4. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - norāda, ka visas personas, kurām piešķirta invaliditātes pensija kaitējuma atlīdzības apmērā pirms Likuma stāšanās spēkā vai piešķirta kaitējuma atlīdzība un invaliditātes pensija pēc Likuma stāšanās spēkā, vieno kopējs apstāklis - darbspēju zaudējums un invaliditāte, kas iestājusies, piedaloties Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanā vai šīs avārijas rezultātā. Tādējādi minētās personas atrodoties vienādos un salīdzināmos apstākļos. Tā kā apstrīdētajā normā noteikts ierobežojums attiecībā uz iespējām pārrēķināt invaliditātes pensiju, tā paredzot atšķirīgu attieksmi pret tām Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušajām personām, kurām invaliditātes pensija piešķirta līdz 1999. gada 31. decembrim un kurām darbspēju zaudējuma pakāpe (procentos) vai invaliditātes smaguma pakāpe kopš Likuma spēkā stāšanās brīža nav mainījusies. Tiesībsargs piekrīt Saeimas norādītajam, ka apstrīdētās normas leģitīmais mērķis bija aizsargāt to personu tiesisko paļāvību, kurām invaliditātes pensija bija piešķirta pirms Likuma stāšanās spēkā. Taču esot jāņem vērā, ka kopš apstrīdētās normas pieņemšanas apstākļi ir mainījušies. Viens no rādītājiem, kas tiekot ņemts vērā, pārrēķinot invaliditātes pensiju saskaņā ar apstrīdēto normu, esot Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā mēneša vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā strādājošiem par iepriekšējo ceturksni. Šis rādītājs līdz 2008. gadam esot nepārtraukti palielinājies. Starp darba samaksas apmēru 2000. un 2009. gadā esot ievērojama atšķirība. Pārrēķinot invaliditātes pensiju saskaņā ar apstrīdēto normu, minētais rādītājs tiekot ņemts vērā neatkarīgi no tā, vai darbspēju zaudējuma pakāpe (procentos) vai invaliditātes smaguma pakāpe paaugstinās vai samazinās. No VSAA sniegtās informācijas varot secināt, ka minēto apstākļu rezultātā gadījumā, kad darbspēju zaudējuma procenti ir zemāki, invaliditātes pensijas apmērs ir lielāks nekā gadījumā, kad darbspēju zaudējuma procenti personai vairāku gadu garumā paliek nemainīgi. Pēc Tiesībsarga domām, aprakstītā situācija esot pretrunā ar apstrīdētās normas un Likuma mērķi. Likuma mērķis esot noteikt sociālās garantijas Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušajām personām. Gan Likuma mērķis, gan taisnīguma princips uzliekot pienākumu kompensēt šīm personām nodarīto kaitējumu atkarībā no tā smaguma - jo lielāks kaitējums, jo apjomīgākas sociālās garantijas. Apstrīdētā norma vairs neaizsargājot to personu tiesības, kurām invaliditātes pensija kaitējuma atlīdzības apmērā piešķirta līdz Likuma spēkā stāšanās brīdim un kurām darbspēju zaudējuma pakāpe vai invaliditātes smaguma pakāpe kopš Likuma stāšanās spēkā nav mainījusies. Tādējādi likumdevēja izraudzītie līdzekļi vairs neesot piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai un apstrīdētā norma neatbilstot samērīguma principam un Satversmes 91. pantam.