10. Article

Satversmes tiesa ir secinājusi, ka ikvienas personas pamattiesību ierobežojuma pamatā jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs. Tātad ierobežojumam jābūt noteiktam svarīgu interešu - leģitīma mērķa - labad. Pienākums norādīt un pamatot atšķirīgās attieksmes leģitīmo mērķi Satversmes tiesas procesā visupirms gulstas uz institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, konkrētajā gadījumā uz Saeimu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-03-01 22.1. punktu un 2010. gada 18. janvāra sprieduma lietā Nr. 2009-11-01 15. punktu). Kā norāda Saeima, likumdevēja mērķis, pieņemot apstrīdēto normu, bija aizsargāt to Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku tiesisko paļāvību, kuriem piešķirta invaliditātes pensija. Likumdevējs īpaši esot nolēmis saglabāt iepriekšējo invaliditātes pensijas apmēru tām personām, kurām pensija bija piešķirta līdz Likuma spēkā stāšanās dienai. Ja apstrīdētā norma netiktu pieņemta, Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un avārijā cietušajiem, kuriem invaliditātes pensija kaitējuma atlīdzības apmērā bija piešķirta pirms Likuma stāšanās spēkā, būtiski samazinātos pensijas apmērs. Proti, 1999. gada jūlijā kaitējuma atlīdzības apmērā aprēķinātās invaliditātes pensijas vidējais apmērs bija 80,77 lati. Savukārt pēc Likuma stāšanās spēkā saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" piešķirtās invaliditātes pensijas vidējais apmērs bija 57,70 lati (sk.lietas materiālu 99. lpp.). Tādējādi likumdevēja mērķis, pieņemot apstrīdēto normu, bija aizsargāt to personu tiesiskās intereses, kurām invaliditātes pensija kaitējuma atlīdzības apmērā piešķirta līdz Likuma spēkā stāšanās brīdim, un nepieļaut piešķirto pensiju samazināšanos.