes tiesas uzmanību arī uz to, ka jautājums par notiesāto savstarpējās sarakstes aizliegumu 2009. gada 17. jūnijā ticis apspriests Kriminālsodu izpildes politikas pastāvīgās darba grupas sanāksmē (sk. lietas materiālu 82. - 85. lpp.). Minētā darba grupa, kuras sastāvā ir kriminālsodu izpildes un cilvēktiesību nozares eksperti, diskutējot par šo jautājumu, tomēr nonākusi pie secinājuma, ka notiesāto savstarpējās sarakstes aizliegums ir pamatots.