2. Article

Pieteikumu iesniedzējas - SIA "Mamas D" un SIA "Bio-Venta" (turpmāk - Pieteikuma iesniedzējas) - uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 1. un 105. pantam. Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka, samazinot valsts tiešā atbalsta biodegvielas ražošanas veicināšanai (turpmāk - valsts tiešais atbalsts) summu, tiekot aizskartas tām Satversmes 105. pantā noteiktās tiesības uz īpašumu. Biodegvielas likums un Noteikumi Nr. 280, kas nosaka valsts tiešo atbalstu, paredzot mantiska rakstura tiesības Pieteikumu iesniedzējām. Nesaņemot valsts tiešo atbalstu vai saņemot to ierobežotā apmērā, biodegvielas ražošana neesot iespējama. Līdz ar to ražotnes, kas paredzētas biodegvielas iegūšanai, neesot izmantojamas, no tām neesot arī iespējams gūt citu ekonomisku labumu, un tā rezultātā tiekot pasliktināts Pieteikumu iesniedzēju saimnieciskais stāvoklis. Pieteikumu iesniedzējas uzskata: Biodegvielas likuma 8. panta pirmā daļa neparedz, ka Ministru kabinets būtu pilnvarots noteikt valsts tiešā atbalsta izmaksāšanas kārtību. Līdz ar to Ministru kabinets, pieņemot apstrīdēto normu, neesot ievērojis likumā noteiktās pilnvarojuma robežas un šo jautājumu izlēmis ultra vires. Turklāt Pieteikumu iesniedzējas norāda, ka, pieņemot apstrīdēto normu, esot pārkāpts arī tiesiskās paļāvības princips. Biodegvielas ražotāju paļaušanās uz valsts tiešo atbalstu esot bijusi likumīga, pamatota un saprātīga. Latvijas valsts vairākkārt esot skaidri norādījusi uz finansiālā atbalsta nepieciešamību biodegvielas ražošanai, lai īstenotu tos mērķus, kuri noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. maija direktīvā 2003/30/EK par biodegvielas un citu atjaunojamo veidu degvielas izmantošanas veicināšanu transportā (turpmāk - Direktīva 2003/30/EK). Valsts finansiālais atbalsts biodegvielas ražošanai ticis paredzēts 2005. gadā, pieņemot Biodegvielas likumu. Līdz ar to Pieteikumu iesniedzējām esot bijušas tiesības plānot biodegvielas ražošanu saskaņā ar šo regulējumu. Pieteikumu iesniedzējas norāda, ka 2009. gada valsts budžetā nebija paredzēti līdzekļi valsts tiešā atbalsta izmaksai pilnā apmērā, tāpēc valsts tiešā atbalsta daļa par 2008. gada otrajā pusgadā saražoto biodegvielu Pieteikumu iesniedzējām netika izmaksāta. Līdz ar to apstrīdētajai normai esot atpakaļvērsts spēks, jo valsts tiešais atbalsts par 2008. gada otrajā pusgadā saražoto biodegvielu neesot izmaksāts pilnā apmērā. Valsts no savām saistībām attiecībā uz finansiālo atbalstu esot atkāpusies pēc attiecīgā atbalsta perioda beigām, un līdz ar to Pieteikumu iesniedzējām neesot bijusi iespēja plānot savu uzņēmējdarbību saskaņā ar grozījumiem normatīvajos aktos. Pieteikuma iesniedzēja SIA "Bio-Venta" norāda, ka saskaņā ar apstrīdēto normu valsts tiešais atbalsts netiek izmaksāts, ja pieprasītais tā apmērs pārsniedz valsts budžetā paredzētos līdzekļus. Līdz ar to, valsts budžetā neparedzot atbilstošus finanšu līdzekļus valsts tiešā atbalsta izmaksāšanai, tiekot aizskartas Pieteikuma iesniedzējas tiesības. Pieteikuma iesniedzēja pauž viedokli, ka valsts budžetam esot citādas funkcijas nekā pārējiem likumiem, taču to nevarot uzskatīt par speciālo tiesību normu attiecībā uz citos normatīvajos aktos noteikto. Proti, ar valsts budžeta likumu nevarot grozīt vai atcelt personas subjektīvās tiesības, kuras šī persona ieguvusi uz citu normatīvo aktu pamata. Pieteikuma iesniedzēja pieļauj, ka var rasties situācija, kurā valstij varētu pietrūkt līdzekļu kādas programmas finansēšanai. Taču tādā gadījumā vajagot paredzēt alternatīvus risinājumus - valstij esot pienākums paredzēt citus instrumentus, piemēram, atliktos maksājumus vai valsts parādzīmju izdošanu. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikuma iesniedzēja SIA "Bio-Venta" norāda, ka tiesvedība lietā būtu turpināma, neraugoties uz to, ka apstrīdētā norma spēku zaudējusi. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka, neatceļot apstrīdēto normu, tā būtu piemērojama tām tiesiskajām attiecībām, kuras pastāvēja laikā, kad šī norma bija spēkā. Pēc Pieteikuma iesniedzējas SIA "Bio-Venta" domām, apstrīdētās normas regulējums aizstāts ar citu tiesību normu, kura paredzot faktiski identiskus noteikumus. Līdz ar to neesot nozīmes tam, ka pieņemts jauns regulējums. Apstrīdētā norma pārkāpjot tiesiskās paļāvības principu, jo tai esot atpakaļvērsts spēks. Proti, Pieteikuma iesniedzējas SIA "Bio-Venta" tiesības esot aizskārusi nevis apstrīdētās normas izdošana pati par sevi, bet šīs normas radītās sekas, jo tā attiecoties uz valsts tiešā atbalsta periodu pirms šīs normas izdošanas.