4. Article — liedzot līdzekļu trūkumu izmantot par attaisnojumu

cilvēktiesību pārkāpumiem. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka "Ieteicamās uztura devas" esot noteiktas, par pamatu ņemot vidējos Latvijas iedzīvotāju auguma un svara rādītājus. Tās neesot pietiekamas, lai apmierinātu Pieteikumu iesniedzēju individuālās vajadzības, kas atbilst viņu augumam, svaram un ikdienas fiziskajai aktivitātei. Pieteikumu iesniedzēji apšauba Ministru kabineta apgalvojumu, ka līdz 2009. gada 30. jūnija grozījumu izdarīšanai ieslodzījuma vietās veidojies maizes pārpalikums. 3. Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Ministru kabinets - uzskata, ka Noteikumu 1. pielikums atbilst Satversmes 111. pantam. Ministru kabinets norāda, ka viens no Noteikumu grozīšanas iemesliem esot bijis fakts, ka liels daudzums ieslodzīto uzturam iepirkto produktu, tajā skaitā maize, neesot pilnībā patērēts ieslodzīto uzturā, turklāt dienas maizes deva esot bijusi nesamērīgi liela attiecībā pret pārējo uztura apjomu. Notiesātajiem noteiktās uztura normas esot pārskatītas tā, lai daudzuma un kvalitātes ziņā tās atbilstu normālas organisma dzīvības funkciju norises nodrošināšanai un tiktu diferencētas atkarībā no notiesāto vecuma, veselības stāvokļa un fizioloģiskajām īpašībām. Ieslodzītie atrodoties pilnīgā valsts apgādībā un trīs reizes dienā saņemot siltu ēdienu, kas saturot nepieciešamo proteīnu, taukskābju, minerālu un vitamīnu daudzumu un nodrošinot normālu organisma dzīvības funkciju norisi. Pirms Noteikumu pieņemšanas ieslodzīto dienas uztura normas esot bijušas noteiktas Ministru kabineta 2002. gada 9. aprīļa noteikumos Nr.155 "Noteikumi par notiesāto uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normām". Šajos noteikumos ietvertās dienas uztura normas neesot būtiski atšķīrušās no pašlaik noteiktajām. Satversmes tiesa 2005. gada 25. oktobra lēmumā par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2005-15-03 jau esot konstatējusi, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 155 nodrošina pietiekamu uzturu ieslodzītajiem, tāpēc šajā lietā apstrīdētās normas pēc būtības jau reiz esot vērtētas Satversmes tiesā. Valsts pienākums atbilstoši Satversmes 111. pantam esot nodrošināt iedzīvotājiem veselības aprūpi, kā arī pienācīgu uzturu valsts ekonomiskajām iespējām atbilstošā līmenī. 2009. gada 30. jūnija grozījumu mērķis esot panākt līdzsvaru starp ieslodzījumā esošo personu interesēm saņemt noteikta līmeņa uzturu un visas sabiedrības interesēm ieslodzīto uzturēšanai izlietot adekvātu resursu apjomu. Tādējādi Noteikumos izdarīto grozījumu leģitīmais mērķis esot gan valsts pamatbudžeta interešu, gan arī citu personu tiesību aizsardzība. Samazinot Ieslodzījuma vietu pārvaldes finansējumu, rūpīgi esot izvērtēti visi izdevumi, lai sociālā joma, tostarp ieslodzīto ēdināšana, nebūtu galvenā joma, kurā tiek rasts ietaupījums. Papildus minētajam Ministru kabinets norāda, ka ieslodzītie brīvības atņemšanas iestādes veikalā varot iegādāties dažādus pārtikas produktus. Līdz ar to Noteikumos paredzētās dienas uztura normas, ko valsts ik dienu nodrošinot visiem ieslodzītajiem, varot tikt papildinātas arī ar citiem pārtikas produktiem, kurus ieslodzītie iegādājas paši. Ieslodzītajiem esot iespēja saņemt arī naudas pārvedumus. Tādējādi viņiem tiekot nodrošināta iespēja izmantot tiesības pašiem uzturēt savu veselību iespējami augstākā līmenī. Atbildot uz Satversmes tiesas uzdotajiem jautājumiem, Ministru kabinets norāda, ka Noteikumu 1. pielikumā ietvertās dienas uztura normas paredzot pilnvērtīgu uzturu, tādēļ dienas maizes devas samazinājumu neesot bijis nepieciešams kompensēt ar citiem pārtikas produktiem. Līdz 2009. gada 30. jūnija grozījumu izdarīšanai ieslodzīto dienas uztura normas esot pārsniegušas "Ieteicamajās uztura devās" noteiktās prasības. "Ieteicamās uztura devas" nosakot, ka pieaugušiem vīriešiem dienā jāuzņem 2400 kilokalorijas, bet līdz grozījumu izdarīšanai dienas uztura norma darbā neiesaistītiem ieslodzītajiem esot nodrošinājusi 2868 kilokalorijas un darbā iesaistītiem ieslodzītajiem - 2966 kilokalorijas. Šobrīd Noteikumu 1. pielikumā ietvertā dienas uztura pamatnorma nodrošinot 2374 kilokalorijas, kas arī atbilstot "Ieteicamajās uztura devās" noteiktajām prasībām. Darbā iesaistītiem un darbā neiesaistītiem ieslodzītajiem tiekot nodrošināta vienāda dienas uztura norma, kas noteikta atbilstoši "Ieteicamajām uztura devām". Tā kā dienas uztura pamatnorma ietverot pieaugušajiem nepieciešamo enerģiju un uzturvielas, tā nodrošinot pilnvērtīgu uzturu arī tiem ieslodzītajiem, kuri ir iesaistīti darbā. Ministru kabinets atzīst, ka ieslodzītie atrodas pilnā valsts apgādībā un valstij jāuzņemas atbildība par viņu pilnīgu nodrošināšanu. Tādējādi ieslodzīto apgādāšana ar uzturu nedrīkstot būt balstīta uz viņu iespējām nepieciešamo pārtiku nopirkt par darba vietā nopelnīto vai brīvībā esošo personu pārskaitītiem finanšu līdzekļiem. Ieslodzīto personu sociālā nodrošinājuma minimālais līmenis šajā gadījumā esot tāds dienas uztura normu apmērs, kas nodrošina veselības saglabāšanai nepieciešamo enerģijas un uzturvielu daudzumu. 4. Pieaicinātā persona - Veselības ministrija - informē, ka, vērtējot dienas uztura pamatnormas atbilstību "Ieteicamajām uztura devām", esot aprēķināts, ka ieslodzītie dienā saņem ēdienu, kura enerģētiskā vērtība ir 2319,21 kilokalorijas. Dienā tiekot uzņemti 87,46 grami olbaltumvielu, kas dodot 15 procentus no kopējās ar pārtiku uzņemtās enerģijas jeb E% (norma ap 10-15 E%), 59,12 grami tauku jeb 23 E% (norma ap 25-30 E%) un 356,18 grami ogļhidrātu jeb 62 E% (norma ap 50-60 E%). Atbilstoši normai vai vairāk par to tiekot uzņemtas balastvielas - 51,23 grami (norma ap 35 g), nātrijs - 5109 miligrami (norma ap 3300 mg), kālijs - 4638 miligrami (norma ap 4000 mg), dzelzs - 20 miligrami (norma ap 10 mg), fosfors - 1603 miligrami (norma ap 1000 mg), selēns - 36 mikrogrami (norma ap 60 μg), E vitamīns - 14 600 mikrogrami (norma ap 12000 μg) un folijskābe - 405 mikrogrami (norma ap 300 μg). Mazāks par normu esot uzņemtā kalcija daudzums - 521 miligrami (norma ap 1000 mg). To varētu palielināt, ja ēdienkartē iekļautu piena produktus. Nepietiekams esot arī uzņemtā A vitamīna (138 μg no normā noteiktajiem 1000 μg) un C vitamīna (29 mg no normā noteiktajiem 100 mg) daudzums. Tas esot saistīts ar to, ka ieslodzīto ēdienkartē nav iekļauti zaļumi - galvenais C vitamīna avots. Savukārt A vitamīna avots esot sviests, siers, olas, treknās zivis. Veselības ministrija secina, ka kopumā dienas uztura pamatnorma atbilst "Ieteicamajām uztura devām". Arī tie ieslodzītie, kuri ir iesaistīti darbā, ar uzturu saņemot pietiekamu enerģijas daudzumu. Rīgas Stradiņa universitātes speciālisti uzskatot, ka atsevišķu uzturvielu daudzumu var palielināt, ēdienkartē iekļaujot, piemēram, piena produktus. 5. Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - norāda, ka Satversmes