3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - nepiekrīt Pieteikuma iesniedzēja viedoklim un uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. pantam. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk arī - VSAA) sniegtie dati liecinot, ka personām, kurām invaliditāte iestājusies Černobiļas atomelektrostacijas (turpmāk - Černobiļas AES) avārijas seku likvidēšanas rezultātā un kurām invaliditātes pensija piešķirta līdz Likuma spēkā stāšanās brīdim, invaliditātes pensijas vidējais apmērs esot lielāks nekā visu Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas rezultātā cietušo personu vidējā invaliditātes pensija. Līdz ar to neesot pamatots Pieteikuma iesniedzēja paustais viedoklis, ka šobrīd piešķirtās invaliditātes pensijas būtu lielākas nekā tās pensijas, kuras piešķirtas līdz Likuma spēkā stāšanās dienai un nav pārrēķinātas. Analizējot apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 91. pantam, Saeima norāda uz Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības normatīvo regulējumu, kas bija spēkā līdz Likuma pieņemšanai. Likumdevējam, pieņemot Likumu, vajadzējis ievērot tiesiskās paļāvības principu, proti, aizsargāt personu tiesības, kuras bija iegūtas līdz Likuma spēkā stāšanās dienai. Apstrīdētā norma esot bijis viens no mehānismiem personu tiesiskās paļāvības aizsargāšanai normatīvā regulējuma izmaiņu procesā. Turklāt Likums esot pieņemts, sadarbojoties ar Latvijas savienību "Černobiļa". Tā esot lūgusi saglabāt iepriekšējo invaliditātes pensijas aprēķināšanas kārtību personām, kurām invaliditāte noteikta līdz 2000. gadam. Saeima nepiekrīt Pieteikuma iesniedzēja viedoklim, ka apstrīdētajai normai neesot bijis saprātīga pamata. Normas izstrādāšanas gaita liecinot, ka tās mērķis bija aizsargāt to personu tiesisko paļāvību, kurām invaliditātes pensija bija piešķirta pirms Likuma stāšanās spēkā. Tiesiskās paļāvības princips apstrīdētās normas pieņemšanas laikā esot uzskatīts par augstāku konstitucionāla ranga vērtību nekā tiesiskās vienlīdzības princips. Šāds likumdevēja lēmums pēc sava rakstura esot bijis politisks, un to varētu pārvērtēt likumdošanas procesa ietvaros, ja tiktu konstatēts, ka nepieciešamas normatīvā regulējuma izmaiņas. Turklāt tiem Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, kuriem jau bija piešķirta invaliditātes pensija, tās apmērs būtiski samazinātos, ja nebūtu apstrīdētās normas. Izstrādājot Likumu, likumdevējs neesot varējis paredzēt straujo vidējās mēneša darba samaksas pieaugumu ekonomikas augšupejas gados.