7. Article

Ministru kabineta 2008.gada 26.maija noteikumi Nr.366 "Valsts aģentūras "Maksātnespējas administrācija" nolikums". IV Problēmas risinājums, kas ietver prognozi par sekām, kas radīsies, ja problēma netiks risināta Lai nodrošinātu darba ņēmēju aizsardzību gadījumos, kad darba devējam ir iestājusies maksātnespēja un šim darba devējam par noteiktu laika periodu ir izveidojies parāds pret privāto pensiju fondu, ir svarīgi tiesību aktos noteikt garantijas darba ņēmējiem attiecībā uz tiem paredzēto iemaksu veikšanu par trīs mēnešu periodu. Nerisinot problēmu, šāda situācija nerada uzticību un drošību privātai pensiju shēmai, jo darba ņēmējs potenciāli riskē nesaņemt paredzētās garantijas, t.i., iemaksas pensiju fondā. Vienlaikus Latvijas Republika, pieļaujot šādu garantiju neesamību, nonāk pretrunās ar tām saistībām, ko valsts ir uzņēmusies, iestājoties Eiropas Savienībā, Direktīvas 8.panta kontekstā. Eiropas Komisijas prakse šādos gadījumos ir pārkāpumu procedūras uzsākšana, kas no Latvijas Republikas puses prasītu gan papildus izdevumus budžetā piespriestās soda naudas maksāšanai, gan veidotu negatīvu valsts tēlu. Paredzot darba ņēmējam minētās garantijas, tiks sakārtots tiesību aktu ietvars, kas reglamentē gan darba ņēmēja tiesības privātās pensiju shēmas kontekstā, gan darba ņēmēja tiesības darba devēja maksātnespējas iestāšanās gadījumā, gan arī tiks precīzāk ieviests Direktīvas 8.pantā noteiktais. V Problēmas risinājuma varianti Direktīvas 8.panta prasību izpēte un šo prasību ieviešanas varianti tika izstrādāti, Labklājības ministrijai sadarbojoties ar Tieslietu ministrijas, Aģentūras, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Komercbanku Asociācijas privāto pensiju fondu komitejas ekspertiem. Latvijas Komercbanku Asociācijas privāto pensiju fondu komitejas eksperts atbalsta koncepcijas projekta 1.variantu, savukārt par demotivējošu darba devējiem, kas ir potenciālie iemaksu veicēji privātajos pensiju fondos, eksperts uzskatīja koncepcijas projekta 3.variantu. Koncepcijas projekta 1.varianta ietekme uz valsts budžetu ir skatīta VII sadaļā, savukārt 2., 3. un 4.variantam tieša ietekme uz valsts budžetu nav. 1.variants. Maksātnespējas statusu ieguvuša darba devēja parādsaistības pret privāto pensiju fondu tiek segtas no paaugstinātās uzņēmējdarbības riska valsts nodevas. Maksātnespējas statusu ieguvuša darba devēja parādsaistības pret privāto pensiju fondu tiek segtas no uzņēmējdarbības riska valsts nodevas, t.i., darba devējam, kurš veic iemaksas privātajā pensiju fondā, uzņēmējdarbības riska valsts nodeva no 2011.gada tiek paaugstināta par Ls 0,02. Darba devēja maksātnespējas gadījumā Aģentūra no 2011.gada 1.janvāra veic par darba ņēmēju iemaksas privātajā pensiju fondā par trim mēnešiem, ja darba devējs tās nav veicis. Varianta priekšrocības Varianta trūkumi Tiek sakārtota darba ņēmēju privātās pensiju shēmas iemaksu garantijas sistēmas regulējošo tiesību aktu bāze atbilstoši Direktīvas 8.pantā noteiktajam. Tiek palielināts finansiālais slogs darba devējiem. Tiek paredzēti līdzekļi gadījumiem, kad darba devējs kļuvis maksātnespējīgs un tam radies parāds pret privāto pensiju fondu. Palielinās Aģentūras administratīvā slodze. Direktīvas 8.pantu iespējams ieviest jau esošās administratīvās kapacitātes ietvaros. Nepieciešama uzņēmējdarbības riska valsts nodevas izlietojuma pārskatīšana. Demotivējošs darba devējiem, kas ir potenciālie iemaksu veicēji privātajos pensiju fondos. Palielināsies Valsts ieņēmumu dienesta administratīvais slogs, jo Valsts ieņēmumu dienestam ir jābūt iespējai pārliecināties, vai uzņēmumi veic iemaksas privātajā pensiju fondā. 2.variants. Privātais pensiju fonds izbeidz noslēgto kolektīvās dalības līgumu ar darba devēju gadījumā, ja darba devējs nav veicis pensiju plānā paredzētās iemaksas un nav vienojies ar pensiju fondu par attiecīgu grozījumu izdarīšanu kolektīvās dalības līgumā. Privātais pensiju fonds izbeidz kolektīvās dalības līgumu ar darba devēju, kurš par saviem darbiniekiem nav veicis pensiju plānā paredzētās iemaksas, ja darba devējs par iemaksu pārtraukšanu nav informējis darbinieku un nav vienojies ar privāto pensiju fondu par attiecīgu grozījumu izdarīšanu kolektīvās dalības līgumā, nosakot turpmāko iemaksu veikšanas kārtību. Gadījumā, ja darba devējs nav veicis iemaksas atbilstoši kolektīvās dalības līguma noteiktajai kārtībai un nav vienojies ar privāto pensiju fondu par attiecīgu grozījumu izdarīšanu kolektīvās dalības līgumā, privātais pensiju fonds nosūta darba devējam rakstveida paziņojumu par nokavētajiem maksājumiem. Ja darba devējs nesedz nokavētos maksājumus par attiecīgo periodu un nevienojas ar privāto pensiju fondu par turpmāku iemaksu veikšanas kārtību (piemēram, iemaksu pārtraukšana uz noteiktu laiku), privātais pensiju fonds mēneša laikā pēc paredzētās iemaksas nesaņemšanas brīdina darba devēju par iespējamo kolektīvās dalības līguma izbeigšanu. Gadījumā, ja darba devējs vienojas ar privāto pensiju fondu par iemaksu pārtraukšanu uz noteiktu laiku, tad kolektīvās dalības līgums paliek spēkā un darba devējs pēc īsāka vai garāka laika perioda var atsākt iemaksu veikšanu par saviem darbiniekiem. Darba devējs par risinājumu vienojas ar privāto pensiju fondu, attiecīgi informējot darbiniekus. Papildus tiek noteikts, ka gadījumā, ja dalībnieki piedalās pensiju plānā ar sava darba devēja starpniecību, un darba devējs ir noslēdzis ar atklāto vai slēgto pensiju fondu kolektīvās dalības līgumu, iemaksas atbilstoši kolektīvās dalības līgumam ir jāveic vismaz reizi ceturksnī. Varianta priekšrocības Varianta trūkumi Darba devējam neveidojas garš parāda periods pret privāto pensiju fondu. Ņemot vērā, ka iemaksu veikšana privātajā pensiju fondā darba devējiem ir brīvprātīga, šāda sistēma nemotivē potenciālos iemaksu veicējus. Darba ņēmējs ir informēts par darba devēja parādsaistībām pret privāto pensiju fondu. Nav izdevīgs darba ņēmējam, jo privātais pensiju fonds var izbeigt noslēgtos kolektīvās dalības līgumus arī ar tiem darba devējiem, kuri nonākuši īslaicīgās grūtībās. Netiek uzlikts papildus administratīvais slogs valsts iestādēm. Nav nepieciešams papildus finansējums. Darba devējam ir iespēja atjaunot kolektīvās dalības līgumu, sedzot iepriekš radušās parādsaistības. 3.variants. Rezerves fondu veidošana ir privāto pensiju fondu kompetencē. Privātajiem pensiju fondiem tiek uzdots par pienākumu veidot kopīgus vai atsevišķus rezerves fondus. Lai aizsargātu darbinieku pret darba devēja potenciālo maksātnespēju, kā rezultātā darba devējam rastos parāds pret privāto pensiju fondu par periodu, kur darbinieks joprojām ir nodarbināts pie attiecīgā darba devēja, darba devēja privātais pensiju fonds veido rezerves fondu, kurā tiek ieskaitīts noteikts procents no veiktajām iemaksām. Varianta priekšrocības Varianta trūkumi Tiek sakārtota darbinieku privātās pensiju shēmas iemaksu garantijas sistēmas regulējošo tiesību aktu bāze atbilstoši Direktīvas 8.pantā noteiktajam. Palielinās administratīvais slogs Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Tiek veidots rezerves fonds, ar kura līdzekļu palīdzību būtu iespējams segt iztrūkumu pensiju fondā, ja darba devējs kļuvis maksātnespējīgs un tam radies parāds pret pensiju fondu. Palielinās privāto pensiju fondu administrēšanas izmaksas, jo nepieciešama noteiktu līdzekļu novirzīšana gan rezerves fondā, gan jāparedz līdzekļi rezerves fonda administrācijai. Tiek negatīvi ietekmēts privāto pensiju plānu dalībnieku finansiālais stāvoklis. Darba devēji saskaņā ar tiesību aktiem nav identificējami kā finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki. Demotivējošs darba devējiem, kas ir potenciālie iemaksu veicēji privātajos pensiju fondos. 4.variants. Netiek veiktas izmaiņas Latvijas Republikas tiesību aktos. Saglabājās pastāvošā situācija, kurā darba ņēmējs netiek aizsargāts Direktīvas 8.panta izpratnē. Sagaidāmais rezultāts - tiek uzsākta pārkāpumu procedūra no Eiropas Komisijas puses sakarā ar Direktīvas nepilnīgu ieviešanu nacionālajos tiesību aktos. Varianta priekšrocības Varianta trūkumi Netiek aizsargātas darba ņēmēja tiesības uz pilnu privāto pensiju fondu iemaksu apmēru darba devēja maksātnespējas gadījumā. Pārkāpumu procedūras uzsākšana no Eiropas Komisijas puses. Papildus budžeta izdevumi soda naudas nomaksai. Negatīvs valsts tēls. VI Nepieciešamie grozījumi tiesību aktos Īstenojot 1. variantu, nepieciešami grozījumi šādos normatīvajos aktos, nosakot, ka maksātnespējas statusu ieguvuša uzņēmuma parādsaistības pret privāto pensiju fondu no 2011.gada tiek segtas no uzņēmējdarbības riska valsts nodevas līdzekļiem, palielinot nodevu par Ls 0,02, un ka neveikto iemaksu segšana ir Aģentūras kompetencē: 1) likums "Par privātajiem pensiju fondiem"; 2) likums "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā"; 3) Maksātnespējas likums; 4) Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra noteikumi Nr.1045 "Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtība"; 5) Ministru kabineta 2006.gada 6.jūnija noteikumi Nr.465 "Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtība pārrobežu maksātnespējas gadījumā"; 6) Ministru kabineta 2008.gada 26.maija noteikumi Nr.366 "Valsts aģentūras "Maksātnespējas administrācija" nolikums"; 7) Ministru kabineta noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru un darbinieku prasījumu garantiju fondā ieskaitāmās nodevas daļu attiecīgajā gadā. Grozījumus šā varianta 1.punktā minētajā likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos sagatavo Finanšu ministrija. Grozījumus šā varianta 2. un 3.punktā minētajos likumos un uz to pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos sagatavo Tieslietu ministrija sadarbībā ar Labklājības ministriju. Īstenojot 2.variantu, nepieciešami grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem", nosakot, ka privātajam pensiju fondam jāizbeidz noslēgtais kolektīvās dalības līgums ar darba devēju, ja darba devējs nav veicis pensiju plānā paredzētās iemaksas un par iemaksu pārtraukšanu nav vienojies ar pensiju fondu. Īstenojot 3.variantu, nepieciešami grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem", nosakot, ka privātajiem pensiju fondiem tiek uzdots par pienākumu veidot kopīgus vai atsevišķus rezerves fondus. Īstenojot 4.variantu, grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. VII Kāda var būt koncepcijas projekta 1.varianta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst. latu) Rādītāji 2009.gads Turpmākie trīs gadi 2010. 2011. 2012. 1 2 3 4 5 1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos: 0 0 +9, 810 +9, 810 1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 0 0 +9, 810 +9, 810 1.2. speciālais budžets; 0 0 0 0 1.3. pašvaldību budžets 0 0 0 0 2. Izmaiņas budžeta izdevumos: 0 0 +9, 810 +9, 810 2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 0 +9, 810 +9, 810 2.2. speciālais budžets; 0 0 0 2.3. pašvaldību budžets 0 0 0 3. Finansiālā ietekme: 0 0 0 0 3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 0 0 0 0 3.2. speciālais budžets; 0 0 0 0 3.3. pašvaldību budžets 0 0 0 0