55. Article — Izglītojamā tiesības

Izglītojamam ir tiesības: 1) uz valsts vai pašvaldības apmaksātu pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi; 2) mācību un audzināšanas procesā izteikt un aizstāvēt savas domas un uzskatus, neaizskarot citu personu cieņu un godu; 3) iekšējās kārtības noteikumos paredzētajā kārtībā mācību procesā izmantot izglītības iestādes telpas, laboratorijas, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta un medicīnas objektus un inventāru, mācību grāmatas, citu mācību procesam nepieciešamo literatūru, mācību līdzekļus un elektroniskos mācību resursus, kā arī saņemt bibliotekāros un informācijas pakalpojumus; 4) saņemt stipendijas, kredītus, pabalstus, atlaides, kā arī dotācijas, izmantojot sabiedrisko transportu, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un cita veida materiālo palīdzību; 5) saņemt profilaktisko veselības aprūpi, izņemot normatīvajos aktos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību paredzētajā profilaktisko apskašu programmā ietvertās profilaktiskās apskates, un pirmo palīdzību izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos; 6) piedalīties mācību procesa pilnveidē un izglītības iestādes pašpārvaldē; 7) uz personiskās mantas aizsardzību izglītības iestādē; 8) uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos; 9) īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības." 30. Aizstāt 56.pantā vārdus "bērns bārenis" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "bārenis" (attiecīgā locījumā). 31. Izteikt 57.pantu šādā redakcijā: "57.pants. Vecāku (personu, kas realizē aizgādību) tiesības bērna izglītošanas nodrošināšanā Vecākiem (personām, kas realizē aizgādību) ir tiesības: 1) izvēlēties izglītības iestādi, kurā bērns iegūst izglītību; 2) piedalīties mācību procesa pilnveidē un izglītības iestādes pašpārvaldē; 3) slēgt ar izglītības iestādi līgumu par bērna izglītošanu un aprūpi izglītības iestādē; 4) sniegt un saņemt informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar bērna audzināšanu un mācībām; 5) ierosināt veikt pārbaudes izglītības iestādē; 6) īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības bērna izglītošanas nodrošināšanā." 32. 58.pantā: aizstāt vārdus "Bērna vecāki" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "Vecāki" (attiecīgā locījumā); izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Vecākiem (personām, kas realizē aizgādību) ir pienākums: 1) savu spēju un materiālo iespēju robežās nodrošināt ģimenē bērna izglītošanai, veselībai, attīstībai un sadzīvei nepieciešamos apstākļus; 2) sadarboties ar izglītības iestādi, kurā mācās bērns, ar pedagogiem un citām mācību procesā iesaistītām personām; 3) ievērot bērnu, pedagogu un citu personu likumiskās tiesības un intereses; 4) informēt izglītības iestādes vadītāju par bērna veselības stāvokli un citiem apstākļiem, ja tiem var būt nozīme mācību procesā." 33. Papildināt 59.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: "(6) Valsts finansiāli atbalsta un pašvaldība tās noteiktajā kārtībā un atbilstoši tās noteiktajiem kritērijiem var finansiāli atbalstīt pieaugušo izglītību, finansējot pieaugušo neformālās izglītības programmas, kā arī atbalstot darba devējus darbinieku papildu izglītošanā." 34. 60.pantā: izteikt piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Valsts budžeta un pašvaldību budžetu asignējumi izglītības iestāžu darbībai plānojami saskaņā ar izglītības iestāžu iesniegtajiem izdevumu tāmju projektiem (budžeta pieprasījumiem) un izlietojami saskaņā ar apstiprināto tāmi. Izglītības iestāžu finansējums plānojams atbilstoši izglītojamo skaitam iestādē un izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumam uz vienu izglītojamo."; aizstāt sestajā daļā vārdus "sniegto pakalpojumu rezultātā gūtie ienākumi, kā arī citi pašu ieņēmumi neietekmē valsts budžeta" ar vārdiem "sniegto maksas pakalpojumu rezultātā gūtie ienākumi un citi pašu ieņēmumi neietekmē valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem"; papildināt pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā: "(8) Valsts un pašvaldības izglītības iestāžu sniegto maksas pakalpojumu rezultātā gūtie ienākumi un citi pašu ieņēmumi izmantojami pedagogu un pārējā personāla atalgojumam un materiālajai stimulēšanai, valsts vai pašvaldības izglītības iestādes attīstībai un uzturēšanas izdevumu segšanai. Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu naudas atlikumi saimnieciskā gada beigās paliek attiecīgās valsts vai pašvaldības izglītības iestādes rīcībā nākamajam saimnieciskajam gadam, un tie nav novirzāmi citiem mērķiem. (9) Augstskolu un koledžu finansēšanas kārtību nosaka Augstskolu likums." 35. Papildināt pārejas noteikumus ar 26., 27., 28., 29. un 30.punktu šādā redakcijā: "26. Ministru kabinets noteikumus, kuri paredzēti šā likuma grozījumos, kas stājas spēkā 2010.gada 26.martā, izdod līdz 2010.gada 31.augustam. 27. Līdz šā likuma pārejas noteikumu 26.punktā paredzēto Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne vēlāk kā līdz 2010.gada 31.augustam piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu: 1) Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra noteikumi Nr.773 "Profesionālās izglītības pedagogu izglītības ieguves un profesionālās pilnveides kārtība"; 2) Ministru kabineta 2007.gada 28.augusta noteikumi Nr.570 "Vispārējās izglītības pedagogu un interešu izglītības pedagogu profesionālās pilnveides kārtība"; 3) Ministru kabineta 2008.gada 15.aprīļa noteikumi Nr.264 "Noteikumi par valsts pārbaudījumu kārtību akreditētās izglītības programmās". 28. Grozījumi šā likuma 14.panta 26.punktā par kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes izglītības programmas, stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī. 29. Grozījumi šā likuma 27.pantā par izglītības iestāžu, kuras īsteno pamata un vidējās pakāpes izglītības programmas, akreditāciju uz sešiem gadiem stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī. 30. Šā likuma 59.panta sestā daļa stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī." 36. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā: "Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Padomes 1977.gada 25.jūlija direktīvas par migrējošo darba ņēmēju bērnu izglītību (77/486/EEK); 2) Padomes 2000.gada 29.jūnija direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības; 3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 23.septembra direktīvas 2002/73/EK, ar kuru groza Padomes direktīvu 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām, profesionālo izglītību un paaugstināšanu amatā, kā arī darba nosacījumiem. Dokuments attiecas uz EEZ; 4) Padomes 2003.gada 27.janvāra direktīvas 2003/9/EK, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai; 5) Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu; 6) Padomes 2004.gada 13.decembra direktīvas 2004/114/EK par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā; 7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija direktīvas 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija); 8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra direktīvas 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi." Likums stājas spēkā 2010.gada 26.martā. Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 4.martā. Valsts prezidents V.Zatlers Rīgā 2010.gada 24.martā
  1. 1)) uz valsts vai pašvaldības apmaksātu pirmsskolas izglītības,
  2. 2)) mācību un audzināšanas procesā izteikt un aizstāvēt savas
  3. 3)) iekšējās kārtības noteikumos paredzētajā kārtībā mācību
  4. 4)) saņemt stipendijas, kredītus, pabalstus, atlaides, kā arī
  5. 5)) saņemt profilaktisko veselības aprūpi, izņemot normatīvajos
  6. 6)) piedalīties mācību procesa pilnveidē un izglītības iestādes
  7. 7)) uz personiskās mantas aizsardzību izglītības iestādē;
  8. 8)) uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem izglītības
  9. 9)) īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības."
  10. 1)) izvēlēties izglītības iestādi, kurā bērns iegūst
  11. 2)) piedalīties mācību procesa pilnveidē un izglītības iestādes
  12. 3)) slēgt ar izglītības iestādi līgumu par bērna izglītošanu un
  13. 4)) sniegt un saņemt informāciju par jautājumiem, kas saistīti
  14. 5)) ierosināt veikt pārbaudes izglītības iestādē;
  15. 6)) īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības bērna
  16. 1)) savu spēju un materiālo iespēju robežās nodrošināt ģimenē
  17. 2)) sadarboties ar izglītības iestādi, kurā mācās bērns, ar
  18. 3)) ievērot bērnu, pedagogu un citu personu likumiskās tiesības
  19. 4)) informēt izglītības iestādes vadītāju par bērna veselības
  20. (9)) Augstskolu un koledžu finansēšanas kārtību nosaka
  21. 1)) Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra noteikumi Nr.773
  22. 2)) Ministru kabineta 2007.gada 28.augusta noteikumi Nr.570
  23. 3)) Ministru kabineta 2008.gada 15.aprīļa noteikumi Nr.264
  24. 1)) Padomes 1977.gada 25.jūlija direktīvas par migrējošo darba
  25. 2)) Padomes 2000.gada 29.jūnija direktīvas 2000/43/EK, ar ko
  26. 3)) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 23.septembra
  27. 4)) Padomes 2003.gada 27.janvāra direktīvas 2003/9/EK, ar ko
  28. 5)) Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/83/EK par
  29. 6)) Padomes 2004.gada 13.decembra direktīvas 2004/114/EK par
  30. 7)) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija direktīvas
  31. 8)) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra
asdeadlineemployeeemployergovernmenthealthcareinventoryjoint-stocklegislationmksaeimatax-authorityvid