3. Article

Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē: 3.1. nekustamā īpašuma "Rojas osta" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8882 008 0728) Rojas novada Rojas pagastā īpašuma tiesības 2001.gada 3.augustā nostiprinātas Rojas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.1000 0001 2751 uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā; 3.2. saskaņā ar Valsts zemes dienesta Ziemeļkurzemes reģionālās nodaļas 2006.gada 11.decembra kadastra izziņu Nr.10C-1.2.1877 nekustamais īpašums "Rojas osta" (nekustamā īpašuma kadastra Nr.8882 008 0728) Rojas novada Rojas pagastā sastāv no trim zemes vienībām 50,0562 ha kopplatībā: 3.2.1. zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8882 008 0726) Ostas ielā 1; 3.2.2. zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8882 008 0728) Selgas ielā 1; 3.2.3. zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums8882 008 0729) Ostas ielā 1; 3.3. uz apbūvētā zemesgabala atrodas 43 ēkas un būves; 3.4. sabiedrības ar ierobežotu atbildību "LĪCIS-93" īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (17 ēkām un būvēm) (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8882 5080 0010) Rojas novadā, Rojas pagastā, Rojā, Ostas ielā 1, nostiprinātas 1996.gada 8.decembrī Rojas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.393A (turpmāk - būvju īpašums). Saskaņā ar Valsts zemes dienesta Ziemeļkurzemes reģionālās nodaļas 2006.gada 12.decembra kadastra izziņu Nr.10B-3.2.75 būvju īpašums atrodas uz apbūvētā zemesgabala; 3.5. Likuma par ostām 3.pants nosaka, ka ostas robežas, iekļaujot tajās teritorijas, kuras, ņemot vērā ģeogrāfisko stāvokli, varētu izmantot ostas perspektīvai attīstībai, tai skaitā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslas platības, nosaka Ministru kabinets pēc attiecīgās pašvaldības, ostas pārvaldes un valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja ieteikuma; 3.6. saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 19.maija noteikumu Nr.350 "Noteikumi par Rojas ostas robežu noteikšanu" 1.pielikumu apbūvētais zemesgabals atrodas Rojas ostas robežās; 3.7. saskaņā ar Likuma par ostām 2.pantu osta ir ar robežām noteikta Latvijas sauszemes teritorijas daļa, ieskaitot mākslīgi izveidotos uzbērumus, un iekšējo ūdeņu daļa, ieskaitot iekšējos un ārējos reidus un kuģu ceļus ostas pieejā, kas iekārtoti kuģu un pasažieru apkalpošanai, kravas, transporta un ekspedīciju operāciju veikšanai un citai saimnieciskai darbībai; 3.8. saskaņā ar Likuma par ostām 19.panta ceturto daļu ostas pārvaldei ir aizliegts valdījumā nodoto ostas zemi un citu tās valdījumā nodoto nekustamo īpašumu pārdot, mainīt, dāvināt vai citādi atsavināt, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā panta septītajā daļā. Savukārt Likuma par ostām 19.panta septītajā daļā ir noteikts, ka ostas pārvaldei atļauts dot galvojumu vai ieķīlāt par labu trešajai personai tās īpašumā esošo zemi un citu nekustamo īpašumu, kas atrodas ostas teritorijā, bet valdījumā nodoto valsts vai pašvaldības zemi un citu nekustamo īpašumu - tikai pēc saskaņošanas ar finanšu ministru, ja zeme vai cits nekustamais īpašums pieder valstij, vai attiecīgo pašvaldību, ja zeme vai cits nekustamais īpašums pieder pašvaldībai; 3.9. Saeimas Tautsaimniecības komisija 2008.gada 6.augusta vēstulē Nr.9/8-2-n/100-/9/08/, skaidrojot 2003.gada 19.jūnijā pieņemtā likuma ''Grozījumi ''Likumā par ostām'''' 19.panta ceturtās daļas ceturtā teikuma redakciju, norāda, ka, jau pieņemot Likumu par ostām, likumdevēja mērķis bija maksimāli saglabāt ostas zemi valsts un pašvaldības īpašumā, un to apliecina arī Likuma par ostām 19.panta ceturtā daļa, kurā ostas pārvaldei tika noteikts aizliegums pārdot tās valdījumā nodoto ostas zemi. Attīstoties likumu terminoloģijai, likumdevējs, pieņemot likumu ''Grozījumi ''Likumā par ostām'''' (2003.gada 19.jūnijā), nolēma paplašināt 19.panta ceturto daļu, pievienojot pārdošanas aizliegumam atsavināšanas aizliegumu atbilstoši Civillikumā noteiktajiem īpašuma iegūšanas veidiem. Līdz ar to Saeimas Tautsaimniecības komisija uzskata, ka Likuma par ostām 19.panta ceturtās daļas ceturtā teikuma mērķis ir imperatīvi aizliegt ostas pārvaldei valdījumā nodoto ostas zemju jebkādu atsavināšanu, attiecīgi saskaņā ar likumu ierobežojot valsts vai pašvaldības kā ostas zemes īpašnieku tiesības rīkoties ar ostas zemi; 3.10. ņemot vērā šā rīkojuma 3.6., 3.8. un 3.9.apakšpunktu un saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās daļas 3.punktu, kas nosaka, ka personas viedokļa un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja no gadījuma būtības izriet, ka personas viedokļa noskaidrošana nav adekvāta, privatizācijas ierosinātāja viedokli nav nepieciešams noskaidrot, jo Likuma par ostām 19.panta ceturtā daļa aizliedz ostas pārvaldei ostas zemju jebkādu atsavināšanu, tai skaitā, privatizāciju.