1. Article

Latvijas Republikas Saeima (turpmāk - Saeima) 2009. gada 4. jūnijā pieņēma Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu (turpmāk - Māju pārvaldīšanas likums). Tas stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī. Māju pārvaldīšanas likums noteic dzīvojamo māju pārvaldīšanas principus, dzīvojamo māju pārvaldīšanas procesā iesaistīto personu savstarpējās attiecības, tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī valsts un pašvaldības kompetenci šajā jomā. Saskaņā ar šā likuma noteikumiem dzīvojamās mājas pārvaldītājs ir mājas īpašnieks vai pārvaldnieks. Proti, Māju pārvaldīšanas likuma 10. panta pirmā daļa noteic, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības kopumā vai atsevišķus pārvaldīšanas uzdevumus (turpmāk - dzīvojamo māju pārvaldīšana) tās īpašnieks var uzdot veikt pārvaldniekam. Māju pārvaldīšanas likumā citastarp tiek regulēts jautājums par dzīvojamās mājas pārvaldītāja profesionālo kvalifikāciju. Likuma 13. panta pirmā daļa (turpmāk - apstrīdētā norma) noteic: "Pārvaldnieks ir tiesīgs veikt pārvaldīšanas uzdevumu daudzdzīvokļu mājā, ja ir ieguvis dzīvojamās mājas pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību un vismaz ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošu dokumentu, izņemot šajā pantā noteiktos gadījumus. Ja pārvaldnieks ir juridiskā persona, dzīvojamās mājas pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību un vismaz ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošs dokuments nepieciešams tam juridiskās personas darbiniekam, kurš veic pārvaldīšanas līgumā uzdoto pārvaldīšanas uzdevumu attiecīgajā mājā." Māju pārvaldīšanas likuma 13. panta otrā daļa paredz, ka apstrīdētajā normā noteiktā profesionālā izglītība un vismaz trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošs dokuments nepieciešams, ja dzīvojamās mājas pārvaldīšanu veic tās īpašnieks vai viens no mājas īpašniekiem, kuru veikt pārvaldīšanas darbības ir pilnvarojuši citi tās īpašnieki, un ja šīs mājas platība ir lielāka par 1500 kvadrātmetriem. Savukārt apstrīdētajā normā noteiktā profesionālā izglītība nav nepieciešama viendzīvokļa mājas pārvaldītājam, kā arī tādā gadījumā, ja dzīvojamo māju pārvalda pats īpašnieks vai viens no mājas īpašniekiem, kuru veikt pārvaldīšanas darbības ir pilnvarojuši pārējie mājas īpašnieki, un mājas kopējā platība ir mazāka par 1500 kvadrātmetriem. Māju pārvaldīšanas likuma pārejas noteikumu 5. punkts noteic, ka līdz 2011. gada 31. decembrim dzīvojamo māju pārvaldīšanu ir tiesīga veikt ikviena persona, kura ieguvusi apstrīdētajā normā noteikto profesionālo izglītību un vismaz trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošu dokumentu, izņemot pārejas noteikumu 6. punktā minēto gadījumu. Pārejas noteikumu 6. punkts noteic, ka persona, kura šobrīd ir dzīvojamās mājas pārvaldnieks (turpmāk - pārvaldnieks) un kura līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir noslēgusi dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu, ir tiesīga turpināt pildīt saskaņā ar līgumu uzņemtās saistības neatkarīgi no tā, vai šīs personas profesionālā kvalifikācija atbilst apstrīdētajā normā noteiktajām prasībām, bet ne ilgāk kā līdz 2011. gada 31. decembrim.