2. Article

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 91. pantam. Kā norāda Pieteikuma iesniedzējs, pārrēķinot invaliditātes pensiju saskaņā ar Likuma pārejas noteikumu 1. punkta otrajā teikumā minēto formulu, tiek ņemta vērā Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā mēneša vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā strādājošiem par iepriekšējo ceturksni. Salīdzinot situāciju 1999. un 2007. gadā, varot secināt, ka šis rādītājs ir palielinājies gandrīz trīs reizes. Līdz ar to rodoties tāda situācija, ka atsevišķos gadījumos, kad pensija tiek pārrēķināta sakarā ar darbspēju zaudējuma vai invaliditātes smaguma pakāpes maiņu, invaliditātes pensija kļūst lielāka nekā iepriekšējā periodā, proti, līdz 2000. gada 1. janvārim. Savukārt tām personām, kurām veselības stāvoklis pasliktinājies un invaliditāte noteikta agrāk, bet nav mainījusies ne darbspēju zaudējuma pakāpe, ne invaliditātes smaguma pakāpe, kaitējuma atlīdzības apmērā aprēķinātā pensija esot palikusi nemainīga. Ja personai pēc Likuma stāšanās spēkā ir noteikta invaliditāte vai mainījusies darbspēju zaudējuma pakāpe vai invaliditātes smaguma pakāpe, tad tai piešķirtā invaliditātes pensija esot lielāka nekā personai ar augstāku, bet nemainīgu darbspēju zaudējuma vai invaliditātes pakāpi, kurai invaliditātes pensija ir piešķirta līdz apstrīdētās normas spēkā stāšanās brīdim. Kā norāda Pieteikuma iesniedzējs, šāda situācija ir uzskatāma par tiesiskās vienlīdzības principa pārkāpumu, jo saskaņā ar apstrīdēto normu personas invaliditātes pensijas lielums ir atkarīgs nevis no veselības stāvokļa vai citiem objektīviem apstākļiem, bet gan no laika, kad personai noteikta invaliditāte. No apstrīdētās normas neesot saprotams, kādi atšķirīgi kritēriji tika ņemti par pamatu, nosakot dažādu pensiju aprēķināšanas kārtību personām, kurām invaliditāte noteikta līdz Likuma spēkā stāšanās dienai un pēc tam.