1. Article

Ievads Pasākumu plāna iekšējā audita sistēmas pilnveidošanai (turpmāk – pasākumu plāns) mērķis ir uzlabot iekšējās kontroles vidi valsts pārvaldē, nodrošinot pastāvīgu, ekonomisku, efektīvu un lietderīgu darbību. Ekonomiskās krīzes apstākļos, kad tiek samazināts finansējums, reorganizētas institūcijas un samazināts darbinieku skaits, pastāv būtiski riski. Arvien biežāk Latvijas informatīvajā telpā parādās informācija, kas saistīta ar trūkumiem institūciju iekšējā kontrolē, t.sk., materiālo vērtību uzskaitē, Eiropas Savienības fondu apguvē, iepirkumu un nodarbinātības jomā. Iekšējā kontrole ir dinamisks vienots process, kuru īsteno vadība un personāls ar mērķi novērst riskus un nodrošināt sakārtotu, ētiskām normām atbilstošu, ekonomisku, rezultatīvu un efektīvu darba procesu, atbilstību spēkā esošiem normatīvajiem aktiem, resursu aizsardzību pret zaudējumiem, ļaunprātīgu izmantošanu un kaitējumu. Iekšējās kontroles sistēmas efektivitāte ir atkarīga no vairākiem faktoriem, t.sk., no institūcijas vadītāja un iekšējā audita sadarbības, jo, atbilstoši Iekšējā audita likumam, iekšējā audita struktūrvienība sistemātiski novērtē ministrijas vai iestādes iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti, sniedzot ieteikumus šīs sistēmas pilnveidošanai. Iekšējā audita mērķis pēc definīcijas ir organizācijas darbības uzlabošana – nevis kļūdu atrašana, vainīgo sodīšanu, vai atskaišu rakstīšana uz desmitiem lappušu ar simtiem grūti izpildāmu ieteikumu. Iekšējais audits ļauj ieraudzīt un novērtēt riskus, vājās vietas organizācijas darbībā un sniegt ieteikumus sistēmu un procesu pilnveidošanai un rezultativitātes paaugstināšanai. Vadītāju uzdevums ir pārvaldīt institūciju, sasniedzot izvirzītos mērķus visrezultatīvākajā veidā. Šo uzdevumu izpilde ir lielā mērā atkarīga no diviem faktoriem: vai vadītāja rīcībā ir nepieciešamā informācija pareizu lēmumu pieņemšanai un vai pastāv efektīva pieņemto lēmumu izpildes kontroles sistēma. Iekšējais auditors, saskaņā ar sava darba būtību, pārvalda informāciju par visiem organizācijas darbības aspektiem un datu apkopošanas un analīzes instrumentiem, tāpēc cieša sadarbība ar iekšējiem auditoriem palielina vadītāju pieņemto lēmumu rezultativitāti. Tieši iekšējais auditors ir objektīvas informācijas avots, palīdz vadītājiem paskatīties no malas uz lietām un novērtēt pieņemto lēmumu kvalitāti. Iekšējais audits ir vērsts uz nākotnē sagaidāmo notikumu analīzi, kuri var nelabvēlīgi ietekmēt organizācijas darbību, tāpēc ne vienmēr var novērtēt novērsto nepilnību ieguvumus. Pasākumu plāna izstrādē iesaistījās Iekšējo auditoru institūta biedri, kas apvieno iekšējā audita profesionāļus Latvijā, Iekšējā audita padome, kuras sastāvā ir komercbanku, Latvijas Bankas, Valsts kontroles un Zvērinātu revidentu asociācijas iekšējā audita profesionāļi, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – KNAB) un Valsts kanceleja. Iepriekšminētās institūcijas sniedza ieteikumus iekšējā audita sistēmas pilnveidošanai un norādīja, ka valsts pārvaldē kopumā nepieciešama: lielāka vadības uzmanība iekšējās kontroles sistēmas stiprināšanai; iedarbīgākas iekšējā audita metodes; augstāka iekšējo auditoru kvalifikācija; efektīvāka iekšējo auditoru darba koordinācija. Pasākumu plāns izstrādāts atbilstoši ar Ministru kabineta 2009.gada 22.jūlija rīkojumu Nr.483 apstiprinātā „Pasākumu plāna valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai” 4.3.pasākumam, kā arī atbilstoši Ministru prezidenta 2009.gada 7.oktobra rezolūcijai Nr.45/SAN-3665, veicot konsultācijas ar KNAB.