5. Article

Pieaicinātā persona - Ieslodzījuma vietu pārvalde - norāda, ka apstrīdētās normas mērķis ir novērst tādas informācijas apriti starp notiesātajiem, kura varētu apdraudēt sabiedrisko kārtību un drošību gan cietumā, gan ārpus tā. Ieslodzījuma vietu pārvalde piekrīt Saeimas viedoklim, ka notiesātie jāpasargā no noziedzīgās vides nelabvēlīgās ietekmes, lai tie varētu efektīvi iekļauties resocializācijas procesā. Apstrīdētā norma nodrošinot resocializācijas procesu, jo, atļaujot saraksti starp laulātajiem un radiniekiem, tiekot uzturētas un saglabātas ģimeniskas attiecības. Ieslodzījuma vietu pārvalde, atbildot uz Satversmes tiesas jautājumiem, informē, ka līdz 2009. gada 17. augustam ieslodzījuma vietās atradās 7137 ieslodzītie: 1979 apcietinātie un 5158 notiesātie. Notiesātajiem, kuri atrodas vienā ieslodzījuma vietā, bet dažādās vienībās un kamerās, drošības labad neesot atļauts apmainīties ar informāciju rakstveidā. Visās ieslodzījuma vietās notiesātie vidēji dienā saņemot un nosūtot aptuveni 1500 vēstules, taču pirmssvētku dienās vēstuļu skaits dubultojoties. Notiesāto personu saraksti ieslodzījuma vietās kontrolējot drošības daļas darbinieks uz līguma pamata (cenzors) vai amatpersona (inspektors, kurš pilda cenzora funkcijas). Šo darbinieku pienākumos ietilpstot nosūtāmo vēstuļu adrešu uzskaite, aizliegto priekšmetu izņemšana no vēstulēm, slēpta raksta elementu, žargona un necenzētu izteicienu kontrole, tostarp arī ziņošana ieslodzījuma vietas priekšniekam par vēstulēm, kuras varētu izraisīt operatīvo interesi. Tāpat šo darbinieku pienākumos ietilpstot kontrole pār apstrīdētajā normā ietvertā aizlieguma īstenošanu. Pamatojoties uz Kodeksa 49. panta ceturto daļu, šiem darbiniekiem esot tiesības aizturēt notiesātajiem adresētās un viņu adresātiem nosūtāmās vēstules. Ieslodzījuma vietu pārvalde arī norāda, ka 2008. gadā un 2009. gada pirmajā pusē kopumā esot aizturētas 196 ienākošās un izejošās vēstules.