4. Article

Pieaicinātā persona - Izglītības un zinātnes ministrija - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. un 106. pantam. Apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums esot sociāli nepieciešams un samērīgs. No Māju pārvaldīšanas likuma izrietot tas, ka pārvaldnieka kompetence ir cieši saistīta ar sabiedrības interešu īstenošanu un aizsardzību. Līdz ar to apstrīdētajā normā noteiktās prasības esot pamatotas, jo valsts atzīts izglītību apliecinošs dokuments ļaujot citām personām būt pārliecinātām par to, ka pārvaldnieks, kurš apguvis attiecīgo valsts izglītības standartu un programmu, veiks dzīvojamo māju pārvaldīšanu pienācīgā kvalitātē. Bez tam Izglītības likuma 8. panta trešajā un ceturtajā daļā likumdevējs esot noteicis, ka augstākās izglītības programmas nevar apgūt pašizglītības formā. Izglītības un zinātnes ministrija papildus norāda, ka apstrīdētajā normā noteiktās prasības atbilst citiem normatīvajiem aktiem. Proti, profesijas standarts "namu pārvaldnieks" (turpmāk - Pārvaldnieka profesijas standarts) ir iekļauts Ministru kabineta 2007. gada 13. februāra noteikumos Nr.125 "Noteikumi par profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību (Profesiju klasifikators)" 4. pielikuma 3.18. apakšnodaļā. Minētajā standartā paredzēts, ka pārvaldnieka profesijai ir nepieciešams ceturtās profesionālās kvalifikācijas līmenis. Izglītības un zinātnes ministrija informē, ka šobrīd apstrīdētajā normā noteikto izglītību var iegūt trijās izglītības iestādēs. Bez tam Profesionālās izglītības likuma 27. panta astotā daļa nosakot, ka augstskolās un koledžās īstenotā profesionālā tālākizglītība dod iespēju iegūt ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni. Šī programma esot īpašs veids, kā persona ar iepriekš iegūtu izglītību un profesionālo pieredzi var iegūt noteikta līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Turklāt valsts veicot visu izglītības programmu akreditāciju un tādējādi neesot iespējama izglītības programmu satura atšķirība valsts un privātpersonu dibinātajās augstskolās un koledžās. Pieaicinātā persona uzskata, ka no Māju pārvaldīšanas likuma neizriet tas, ka pārvaldnieka kvalifikāciju apliecinātu tikai un vienīgi diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai diploms par otrā līmeņa profesionālo izglītību ar iegūto kvalifikāciju "namu pārvaldnieks" vai "nekustamā īpašuma pārvaldnieks". Atbilstoši apgūtās izglītības programmas saturam esot jāizvērtē, vai persona, kura ieguvusi profesionālo augstāko izglītību ar citu profesionālo kvalifikāciju, ir apguvusi pārvaldnieka profesijā nepieciešamās prasmes un zināšanas.