956. Article

Ieviešot minētās aktivitātes, tiks veicināta ES direktīvu un attiecīgo Latvijas Republikas normatīvo aktu prasību ieviešana: Direktīva 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu - prasību ieviešana līdz 2015.gadam, Direktīva 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti - prasību ieviešana līdz 2015.gadam, Direktīva 2000/60/EK (Ūdens struktūrdirektīva) - prasību ieviešana līdz 2015.gadam, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2007/60/EK par plūdu riska novērtēšanu un pārvaldību."; 1.82. svītrot 959., 963., 964., 966. un 967.punktu; 1.83. svītrot 968.punktā vārdus un skaitli "kā arī izveidojot infrastruktūru Natura 2000 teritorijās tūrisma plūsmas novirzīšanai no jūtīgākajām teritorijām (specifiska aktivitāte)"; 1.84. izteikt 970.punktu šādā redakcijā: "970. Pasākums kopumā veicinās horizontālās prioritātes "Vienādas iespējas" mērķu sasniegšanu. Īstenojot pasākumus, ieguvēji būs iedzīvotāji apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000, kā arī iedzīvotāji pašvaldībās, kur tiks likvidēts vēsturiskais piesārņojums un samazināts vides risks. Izveidojot infrastruktūru augu un dzīvnieku kolekciju apmeklēšanai, īpaša uzmanība tiks pievērsta, lai personām ar funkcionāliem traucējumiem tiktu nodrošināta pieeja apskates objektiem (specifiskais kritērijs)."; 1.85. svītrot 971.punktā vārdus un skaitli "infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās"; 1.86. aizstāt 974.punktā skaitli un vārdu "3.4.1.1.aktivitāte" ar vārdiem un skaitli "Indikatīvais aktivitātes nosaukums: 3.4.1.1.aktivitāte"; 1.87. aizstāt 975.punktā vārdu "Aktivitātes" ar vārdiem "Indikatīvais aktivitātes"; 1.88. svītrot 978., 979., 980. un 981.punktu; 1.89. aizstāt 982.punktā skaitli un vārdu "3.4.1.3.aktivitāte" ar vārdiem un skaitli "Indikatīvais aktivitātes nosaukums: 3.4.1.3.aktivitāte"; 1.90. aizstāt 983.punktā vārdu "Aktivitātes" ar vārdiem "Indikatīvais aktivitātes"; 1.91. aizstāt 986.punktā skaitli un vārdu "3.4.1.4.aktivitāte" ar vārdiem un skaitli "Indikatīvais aktivitātes nosaukums: 3.4.1.4.aktivitāte"; 1.92. aizstāt 987.punktā vārdu "Aktivitātes" ar vārdiem "Indikatīvais aktivitātes"; 1.93. aizstāt 990.punktā skaitli un vārdu "3.4.1.5.aktivitāte" ar vārdiem un skaitli "Indikatīvais aktivitātes nosaukums: 3.4.1.5.aktivitāte"; 1.94. aizstāt 991.punktā vārdu "Aktivitātes" ar vārdiem "Indikatīvais aktivitātes"; 1.95. svītrot 994., 995., 996. un 997.punktu; 1.96. svītrot aiz 998.punkta nosaukumu "Liepājas Karostas kanāla attīrīšanas projekts"; 1.97. svītrot 999.punktu; 1.98. aizstāt 1008.punktā vārdu "grupa" ar vārdiem "grupu indikatīvs saraksts"; 1.99. aizstāt 1023.punktā skaitli un vārdu "3.4.2.1.aktivitāte" ar vārdiem un skaitli "Indikatīvais aktivitātes nosaukums: 3.4.2.1.aktivitāte"; 1.100. aizstāt 1024.punktā vārdu "Aktivitātes" ar vārdiem "Indikatīvais aktivitātes"; 1.101. aizstāt 1027.punktā skaitli un vārdu "3.4.2.2.aktivitāte" ar vārdiem un skaitli "Indikatīvais aktivitātes nosaukums: 3.4.2.2.aktivitāte"; 1.102. aizstāt 1028.punktā vārdu "Aktivitātes" ar vārdiem "Indikatīvais aktivitātes"; 1.103. aizstāt 1038.punktā vārdu "grupas" ar vārdiem "grupu indikatīvs saraksts"; 1.104. aizstāt 1055.punktā skaitli un vārdu "3.4.3.1.aktivitāte" ar vārdiem un skaitli "Indikatīvais aktivitātes nosaukums: 3.4.3.1.aktivitāte"; 1.105. aizstāt 1056.punktā vārdu "Aktivitātes" ar vārdiem "Indikatīvais aktivitātes"; 1.106. aizstāt 1059.punktā skaitli un vārdu "3.4.3.2.aktivitāte" ar vārdiem un skaitli "Indikatīvais aktivitātes nosaukums: 3.4.3.2.aktivitāte"; 1.107. aizstāt 1060.punktā vārdu "Aktivitātes" ar vārdiem "Indikatīvais aktivitātes"; 1.108. aizstāt 1063.punktā skaitli un vārdu "3.4.3.3.aktivitāte" ar vārdiem un skaitli "Indikatīvais aktivitātes nosaukums: 3.4.3.3.aktivitāte"; 1.109. aizstāt 1064.punktā vārdu "Aktivitātes" ar vārdiem "Indikatīvais aktivitātes"; 1.110. aizstāt 1078.punktā vārdu "grupa" ar vārdiem "grupu indikatīvs saraksts"; 1.111. aizstāt 1097.punktā skaitli un vārdu "3.4.4.1.aktivitāte" ar vārdiem un skaitli "Indikatīvais aktivitātes nosaukums: 3.4.4.1.aktivitāte"; 1.112. aizstāt 1098.punktā vārdu "Aktivitātes" ar vārdiem "Indikatīvais aktivitātes"; 1.113. aizstāt 1101.punktā skaitli un vārdu "3.4.4.2.aktivitāte" ar vārdiem un skaitli "Indikatīvais aktivitātes nosaukums: 3.4.4.2.aktivitāte"; 1.114. aizstāt 1102.punktā vārdu "Aktivitātes" ar vārdiem "Indikatīvais aktivitātes"; 1.115. izteikt 1105.punktu šādā redakcijā: "1105. KF finansēta prioritāte, kas vērsta uz videi draudzīgu attīstības priekšnoteikumu radīšanu, pilnveidojot vides un dabas aizsardzības infrastruktūru, kā arī paaugstinot energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētās siltumapgādes pakalpojumos."; 1.116. papildināt programmu aiz 1105.punkta ar 1105.1 punktu šādā redakcijā: "1105.1 Prioritātes sadalījums aktivitātēs, tai skaitā aktivitāšu apraksts (aktivitātes nosaukums, aktivitātes mērķis, aktivitātes mērķa grupa un finansējuma saņēmēji), ir indikatīvs. Latvijai ir tiesības aktualizēt aktivitāšu saturu, precizējot to nacionāla līmeņa plānošanas dokumentos."; 1.117. papildināt tabulas Nr.35 aili "Vājās puses" ar septīto punktu šādā redakcijā: "- Neatbilstoša infrastruktūra tūrisma slodzes mazināšanai Natura 2000 teritorijās"; 1.118. izteikt 1109.punkta otro teikumu šādā redakcijā: "Pasākuma "Vides aizsardzības infrastruktūra" ietvaros tiks atbalstīta liela mēroga vides infrastruktūras attīstība, tai skaitā notekūdeņu savākšana un attīrīšana, ūdensapgādes pakalpojumu uzlabošana, sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošana, kā arī infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās un vides kontroles un monitoringa sistēmas attīstība."; 1.119. papildināt 1110.punktu aiz vārdiem "vides aizsardzības" ar vārdiem "dabas aizsardzības"; 1.120. izteikt 1114.punktu šādā redakcijā: "1114. Pasākuma mērķis ir nodrošināt ES un Latvijas normatīvo aktu prasībām atbilstošus ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus, samazināt vides piesārņojumu, saglabāt bioloģisko daudzveidību, kā arī racionāli izmantot dabas resursus un energoresursus, informējot sabiedrību par vides kvalitātes izmaiņām un riskiem."; 1.121. papildināt programmu aiz 1119.punkta ar 1119.1, 1119.2, 1119.3, 1119.4, 1119.5 un 1119.6 punktu šādā redakcijā: "1119.1 Latvijā patlaban ir 683 īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (neskaitot īpaši aizsargājamos kokus), tai skaitā 346 dabas pieminekļi, kas aizņem 783 tūkst. ha jeb 12,1 % Latvijas sauszemes teritorijas, neskaitot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu. Papildus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām augu un dzīvnieku sugu, kā arī biotopu aizsardzībai tiek veidoti mikroliegumi. Latvijā, salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm, ir sastopamas plašas relatīvi neskartas tādu ES prioritāro biotopu teritorijas kā augstie purvi, pelēkās kāpas, kāpu meži un citas, joprojām ir saglabājušās Eiropā retas putnu sugas - mazais ērglis, grieze, melnais stārķis. Pastāvīgais tūristu skaita pieaugums, īpaši pēc Latvijas iestāšanās ES, var nākotnē radīt būtisku ietekmi uz šādu sugu un biotopu labvēlīga aizsardzības statusa saglabāšanu. 1119.2 Tūristu plūsmas novirzīšanai no jutīgām teritorijām uz īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) daļām ar lielāku vides ietilpību papildus nepieciešamas takas un laipas, skatu torņi un iekārtotas skatu vietas, norādes un informācijas zīmes, kā arī vienkārši iekārtoti stāvlaukumi un cita infrastruktūra, kas mazinātu tūristu negatīvo ietekmi uz ĪADT, tai skaitā neradītu jaunas vides problēmas, piemēram, atkritumu jomā. 1119.3 Latvijas Republikā izveidotās monitoringa sistēmas sniedz pamatinformāciju par vides stāvokli valstī, un to aprīkojums nodrošina pilsētu gaisa monitoringu un daļēji pārrobežu gaisa pārnešu kontroli. Ūdens monitorings nodrošina ūdenssaimniecības normatīvo aktu prasību īstenošanas daļēju kontroli. Pazemes ūdeņu monitorings praktiski aprobežojas ar dzeramā ūdens izpēti un nesniedz informāciju par saimnieciskās darbības ietekmi uz pazemes ūdeņiem. Lauksaimniecības noteces monitorings tiek veikts ļoti ierobežotā apjomā. Jūras monitorings sakarā ar atbilstošu peldlīdzekļu trūkumu tiek veikts tikai piekrastes zonā. 1119.4 Lai veiktu monitoringu atbilstoši gaisa un ūdens struktūrdirektīvu un jūras stratēģijas prasībām, Latvijai ne tikai jāiepērk nepieciešamais aprīkojums, bet arī jāiegādājas programmnodrošinājums, jāapgūst laboratorijas metodes un jāapmāca speciālisti. 1119.5 Lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību un vides kvalitātes uzlabošanos, sabiedrība un Latvijas valsts pārvaldes iestādes, ārvalstu un starptautiskās institūcijas jānodrošina ar savlaicīgu, mērķorientētu un patiesu informāciju par vides kvalitāti un dabas resursiem, kā arī par vides aizsardzības pasākumiem, to lietderību un efektivitāti, piemēram, par pasākumiem, kas nodrošina pazemes un virszemes ūdeņu aizsardzību. Saskaņā ar ūdens struktūrdirektīvas prasībām, izveidojot atbilstošu institucionālo struktūru upju baseinu apsaimniekošanas plānošanai, būs nepieciešami dati, tātad - atbilstoša monitoringa un kontroles sistēma. Arsēna, kadmija, dzīvsudraba, niķeļa, policiklisko ogļūdeņražu dau­dzuma, kā arī cieto daļiņu (PM10, PM2,5) noteikšanai gaisā jāpilnveido novērojumu staciju tīkls. Gaisa kvalitātes stāvokļa attīstība ir jākontrolē, lai tā nekļūtu apdraudoša cilvēkam (īpaši tādām jutīgām sabiedrības grupām kā bērni un cilvēki, kas sirgst ar astmu un alerģijām), piemēram, cieto daļiņu PM10 vidējā diennakts koncentrācija Rīgas centrā pēc pārkāpumu skaita vairāk nekā četras reizes pārsniedz veselības aizsardzības jomā noteiktās pieļaujamās robežvērtības. 1119.6 Sakarā ar Eiropas jūras aizsardzības stratēģijas īstenošanu Latvijai būs jānodrošina adekvāts jūras monitorings, kura veikšanai ne tikai piekrastes un pārejas ūdeņos, bet arī visā ekonomiskajā zonā ir nepieciešami atbilstošas jūras spējas peldlīdzekļi. Turklāt aizvien pieaugošais naftas un bīstamo vielu transports Baltijas jūrā prasa izveidot gaisa kontroles sistēmu par kuģiem, kas šīs vielas transportē, ieskaitot no satelītiem un lidmašīnām veiktu avāriju un nelegālu izplūžu kontroli, kā to prasa Eiropas kopienas normatīvie akti par jūras piesārņošanas novēršanu, kontroli un vainīgo sodīšanu. Īpaši svarīgi ir nodrošināt arī noturīgo organisko piesārņotāju kontroli vidē, jo tie var nonākt barības ķēdēs un tieši ietekmēt zivju resursus un pārtikas kvalitāti, bet tālākajā virzībā bioloģiskās daudzveidības stāvokli un cilvēku, jo īpaši bērnu un grūtnieču, veselību."; 1.122. aizstāt 1120.punktā vārdu "grupa" ar vārdiem "grupu indikatīvs saraksts"; 1.123. papildināt 1122.punktu ar trešo teikumu šādā redakcijā: "Tāpat VSID norādīts, ka prioritārie virzieni investīciju politikas veidošanai ir bioloģiskās daudzveidības un aizsargājamo dabas teritoriju saglabāšana, kā arī vides monitoringa un kontroles sistēmas attīstība."; 1.124. izteikt 1123. un 1124.punktu šādā redakcijā: "1123. Ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas jomā, kā arī bioloģiskās daudzveidības un vides monitoringa jomā Latvijai jānodrošina šādu ES direktīvu prasības: 1) Direktīva 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2006.-2012.gadam noteiktajiem mērķiem līdz 2009.gadam 10-12 reģionālu vides aizsardzības prasībām atbilstošu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu izveide un līdz 2012.gadam vides aizsardzības prasībām neatbilstošo izgāztuvju rekultivācija), 2) Direktīva 91/689/EEK (1991.gada 12.decembris) par bīstamajiem atkritumiem (grozījumi - Padomes direktīva 94/31/EK (1994.gada 27.jūnijs), ar ko groza direktīvu 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem), 3) Direktīva 94/62/EK (1994.gada 20.decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (grozījumi - Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2004/12/EK (2004.gada 11.februāris)), 4) Direktīva 2002/96/EK (2003.gada 27.janvāris) par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA), 5) Direktīva 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem, 6) Direktīvas 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu un direktīvas 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti prasību ieviešana līdz 2015.gadam (saskaņā ar Latvijas ES pievienošanās līgumu līdz 2008.gadam - pilsētās, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz 100 000, līdz 2011.gadam - pilsētās, kur iedzīvotāju skaits ir no 10 000 līdz 100 000), 7) Direktīvas 2000/60/EK (Ūdens struktūrdirektīva), kas nosaka struktūru Eiropas Kopienas rīcībai ūdens aizsardzības politikas jomā, prasību ieviešana līdz 2015.gadam. Direktīva nosaka, ka ūdeņu aizsardzības pasākumi, efektivitāte un lietderība jākontrolē nevis administratīvajās, bet upju baseinu robežās. Latvijas teritorija ir iedalīta Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalos. Turklāt ūdens struktūrdirektīvas prasības attiecas arī uz piekrastes un pārejas ūdeņiem Baltijas jūrā un Rīgas līcī un pazemes ūdens objektiem, 8) Direktīva 92/43/EEK par dabisko biotopu un savvaļas dzīvnieku un augu aizsardzību, 9) Direktīva 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību, 10) Direktīva 96/62/EK par apkārtējā gaisa kvalitātes novērtēšanu un pārvaldību.