2. Article

Samaksu par bērnam sniegto ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai audžuģimenē (turpmāk – pakalpojums) pieprasa no abiem bērna vecākiem, kuriem atņemtas bērna aprūpes tiesības, izņemot šādus gadījumus: 2.1. bērna mātei bērns piedzimis noziedzīga nodarījuma pret dzimumneaizskaramību rezultātā vai bērna māte atzīta par cietušo kriminālprocesā, kas uzsākts saistībā ar šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, un bērns nodots ārpusģimenes aprūpē uzreiz pēc dzimšanas; 2.2. bērna vecāks atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā; 2.3. bērna vecāks atzīts par rīcībnespējīgu garīgas slimības vai plānprātības dēļ; 2.4. pašvaldības sociālais dienests ir sniedzis atzinumu, ka bērna vecāks iesaistās savu problēmu risināšanā un bērna atrašanās laikā ārpusģimenes aprūpē turpina pildīt rehabilitācijas plāna nosacījumus vai pastāv faktiski šķēršļi (piemēram, slimība, darbnespēja, kuras dēļ iestājusies invaliditāte), kas liedz vecākam pilnvērtīgi veikt bērna aprūpi, un ik pēc sešiem mēnešiem par to atkārtoti informē valsts finansēto ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju (turpmāk – valsts institūcija) vai pašvaldību. 3