1. Article

Latvijas Republikas Saeima 2009. gada 16. jūnijā pieņēma likumu "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam" (turpmāk - Izmaksu likums). Šā likuma 3. panta pirmā daļa noteica, ka "laika periodā no 2009. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 31. decembrim valsts vecuma pensiju un saskaņā ar nolikumu "Par izdienas pensijām" un nolikumu "Par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēju pensijām)" piešķirto izdienas pensiju saņēmējam, kurš ir obligāti sociāli apdrošinātā persona (darba ņēmējs vai pašnodarbinātais) atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu", izmaksā 30 procentu apmērā no atbilstoši normatīvajiem aktiem piešķirtās pensijas apmēra ar tā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kurā pensijas saņēmējs ir kļuvis par obligāti sociāli apdrošināto personu (darba ņēmēju vai pašnodarbināto) atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu"". Lieta Nr. 2009-104-01 pēc pieteikuma iesniedzējas - Larisas Paramonovas - pieteikuma tika ierosināta 2009. gada 30. oktobrī par Izmaksu likuma 3. panta pirmās daļas, ciktāl tā attiecas uz valsts vecuma pensiju (turpmāk - apstrīdētā norma), atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 1. un 109. pantam. Savukārt lieta Nr. 2009-109-01 pēc pieteikuma iesniedzēja - Nikolaja Terentjeva - pieteikuma par apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 1., 91. un 109. pantam tika ierosināta 2009. gada 7. decembrī. Pieteikumos norādīts, ka apstrīdētā norma neatbilst no Satversmes 1. panta izrietošajam tiesiskās paļāvības principam, Satversmes 91. pantā noteiktajam vienlīdzības principam un Satversmes 109. pantā noteiktajām personas pamattiesībām uz sociālo nodrošinājumu.