22. Article

Rīcībspējas ierobežošana un atzīšana par rīcībnespējīgu 1. Ja kāda persona jāatzīst par rīcībspējā ierobežotu vai rīcībnespējīgu, tad kompetentas un tiesīgas piemērot savu likumdošanu ir tās Līgumslēdzējas Puses iestādes, kuras pilsonis ir šī persona. 2. Ja kāda no Līgumslēdzēju Pušu iestādēm noteiks, ka ir pamats otras Līgumslēdzējas Puses pilsoni, kura pastāvīgā dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta atrodas šīs Līgumslēdzējas Puses teritorijā, atzīt par rīcībspējā ierobežotu vai rīcībnespējīgu, tad tā informē par to attiecīgo otras Līgumslēdzējas Puses iestādi. Ja iestāde, kas šādā veidā informēta, paziņo, ka tā piešķir tiesības veikt turpmākās darbības iestādei tās pilsoņu pastāvīgajā dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā vai nedod atbildi triju mēnešu laikā, tad šīs personas dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas iestāde var izskatīt lietu par šīs personas rīcībspējas ierobežošanu vai atzīšanu par rīcībnespējīgu saskaņā ar savas valsts likumdošanu, ja tādu pamatu paredz arī tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsonis ir šī persona. Lēmums par rīcībspējas ierobežošanu vai atzīšanu par rīcībnespējīgu jānosūta attiecīgajai otras Līgumslēdzējas Puses iestādei. 3. Šī panta 1. un 2.punkta noteikumi arī piemērojami, atceļot rīcībspējas ierobežojumus vai atzīstot personu par rīcībspējīgu. 4. Gadījumos, kad nav pieļaujama kavēšanās, personas pastāvīgās dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas iestāde pati veiks pasākumus, kas ir nepieciešami personas atzīšanai par ierobežoti rīcībspējīgu vai rīcībnespējīgu, ja tas nepieciešams šīs personas vai viņas īpašuma aizsardzībai. Lēmums par šiem pasākumiem jānosūta attiecīgajai tās Līgumslēdzējas Puses iestādei, kuras pilsonis ir minētā persona; šie lēmumi ir atceļami, ja šīs Līgumslēdzējas Puses iestādes nolemj ko citu.