3. Article

Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē: 3.1. nekustamais īpašums zemesgrāmatā nav ierakstīts; 3.2. saskaņā ar Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālās nodaļas 2008.gada 10.septembra kadastra izziņu Nr.11-26V4/1360 nekustamais īpašums sastāv no trim zemes vienībām 50,2 ha kopplatībā. Neapbūvētās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6676 008 0259) platība ir 14,3 ha; 3.3. saskaņā ar Latvijas Valsts vēstures arhīva 2008.gada 18.septembra izziņu Nr.5-JP-6024 nekustamā īpašuma "Trīsrozītes nr.76F" zemes īpašnieks uz 1940.gada 21.jūliju bija fiziska persona. No nekustamā īpašuma "Trīsrozītes nr.76F" 1936.gada 26.novembrī atdalīts zemesgabals Nr.103 0,639 ha platībā Rīgas-Rūjienas dzelzceļa vajadzībām; 3.4. saskaņā ar Skultes pagasta padomes 2007.gada 18.aprīļa vēstulē Nr.5/951 sniegto informāciju nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6676 008 0259) daļa 0,639 ha platībā ir piešķirta Satiksmes ministrijai dzelzceļa uzturēšanai. Skultes pagasta teritorijas plānojumā (apstiprināts ar Skultes pagasta padomes 2006.gada 21.jūnija lēmumu Nr.P-82106) un Rīgas reģiona teritorijas plānojumā 2005.-2025.gadam (apstiprināts ar Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes 2007.gada 2.februāra lēmumu Nr.9) minētā nekustamā īpašuma daļa ir paredzēta dzelzceļa darbības nodrošināšanai; 3.5. saskaņā ar Valsts zemes dienesta pārskatu par Lauku zemes izpirkšanas reģistrā no 2005.gada 1.septembra līdz 2008.gada 15.novembrim iekļautajiem pieprasījumiem zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6676 008 0259) izpirkšanas pieprasījumi Lauku zemes izpirkšanas reģistrā nav reģistrēti; 3.6. saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 6.panta pirmo daļu zeme, kas 1940.gada 21.jūlijā piederēja personām, kuras nav pieprasījušas atjaunot īpašuma tiesības uz šo zemi vai pieprasījušas kompensāciju, kā arī zeme, uz kuru likumā nav paredzēta īpašuma tiesību atjaunošana, izņemot zemi, kura zemesgrāmatā ierakstāma uz valsts vai pašvaldības vārda saskaņā ar šā likuma 2.panta otro daļu un 3.panta otro daļu, turpmāk izmantojama zemes reformas pabeigšanai; 3.7. ņemot vērā šā rīkojuma 3.3., 3.4. un 3.6.apakšpunktu, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās daļas 3.punktu privatizācijas ierosinātājas Antras Bērziņas viedokļa noskaidrošana nav nepieciešama; 3.8. saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 23.septembra rīkojuma Nr.698 "Par sliežu ceļa posma Skulte-Aloja-rajona robeža slēgšanu" 2.punktu zeme dzelzceļa nodalījuma joslā nav nododama privatizācijai līdz lēmuma pieņemšanai par perspektīvo dzelzceļa līniju "Rail Baltica". Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6676 008 0259) daļa 0,639 ha platībā ietilpst minētā dzelzceļa nodalījuma joslā un nav nododama privatizācijai; 3.9. saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Lēmumu 884/2004/EK par grozījumiem Lēmumā 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai ir paredzēts, ka "Rail Baltica" Varšavas-Kauņas-Rīgas-Tallinas-Helsinku dzelzceļa līnija ir viens no prioritārajiem projektiem. Eiropas Komisija 2008.gada 11.decembrī pieņēma lēmumu C (2008) 7978 par TEN-T finansiālā atbalsta piešķiršanu projektam "Pētījumi par Eiropas platuma sliežu ceļa līniju (Latvijas posms)". Projekta attiecināmās izmaksas paredzētas EUR 2,2 milj., tai skaitā 50 % jeb EUR 1,1 milj. - TEN-T finansējums un EUR 1,5 milj. (tai skaitā PVN) - valsts budžeta finansējums (2010.-2012.gadā). Ministru kabinets 2008.gada 30.septembra sēdē (prot. Nr.70 30.§ 2. un 3.punkts) konceptuāli atbalstīja projekta "Rail Baltica" īstenošanu, kā arī konceptuāli atbalstīja valsts budžeta finansējuma piešķiršanu 38 518 809 latu apmērā projekta īstenošanai. Pašreiz noris darbs pie Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopīga pētījuma par perspektīvās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izvietojumu. 2010.gada sākumā ir plānots parakstīt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pakalpojuma līgumu par "Rail Baltica" projekta pirmo daļu - tehniski ekonomiskais pamatojums. Tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādes termiņš ir paredzēts līdz 2010.gada beigām. Tehniski ekonomiskā pamatojuma galvenais mērķis ir nodrošināt Eiropas Savienību, tai skaitā Baltijas valstu valdības, ar visaptverošu un pamatotu informāciju lēmumu pieņemšanai par tālākām detalizētām tehniskām izpētēm nacionālajā līmenī, tai skaitā noteikt, vai atsevišķa 1435 mm platuma dzelzceļa līnija ir ekonomiski un finansiāli pamatota, vai izdevīgāk ir būvēt jaunu 1435 mm līniju paralēli blakus esošajai 1520 mm līnijai vai veidot jaunu maršrutu, kā arī citi būtiski jautājumi par izmaksām un katras iesaistītās valsts ieguvumiem.