6. Article

Izstrādājot valsts budžeta projektu 2011.gadam, Ekonomikas ministrijai sagatavot valsts budžeta pieprasījumu, lai nodrošinātu līdzekļu piešķiršanu Patērētāju tiesību aizsardzības centram koncepcijas īstenošanai. Līdzekļus piešķir no valsts budžeta ieņēmumos iemaksātās ikgadējās valsts nodevas par speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu veikšanai. Minēto valsts budžeta pieprasījumu noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā. Ministru prezidents V.Dombrovskis Ekonomikas ministrs A.Kampars (Ministru kabineta 2010.gada 27.janvāra rīkojums Nr.33) Koncepcijas par efektīva patērētāju tiesību aizsardzības mehānisma izveidi nebanku kreditēšanas jomā kopsavilkums Atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 23.septembra sēdes protokola Nr.68 9.§ 4.punktam Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju tika uzdots līdz 2009.gada 1.aprīlim sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai patērētāju tiesību aizsardzības jomā, lai patērētāji tiktu pasargāti no negodīgu kreditēšanas līgumu noteikumiem, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centram būtu skaidri zināms uzraugāmo personu loks. Koncepcijas mērķis ir nodrošināt augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni godīgā, caurskatāmā un konkurētspējīgā tirgū, izveidojot efektīvu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzības mehānismu. Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.panta pirmo daļu ar patērētāja kreditēšanu var nodarboties jebkura persona, kas piešķir vai apsola piešķirt patērētājam kredītu, tai skaitā kredītu nekustamā īpašuma iegādei. Kredīts noformējams kā atlikts maksājums, aizdevums vai cita finansiāla vienošanās. Tātad ar patērētāju kreditēšanu var nodarboties ikviens, sākot no fiziskajām personām (kuras saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros sniedz pakalpojumu patērētājam) līdz pat kapitālsabiedrībām. Tiesiskais regulējums nebanku sektora kreditēšanas jomā jau vairākus gadus tiek veidots, ņemot vērā gan patērētāju tiesību aizsardzību, gan noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iespējas, gan nodokļu maksātāju intereses, turklāt tiesiskais regulējums pastāvīgi tiek pilnveidots. Tomēr, ņemot vērā datus par iedzīvotāju nenokārtotajām parādsaistībām (arī iedzīvotāju brīvo naudas līdzekļu samazināšanos) un banku pieaugošo piesardzību kredītu izsniegšanā, prognozējams, ka palielināsies patērētāju pieprasījums pēc nebanku sektora kredītdevēju pakalpojumiem. Tādēļ ir nepieciešams izveidot efektīvu šīs jomas uzraudzības mehānismu Latvijā. Galvenās problēmas nebanku kreditēšanas jomā ir šādas: 1) negodprātīgi kreditori; 2) patērētājus apdraudošu kreditēšanas pakalpojumu attīstība; 3) nezināms uzraugāmo personu loks; 4) bezatbildīga un (vai) uz nepilnīgu informāciju balstīta kredītu ņēmēju maksātspējas izvērtēšana. Problēmu risinājums Koncepcija paredz ieviest nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas sistēmu, kas galvenokārt nodrošinātu preventīvos pasākumus to tirgus dalībnieku izslēgšanai no tirgus, kuru darbība apdraud patērētāju tiesiskās un ekonomiskās intereses. Licencēšanas sistēmas ieviešana ļautu arī sekot līdzi norisēm nebanku kredītdevēju tirgus attīstībā un ātri reaģēt uz patērētājiem nelabvēlīgām tirgus izmaiņām un tendencēm. Kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai bez licences nepieciešams noteikt stingras un efektīvas soda sankcijas. Šobrīd spēkā esošajos normatīvajos aktos par komercdarbību bez speciālas atļaujas (licences) jau ir paredzēta gan administratīvā, gan kriminālatbildība. Licencējamo personu loks Koncepcija piedāvā trīs variantus ar atšķirīgu pieeju nebanku kreditoru licencēšanas modelim atkarībā no to personu loka, kuras drīkstēs piešķirt kredītu patērētājam. Ekonomikas ministrija par atbilstošāko uzskata II variantu. II variants piedāvā šādu risinājumu - licence jāsaņem komersantam, kas piedāvā finanšu kreditēšanas pakalpojumus (naudas aizdevumus) patērētājiem, bet nav uzskatāmas par kredītiestādi (banka vai elektroniskās naudas institūcija) Kredītiestāžu likuma 1.panta 1.punkta izpratnē. Komersants sniedz kreditēšanas pakalpojumu, ja tas, noslēdzot līgumu ar patērētāju, izsniedz naudas aizdevumu (patēriņa kredīts, kredīts pret ķīlu (piemēram, lombardu pakalpojumi), aizdevums konkrētas preces iegādei, finanšu līzings, hipotekārais kredīts). II varianta priekšrocības Patērētājiem