8. Article

Tiesiskais regulējums, kas noteica Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku, to apgādībā esošo personu un Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušo personu statusu un ar to saistītās sociālās garantijas, būtiski mainījās līdz ar Likuma stāšanos spēkā 2000. gada 1. janvārī. 8.1. Latvijas Republikas Augstākā padome 1991. gada 15. maijā pieņēma lēmumu "Par pasākumiem, kas veicami, lai uzlabotu Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušo Latvijas Republikas iedzīvotāju sociālo stāvokli". Minētā lēmuma 3. punkts paredzēja, ka personām, kas piedalījušās Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanā, kā arī uzturējušās radioaktīvā piesārņojuma zonā, tiek piešķirta invaliditātes pensija, ja minēto personu invaliditāte saistīta ar Černobiļas AES avāriju. Lēmums paredzēja, ka pensijas apmērs nosakāms atbilstoši noteikumiem, kas paredz atlīdzības saņemšanu par nodarīto kaitējumu. Tāda pati kārtība bija noteikta arī apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšanai mirušo invalīdu ģimenēm. Tātad pirms Likuma stāšanās spēkā sociālās garantijas bija noteiktas trim personu grupām: 1) personām, kuras bija piedalījušās Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanā un kurām tā rezultātā bija iestājusies invaliditāte; 2) personām, kuras bija uzturējušās radioaktīvā piesārņojuma zonā un kurām tā rezultātā bija iestājusies invaliditāte; 3) to jau mirušo personu ģimenēm, kurām invaliditāte bija iestājusies Černobiļas AES avārijas rezultātā. Kā norāda VSAA, pirms Likuma stāšanās spēkā invaliditātes pensijas gan Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, gan šīs avārijas rezultātā cietušajiem tika aprēķinātas saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām" normām. Savukārt gadījumā, kad pēc šīm normām aprēķinātais pensijas apmērs bija mazāks nekā kaitējuma atlīdzības apmērs, pensiju piešķīra kaitējuma atlīdzības apmērā atbilstoši vidējai darba samaksai valstī un darbspēju zaudējuma pakāpei (sk. lietas materiālu 102. lpp.). Invaliditātes pensijas aprēķināšana kaitējuma atlīdzības apmērā bija labvēlīgāka personām ar salīdzinoši lielāku darbspēju zaudējuma pakāpi. Kaitējuma atlīdzības aprēķināšanas kārtība līdz 2000. gada 1. janvārim nebija būtiski mainījusies, un saskaņā ar tajā laikā spēkā bijušajiem normatīvajiem aktiem šī atlīdzība tika aprēķināta pēc formulas KA (kaitējuma atlīdzība) vai vēlāk PA (pensijas apmērs) = 90%VA (vidējā darba samaksa) × DZ (profesionālo darbspēju zaudējuma pakāpe procentos). 8.2. Personām, kurām invaliditāte, kas iestājusies Černobiļas AES avārijas rezultātā, ir noteikta jau pēc Likuma stāšanās spēkā, sociālās garantijas tiek nodrošinātas saskaņā ar Likuma normām. Likums paredz dažādas sociālās garantijas - kaitējuma atlīdzību, invaliditātes pensiju, apgādnieka zaudējuma pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kā arī medicīnisko palīdzību. Likuma 8. pantā norādītas trīs personu grupas, kurām tiek piešķirta kaitējuma atlīdzība: 1) Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem ir noteikta invaliditāte un tās cēloņsakarība ar Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas darbu veikšanu; 2) Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem noteikta darbspēju zaudējuma pakāpe 10-25 procentu apmērā un tās cēloņsakarība ar Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas darbu veikšanu; 3) minēto personu darbnespējīgie ģimenes locekļi, kas bijuši to apgādībā, ja persona ir mirusi. Turklāt pirmajai un trešajai personu grupai saskaņā ar Likuma 10. panta pirmo daļu ir tiesības vienlaicīgi saņemt kaitējuma atlīdzību un saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" piešķirto valsts pensiju vai arī kaitējuma atlīdzību un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kas piešķirts saskaņā ar likumu "Par sociālo palīdzību". Šobrīd likumā "Par sociālo palīdzību" ietvertos jautājumus regulē Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums. Var secināt, ka kopš Likuma spēkā stāšanās dienas ir mainījušies apstākļi, kādos atrodas Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušie. Daļēji ir mainījies to personu loks, kurām tiek piešķirtas sociālās garantijas. Ja pirms Likuma stāšanās spēkā visas sociālās garantijas saņēma arī tie no radioaktīvā piesārņojuma cietušie, kuri nebija piedalījušies Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanā, tad Likums minētajām personām paredz piešķirt tikai vienu no sociālās palīdzības veidiem - medicīnisko palīdzību. Būtiski ir mainījušies arī sociālo garantiju veidi un to aprēķināšanas kārtība. Pirms Likuma stāšanās spēkā normatīvajos aktos bija noteikti divi sociālo garantiju veidi - invaliditātes pensija un apgādnieka zaudējuma pensija. Šobrīd Likums paredz piecus sociālo garantiju veidus. Laika gaitā būtiski ir mainījušies arī normatīvie akti, saskaņā ar kuriem tiek aprēķināta invaliditātes pensija un piešķirta dažāda veida sociālā palīdzība. Līdz ar to Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušās personas, kurām sociālās garantijas piešķirtas līdz Likuma spēkā stāšanās brīdim, un personas, kurām sociālās garantijas piešķirtas pēc tam, šīs lietas ietvaros nav uzskatāmas par salīdzināmām grupām. 8.3. Saskaņā ar apstrīdēto normu invaliditātes pensija, kas piešķirta līdz Likuma spēkā stāšanās dienai un aprēķināta kaitējuma atlīdzības apmērā, tiek pārrēķināta gadījumos, kad personai mainās darbspēju zaudējuma pakāpe (procentos) vai invaliditātes smaguma pakāpe. Saskaņā ar Likuma pārejas noteikumu 1. punkta otro teikumu minētās pensijas tiek pārrēķinātas pēc formulas P (pensijas apmērs) = 90%VS (Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā mēneša vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā strādājošajiem par iepriekšējo ceturksni) × DZ (profesionālo darbspēju zaudējuma pakāpe (procentos)). Tādējādi personas, kurām invaliditātes pensija kaitējuma atlīdzības apmērā ir piešķirta pirms Likuma stāšanās spēkā, var iedalīt divās grupās. Pirmo grupu veido personas, kurām minētās invaliditātes pensijas apmērs ir palicis nemainīgs kopš tās piešķiršanas, jo pensija nav pārrēķināta. Otro grupu veido personas, kurām invaliditātes pensija ir pārrēķināta saskaņā ar Likumā minēto formulu. Līdz ar to Satversmes tiesai ir jānoskaidro, vai šīs personas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos. Personas, kurām invaliditātes pensija kaitējuma atlīdzības apmērā ir piešķirta līdz Likuma spēkā stāšanās dienai, vieno vairākas kopīgas pazīmes. Tās visas ir cietušas Černobiļas AES avārijas rezultātā, un šo personu invaliditāte ir minētās avārijas sekas. Arī invaliditātes pensija kaitējuma atlīdzības apmērā šīm personām tika aprēķināta saskaņā ar vienu un to pašu formulu. Turklāt formula, kas tiek izmantota, lai pārrēķinātu šīm personām piešķirto invaliditātes pensiju kaitējuma atlīdzības apmērā, ja ir mainījusies darbspēju zaudējuma vai invaliditātes smaguma pakāpe, ir identiska tai formulai, saskaņā ar kuru līdz Likuma spēkā stāšanās dienai tika aprēķinātas invaliditātes pensijas kaitējuma atlīdzības apmērā. Nosakot šādu kārtību, likumdevējs ir atzinis, ka visas personas, kurām invaliditātes pensija kaitējuma atlīdzības apmērā piešķirta līdz Likuma spēkā stāšanās dienai, atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos. Tādējādi visas personas, kurām invaliditātes pensija kaitējuma atlīdzības apmērā ir piešķirta pirms Likuma stāšanās spēkā, atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos neatkarīgi no tā, vai minētā pensija šīm personām ir pārrēķināta saskaņā ar Likuma pārejas noteikumu 1. punktu.