3. Article — noteic: "Augstās Līgumslēdzējas Puses apņemas ik

pēc attiecīga laika perioda organizēt brīvas un aizklātas vēlēšanas apstākļos, kas veicina tautas viedokļa brīvu izpausmi, izvēloties likumdevēju varu." Satversmes tiesa ir arī norādījusi, ka pasaules demokrātiskajās valstīs pastāv pieci vispāratzīti vēlēšanu principi. Vēlēšanām jābūt vispārējām, vienlīdzīgām, brīvām, aizklātām un tiešām (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 23. septembra sprieduma lietā Nr. 2002-08-01 secinājumu daļu). Arī Senāts ir atzinis: "[..] lai gan brīvas vēlēšanas nav minētas Satversmē tiešā tekstā, neapšaubāmi tas ir viens no vēlēšanu sistēmas pamatprincipiem, bez kura nav iedomājama demokrātija. Kā jau teikts iepriekš, valsts varas avots ir tautas griba un šīs gribas izpaudumam ir jābūt brīvam. Būtiski, ka šā principa tvērums attiecas ne tikai uz balsošanas brīdi, bet arī uz vēlētāju gribas veidošanos priekšvēlēšanu periodā. Šis princips, pirmkārt, prasa, lai valsts nodrošinātu tādus apstākļus, ka būtu iespējams veidoties dažādiem viedokļiem un būtu reāla iespēja šos dažādos viedokļus paust un darīt tos zināmus vēlētājiem, otrkārt, ka vēlētājs būtu aizsargāts no nepieļaujamas savas gribas iespaidošanas gan no valsts, gan no privātpersonu puses" (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006. gada 3. novembra sprieduma lietā Nr. SA-5/2006 10.2. punkts). Savukārt juridiskajā literatūrā ir norādīts: "[..] nepieciešamība, lai vēlēšanas būtu brīvas, ietilpst Latvijas tautas priekšstāvniecības būtībā, proti, tikai brīvi vēlēta Saeima bauda tiesības īstenot Satversmē paredzēto kompetenci" (Pleps J. Senāts un Satversme: vēlēšanu lieta. Jurista Vārds, 2006. gada 19. decembrī, Nr. 50). Lietas dalībnieki, minot brīvu vēlēšanu principu, lielākoties atsaucas uz dokumentiem, kas attiecas tikai un vienīgi uz parlamenta vēlēšanām. Līdz ar to ir nepieciešams pārliecināties, ka arī pašvaldību vēlēšanu jomā personām noteiktās pamattiesības ietver brīvu vēlēšanu elementu. Satversmes 101. panta otrās daļas pirmais teikums paredz, ka "pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā". Satversmes tiesa ir secinājusi, ka šis teikums "interpretējams, ņemot vērā Latvijas starptautiskās saistības, ko tā uzņēmusies, apstiprinot Eiropas vietējo pašvaldību hartu (turpmāk - Harta) un pievienojoties Paktam" (Satversmes tiesas 2006. gada 15. jūnija sprieduma lietā Nr. 2005-13-0106 13. punkts). Hartas 3. pants noteic, ka tajā paredzētās tiesības realizē padomes vai pārstāvju sapulces, kuru locekļus brīvi ievēlē, aizklāti balsojot, uz vienlīdzīgu, tiešu un vispārēju vēlēšanu tiesību pamata. Lai gan Satversmes 101. pantā expresis verbis paredzēts tikai tas, ka pašvaldības ievēlē pilntiesīgi pilsoņi, tomēr, interpretējot šo normu sasaistē ar Hartu, secināms, ka likumdevējam ir pienākums izdot tādas normas, kas noteiktu pašvaldību ievēlēšanu, aizklāti balsojot, uz vienlīdzīgu, tiešu un vispārēju vēlēšanu tiesību pamata, proti, analoģiski Saeimas vēlēšanu principiem (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 15. jūnija sprieduma lietā Nr. 2005-13-0106 13.1. punktu). Eiropas kopējais konstitucionāli tiesiskais mantojums vēlēšanu jomā ir Eiropas Padomes uzdevumā apkopots dokumentā "Labas vēlēšanu prakses kodekss" un paskaidrojošajā ziņojumā par to. Šie dokumenti vienlīdz attiecas gan uz parlamenta, gan uz reģionālajām, gan arī uz pašvaldību vēlēšanām. Tajos norādīts, ka vēlētāju tiesības brīvi veidot savu viedokli ir būtisks brīvu vēlēšanu aspekts [sk.: Code of Good Practice in Electorial Matters. Explanatory Report, para 26, http://www.venice.coe.int/docs/2002/CDL-AD(2002)023rev-e.asp]. Interpretējot Satversmes 101. panta otrās daļas pirmo teikumu kopsakarā ar Latvijas starptautiskajām saistībām, kā arī ņemot vērā Eiropas valstu kopējo konstitucionāli tiesisko mantojumu, secināms, ka šī Satversmes norma paredz tajā minētajām personām pamattiesības ievēlēt pašvaldības vēlēšanās, kas atbilst pieciem vēlēšanu kritērijiem, proti, ir vispārējas, vienlīdzīgas, brīvas, aizklātas un tiešas. Līdz ar to apstrīdētajā normā paredzētais tiesību ierobežojums ir noteikts, lai aizsargātu personām Satversmes 101. pantā paredzētās tiesības ievēlēt pašvaldības brīvās vēlēšanās. Gan atbilstoši Satversmes 116. pantam, gan arī Konvencijas 10. pantam šāds mērķis ir atzīstams par leģitīmu mērķi, kura dēļ tiesības uz vārda brīvību var ierobežot. 10. Lai izvērtētu, vai apstrīdētajā normā ietvertais vārda brīvības ierobežojums ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā un var tikt izmantots kā līdzeklis leģitīmā mērķa sasniegšanai, jāpārbauda, vai šis ierobežojums ir nepieciešams un samērīgs (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 5. jūnija sprieduma lietā Nr.2003-02-0106 secinājumu daļas 4. punktu un 2003. gada 29. oktobra sprieduma lietā Nr. 2003-05-01 34. punktu). 10.1. Atsaucoties uz Senāta 2006. gada spriedumu lietā Nr. SA-5/2006, Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma nav nepieciešama demokrātiskā sabiedrībā, jo vēlētāja brīvu izvēli nemaz nevarot ietekmēt tāda priekšvēlēšanu aģitācija, kuru liedz apstrīdētā norma. Pieteikuma iesniedzējs atsaucas uz šo dokumentu atrauti no tā konteksta. Attiecīgās Senāta atziņas vērstas uz to, lai izvērtētu, vai vēlēšanu gaitā pieļautie pārkāpumi bijuši tik smagi, ka vēlēšanas kopumā vairs neatbilst brīvu vēlēšanu principam. Citastarp Senāts secina: "[..] tiesību doktrīnā ir atzīts, ka brīvu vēlēšanu princips nav uzskatāms par pārkāptu, ja kāda no politiskajā cīņā iesaistītajām organizācijām pieļāvusi pārkāpumus, bet tie priekšvēlēšanu laikā tiek publiski apspriesti. Tādējādi vēlētājam savas izvēles izdarīšanai pārkāpumi ir zināmi un identificējami" (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006. gada 3. novembra sprieduma lietā Nr. SA-5/2006 10.2. punkts). Apstrīdētā norma, savukārt, ir vērsta tieši uz to, lai atvieglotu vēlētājam iespēju netraucēti pārdomāt visu viņa rīcībā esošo informāciju. Brīvas vēlēšanas sevī ietver divus aspektus: vēlētāju gribas brīvu veidošanos un vēlētāju iespēju brīvi paust savu gribu balsojot [sk.: Code of Good Practice in Electorial Matters. Explanatory Report, para 26, http://www.venice.coe.int/docs/2002/CDL-AD(2002)023rev-e.asp]. Ar apstrīdētās normas palīdzību likumdevējs nodrošina vēlētājiem iespēju vēlēšanu dienā, kā arī dienu pirms vēlēšanām izvērtēt dažādu politisko spēku priekšvēlēšanu aģitācijā pausto informāciju un brīvi pieņemt pārdomātu lēmumu par savu izvēli. Brīvu vēlēšanu princips citastarp aizsargā vēlētājus no spiediena vai nepieļaujamas ietekmes, viņiem izsakot savu gribu. Apstrīdētā norma vērsta uz to, lai mazinātu no politisko partiju iespēju un izdevumu lieluma atkarīgu aģitācijas materiālu ietekmi uz vēlētāju izvēli vēlēšanu dienā apstākļos, kad vairāk nekā 70 procenti no partiju priekšvēlēšanu izdevumiem tiek tērēti politiskajai reklāmai (sk. lietas materiālu 2. sēj. 8. lpp.). Nepieciešamība noteikt regulējumu, kas vērsts uz šāda spiediena mazināšanu, sabiedrībā tika plaši apspriesta 2006. gada Saeimas priekšvēlēšanu posmā un pēc tās ievēlēšanas. Apstrīdētā norma ir aplūkojama kontekstā ar veselu grozījumu kompleksu, ko Saeima izdarīja gan Saeimas, gan Eiropas Parlamenta, gan arī pašvaldību vēlēšanas regulējošos likumos. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām"" anotācijā norādīts, ka tas "ir vienotā likumprojektu paketē ar grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā un grozījumiem likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" (lietas materiālu 2. sēj. 119. lpp.). No Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēžu protokoliem gūstams ieskats, ka apstrīdētās normas izstrādes darbs bijis ilgstošs un noritējis vienlaikus pie vairākiem likumprojektiem (sk. lietas materiālu 1. sēj. 61.-200. lpp.). Uz nepieciešamību apspriest tieši šādu regulējumu, tostarp izpētot citu valstu pieredzi, minētajā komisijā norādīts jau 2008. gada augustā (sk. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 2008. gada 27. augusta sēdes protokolu lietas materiālu 1. sēj. 61. lpp.). Uz apstrīdētajā normā paredzētā regulējuma nepieciešamību savos priekšlikumos norādījis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (sk. lietas materiālu 1. sēj. 83. lpp.). Apstrīdētā norma nodrošina sabiedrībai būtisku ieguvumu - iespēju izvērtēt politisko partiju piedāvājumus un izdarīt objektīvu izvēli. Tā ir nepieciešama demokrātiskā sabiedrībā. Ierobežojumi priekšvēlēšanu aģitācijai vēlēšanu dienā un noteiktā laika posmā pirms tās noteikti arī citās Eiropas valstīs, piemēram, Čehijā, Lietuvā, Francijā, Ungārijā. Tā Lietuvas Republikas likuma par prezidenta vēlēšanām