49. Article — , likuma par Seima vēlēšanām 56. pants un

likuma par pašvaldību vēlēšanām 53. pants liedz priekšvēlēšanu kampaņu 30 stundas pirms vēlēšanām un vēlēšanu dienā (sk.: http://www.vrk.lt/lt/teisine-informacija/teises-aktai.html). Čehijas parlamenta vēlēšanu likumā paredzēti priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi 48 stundas pirms vēlēšanu sākuma un vēlēšanu dienās (sk.: Electoral database of the Venice Commission, http://www.venice.coe.int, http://www.psp.cz/docs/texts/1995-247.html), Francijā apmaksāta politiskā reklāma presē un plašsaziņas līdzekļos liegta trīs mēnešus pirms vēlēšanām (sk.: http://www.loc.gov/law/help/campaign-finance/france.php). Eiropas valstu pieredze šajā jomā ir apkopota Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācijā CM/Rec(2007)15 dalībvalstīm par pasākumiem, kas attiecas uz plašsaziņas līdzekļu veikto vēlēšanu kampaņu atspoguļojumu. Šīs rekomendācijas 9. punkts "Diena pārdomām" paredz, ka Eiropas Padomes dalībvalstis var izvērtēt nepieciešamību savos tiesību aktos ietvert aizliegumu plašsaziņas līdzekļiem dienu pirms vēlēšanām izplatīt atbalstošus priekšvēlēšanu paziņojumus vai precizēt izplatītos paziņojumus [sk. Recommendation CM/Rec(2007)15 of the Committee of Ministers to member states on measures concerning media coverage of election campaigns, adopted by the Committee of Ministers on 7 November 2007 at the 1010th meeting of the Ministers' Deputies: https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?id=1207243]. Līdzīgs ieteikums paredzēts arī tāda paša nosaukuma Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācijas R(99)15 III sadaļas 1. punktā [sk.: Recommendation No. R(99) 15 of the Committee of Ministers to member states on measures concerning media coverage of election campaigns, https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?id=419411]. Skaidrojošajā ziņojumā par minēto rekomendāciju norādīts, ka šādas pārdomu dienas mērķis ir aizliegt priekšvēlēšanu paziņojumu izplatīšanu šajā dienā, lai vēlētājiem būtu iespēja pārdomāt visu to informāciju, kas gūta priekšvēlēšanu kampaņas laikā, un līdz ar to viņi varētu pieņemt lēmumu bez jebkāda spiediena [sk.: Explanatory Memorandum to Recommendation No. R (99) 15 of the Committee of Ministers to member states on measures concerning media coverage of election campaigns, https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?Ref=ExpRec(99)15]. Par atbilstošiem konstitūcijā nostiprinātajām pamattiesībām šādus ierobežojumus atzinušas arī citu valstu konstitucionālās tiesas. Piemēram, Ungārijas Konstitucionālā tiesa ir secinājusi, ka "pirmsvēlēšanu klusuma periods", kas ilgst 86 stundas pirms vēlēšanām, ņemot vērā to, ka priekšvēlēšanu periods ilgst 84 dienas, ir atzīstams par samērīgu tiesību uz vārda brīvību ierobežojumu (sk. kopsavilkumu par Ungārijas Republikas Konstitucionālās tiesas spriedumu lietā Nr. 6.2007, www.codices.coe.int). 10.2. Nav pamatoti Pieteikuma iesniedzēja argumenti par to, ka apstrīdētā norma liedzot deputāta amata kandidātiem veikt priekšvēlēšanu aģitāciju likumīgi, taču valsts nespējot efektīvi garantēt apstrīdētajā normā noteiktā ierobežojuma ievērošanu. Likumdevējs ir paredzējis atbildību par apstrīdētās normas neievērošanu un noteicis institūcijas, kuras savas kompetences ietvaros kontrolē apstrīdētajā normā noteiktā ierobežojuma ievērošanu. Piemēram, Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.2 panta (2009. gada 3. septembra likuma redakcijā) "Atbildība par aģitācijas noteikumu pārkāpšanu" pirmā daļa noteic, ka par likumā paredzēto priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz astoņsimt latiem. Savas kompetences ietvaros apstrīdētās normas ievērošanu uzrauga attiecīgas valsts un pašvaldību institūcijas, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, pašvaldības policija. Apstrīdētās normas ievērošanu radio un televīzijā uzrauga visupirms Padome. Padome informē, ka pēc 2009. gada 6. jūnija pašvaldību vēlēšanām ir sastādījusi četrus administratīvo pārkāpumu protokolus par šīs normas pārkāpumiem. Padome uzskata, ka normas leģitīmais mērķis ir sasniegts un vēlētāji netiek pakļauti tik lielam priekšvēlēšanu aģitācijas spiedienam kā "pozitīvisma kampaņas" gadījumā 2006. gadā pirms 9. Saeimas vēlēšanām. Arī biedrības "Sabiedriskās politikas centrs "Providus"" veiktajā pētījumā secināts, ka 2009. gada 6. jūnijā notikušajās pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās partijas kopumā reklamēšanās aizliegumu ir ievērojušas. Minētā centra uzdevumā veiktajā monitoringā 2009. gada 5. jūnijā reklāmas nacionālā mēroga raidorganizācijās nav konstatētas, nacionālā mēroga presē konstatēta viena reklāma, bet reģionālā mēroga presē - divi politiskās reklāmas izvietošanas gadījumi. Toties norādīti 15 gadījumi, kad minētajā dienā konstatētas pasūtītas vides reklāmas. Viena no tām reklamējusi arī partiju, no kuras saraksta vēlēšanās balotējies Pieteikuma iesniedzējs (sk. lietas materiālu 2. sēj. 19.-20. lpp.). Minētajā pētījumā norādīts arī uz to, ka plašsaziņas līdzekļi ziņojuši par vairākiem desmitiem apstrīdētajā normā noteiktā aizlieguma pārkāpumiem vides reklāmu jomā (sk. lietas materiālu 2. sēj. 31. lpp.). Tomēr, ņemot vērā kopējo priekšvēlēšanu periodā izvietoto vides reklāmu daudzumu, šo atsevišķo pārkāpumu dēļ nav pamata secināt, ka apstrīdētā norma nesasniegtu savu mērķi. 10.3. Priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi nav noteikti visā iepriekšējās balsošanas laikā. Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 26. panta pirmajā daļā vēlētājam paredzēta iespēja nobalsot arī triju dienu laikā pirms vispārējās vēlēšanu dienas. Šis regulējums nenosaka to, ka vēlēšanas notiktu četras dienas. Tomēr to vēlētāju daudzums, kuri izmanto šo iespēju, palielinās. Tā 2001. gadā pašvaldību vēlēšanās visās trijās dienās pirms vispārējās vēlēšanu dienas nobalsoja 6 procenti vēlētāju (sk.:Centrālā vēlēšanu komisija. 2001. gada pašvaldību vēlēšanas, http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/IEPR_AKTIV.vietas?nr=0100), savukārt 2009. gada 6. jūnijā notikušajās Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās balsotāju aktivitāte pirms vispārējās vēlēšanu dienas bija 9,85 procenti (sk. http://www.velesanas2009.cvk.lv/activities.html). Ņemot vērā likumā noteikto balsu skaitīšanas kārtību, kas citastarp vērsta uz aizklātu vēlēšanu nodrošināšanu, nav iespējams konstatēt, vai to vēlētāju izvēle, kuri balsoja pirms vispārējās vēlēšanu dienas, būtiski atšķiras no vispārējā vēlēšanu dienā balsojušo vēlētāju izvēles. Satversmes tiesa piekrīt Saeimas, Ministru kabineta un Tiesībsarga viedoklim, ka iespēja nobalsot iepriekš - triju dienu laikā pirms vispārējās vēlēšanu dienas - vērtējama kā iespēja nobalsot izņēmuma gadījumā. Jāņem vērā, ka balsotāju aktivitāte katrā no minētajām trim dienām, kurās iespējams nobalsot iepriekš, ir atšķirīga. Proti, trešajā un otrajā dienā pirms vispārējās vēlēšanu dienas šo iespēju izmanto salīdzinoši niecīgs vēlētāju skaits. Pašvaldību vēlēšanās 2001. gadā trešajā dienā pirms vispārējās vēlēšanu dienas nobalsoja 0,8 procenti, trešajā un otrajā dienā pirms vispārējās vēlēšanu dienas kopā - 2,78 procenti vēlētāju (sk.:Centrālā vēlēšanu komisija. 2001. gada pašvaldību vēlēšanas, http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/IEPR_AKTIV.vietas?nr=0100). 2005. gada pašvaldību vēlēšanās trešajā dienā pirms vēlēšanu dienas nobalsoja 1,2 procenti, bet trešajā un otrajā dienā pirms vēlēšanu dienas kopā - 3,17 procenti vēlētāju (sk.: Centrālā vēlēšanu komisija. Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanas 2005. gada 12. martā. Vēlētāju aktivitāte, http://www.pv2005.cvk.lv/akt/). 2009. gada Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās trešajā dienā pirms vispārējās vēlēšanu dienas nobalsoja 1,45 procenti, bet trešajā un otrajā dienā pirms vispārējās vēlēšanu dienas kopā - 3,42 procenti vēlētāju (sk.: Centrālā vēlēšanu komisija. Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanas 2009. gada 6. jūnijā. Balsotāju aktivitāte, http://www.velesanas2009.cvk.lv/activities.html). Līdz ar to trešajā un otrajā dienā pirms vispārējās vēlēšanu dienas, proti, dienās, kad priekšvēlēšanu aģitācija nav aizliegta, balso salīdzinoši neliels vēlētāju skaits. Turklāt nav iespējams precīzi prognozēt nedz to, vai personas vispār izmantos šo iespēju, nedz arī to, kurā no trim dienām tās balsos. Līdz ar to šīs personas nevar pakļaut tik lielam un mērķtiecīgam tādu aģitācijas līdzekļu spiedienam, kas vērsts uz vēlētāja izšķiršanos balsot mirkļa emociju ietekmes rezultātā, kā tās personas, kuras balso vispārējā vēlēšanu dienā. 10.4. Pieteikumā norādīts uz ECT spriedumu, kurā konstatēta vēlēšanu aģitācijas ierobežojumu neatbilstība Konvencijas 10. pantā paredzētajām tiesībām (sk. ECT spriedumu lietā TV Vest As & Rogaland Pensjonistparti v. Norway, application no. 21132/05, Judgment of 11 December 2008) un secināts, ka arī apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežojot tiesības uz vārda brīvību. ECT minētajā spriedumā par svarīgiem iemesliem citastarp atzinusi vairākus būtiskus Norvēģijas apsvērumus, kuru dēļ tika noteikti attiecīgi ierobežojumi. Proti, politisko reklāmu aizliegums televīzijā bija vērsts uz vēlēšanu kampaņu izdevumu ierobežošanu, lai samazinātu dalībnieku atkarību no donoriem un nodrošinātu politisko debašu kvalitāti. Tā mērķis bija aizsargāt demokrātiskā procesa integritāti, panākt taisnīgu ietvaru politiskajām un publiskajām debatēm un novērst to, ka labāk nodrošinātie politiskie spēki iegūtu nevēlamas priekšrocības visietekmīgākā un pieejamākā plašsaziņas līdzekļa lietošanā. Pēc ECT ieskata, šie svarīgie iemesli tomēr nav varējuši attaisnot pilnīgu politiskās reklāmas aizliegumu televīzijā. Taču jāņem vērā, ka minētajā lietā ECT Konvencijas pārkāpumu konstatēja situācijā, kura būtiski atšķiras no apstrīdētajā normā noteiktā regulējuma. Proti, Norvēģijā politiskā reklāma attiecīgajos plašsaziņas līdzekļos bija aizliegta vispār. ECT spriedumā uzsvēra, ka aizliegums bija permanents un absolūts, turklāt attiecās tikai uz televīziju apstākļos, kad politiskā reklāma visos citos plašsaziņas līdzekļos bija atļauta (sk. ECT spriedumu lietā TV Vest As & Rogaland Pensjonistparti v. Norway, application no. 21132/05, Judgment of 11 December 2008, para 63). Apstrīdētā norma neparedz absolūtu priekšvēlēšanu aģitācijas aizliegumu plašsaziņas līdzekļos. Tā priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu liedz tikai divas dienas. Šis ierobežojums attiecas vienādi uz visām vēlēšanās iesaistītajām personām. Lietā nav materiālu, kas norādītu, ka apstrīdētajā normā noteikto mērķi varētu sasniegt ar citiem līdzekļiem. Jau pagājušā gadsimta divdesmitajos gados likumdevējs ir centies rast līdzekļus, kas atbilstoši attiecīgajā laikā aktuālajām problēmām vēlēšanās nodrošinātu to, ka vēlētāju izvēle ir nopietna un pārdomāta. Tā, piemēram, 1922. gada likuma par Saeimas vēlēšanām 43. pants paredzēja: "Vēlēšanu dienās tirgošanās ar reibinošiem dzērieniem aizliegta." Šī norma tika saglabāta arī likumā "Par 5. Saeimas vēlēšanām". Uzsākot priekšvēlēšanu aģitācijas reglamentēšanu radio un televīzijā, likumdevējs ir centies pasargāt vēlētāju no iedarbīga informatīvā spiediena vēlēšanu dienā un dienā pirms vēlēšanām. Piemēram, likuma "Par aģitāciju radio un televīzijā pirms pašvaldību vēlēšanām" 14. pants (1994. gada 31. marta redakcijā) jau sākotnēji paredzēja, ka "vienu dienu pirms vēlēšanu dienas, kā arī vēlēšanu dienā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas raidījumos nedrīkst iekļaut sabiedriskās domas aptaujas rezultātus par politisko organizāciju, politisko organizāciju apvienību vai vēlētāju apvienību popularitāti". Regulējums, kas ietverts apstrīdētajā normā daļā par to, ka priekšvēlēšanu aģitācija ierobežojama vēlēšanu dienā, turpina Latvijā iedibināto tradīciju. Piemēram, jau Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993. gada 30. marta lēmumā "Par vienlīdzīgām iespējām priekšvēlēšanu aģitācijai televīzijā un radio" tika paredzētas tiesības bez maksas izmantot raidlaiku priekšvēlēšanu aģitācijai noteiktā laika posmā līdz pēdējai dienai pirms pirmās vēlēšanu dienas. Arī likuma "Par aģitāciju radio un televīzijā pirms pašvaldību vēlēšanām" 5. pants (1994. gada 31. marta redakcijā) jau sākotnēji paredzēja, ka tiesības izmantot raidlaiku bez maksas Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā ir laika posmā no 25. dienas līdz pēdējai dienai pirms vēlēšanām. Līdz ar to likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu, ir turpinājis jau divdesmitajos gados iesākto tradīciju un meklējis līdzekli, kā atbilstoši konkrētajā laikā pastāvošajām realitātēm nodrošināt to, lai vēlētāju izvēle būtu pēc iespējas brīvāka un rūpīgāk pārdomāta. Kā jau minēts, apstrīdētā norma sekmē brīvu vēlēšanu principa īstenošanu. Līdzīgi ierobežojumi ir spēkā arī citās Eiropas valstīs. Apstrīdētajā normā noteiktais pamattiesību ierobežojums ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā un samērīgs ar labumu, ko sabiedrība no tā gūst. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa n o s p r i e d a: atzīt, ka likuma "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām" 33. pants atbilst Latvijas Republikas Satversmes 100. pantam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs G.Kūtris