2. Article

Sagatavot vēstuli Eiropas Komisijai par PVN 0% likmes piemērošanu tādām preču piegādēm muitas noliktavās, kas paredzētas tālākam eksportam. Normatīvo aktu sagatavošana FM budžeta ietvaros. 6.Noteikt regulējumu par PVN rēķina izmantošanu par attaisnojuma dokumentu grāmatvedībā:Saskaņā ar 2009.gada 1.decembrī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā „Par nodokļiem un nodevām", kā arī grozījumiem likumā „Par pievienotās vērtības nodokli" nodokļu maksātājiem vairs nav pienākums lietot pavadzīmes ar VID piešķirtu numuru, kuras izmantoja par attaisnojuma dokumentu grāmatvedībā, preču pavaddokumentu, kā arī PVN rēķinu, ja tajā norādīti likumā „Par pievienotās vērtības nodokli" PVN rēķinam noteiktie rekvizīti. Pašlaik grāmatvedību reglamentējošajos normatīvajos aktos nav normatīva regulējuma par PVN rēķina izmantošanu par attaisnojuma dokumentu grāmatvedībā. Lai uzņēmuma sagatavotu attaisnojuma dokumentu par veiktajiem darījumiem varētu izmantot ierakstiem grāmatvedības reģistros, šim dokumentam ir nepieciešami visi likumā 'Par grāmatvedību" noteiktie rekvizīti (identifikācijas dati), arī paraksts, kas šim dokumentam nodrošina juridisko spēku. Likums 'Par pievienotās vērtības nodokli" neprasa, lai pievienotās vērtības nodokļa rēķins būtu apliecināts ar parakstu. Lai būtiski samazinātu administratīvo slogu un izmaksas uzņēmējiem, nepieciešams izvērtēt iespējas veikt grozījumus likumā 'Par grāmatvedību" un Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.585 'Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju", lai atvieglotu prasības pievienotās vērtības nodokļa rēķina izmantošanai par attaisnojuma dokumentu. 6.1. Izvērtēt nepieciešamos grozījumus likumā 'Par grāmatvedību" un Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.585 'Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju", lai atvieglotu prasības pievienotās vērtības nodokļa rēķina izmantošanai par attaisnojuma dokumentu. 1.01.06.2010. 2. 2 mēnešu laikā pēc likumu spēkā stāšanās. 1./2. FM , VIDNoteiktā kārtībā MK iesniegt: 1. grozījumus likumā "Par grāmatvedību"; 2. grozījumus MK 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju". Normatīvo aktu sagatavošana FM budžeta ietvaros. 7.PVN pārmaksas atmaksa krimināllietas ierosināšanas gadījumā:Uzņēmēji saskaras ar administratīvajiem šķēršļiem nepareizi piedzīto maksājumu un pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšanas gadījumos. Uzņēmumiem netiek atmaksāts kriminālprocesa uzsākšanas gadījumā, arī tad, ja kriminālprocess tiek uzsākts saistībā ar atsevišķiem darījumiem, bet nodokļa atmaksa uzņēmumam tiek atteikta kopumā par visu pārmaksāto summu. Nodokļu pārmaksas tiek iesaldētas, tai skaitā PVN, uzsāktie kriminālprocesi ilgst vairākus gadus, ierobežojot uzņēmēju iespēju saņemt nodokļu atmaksu, tādejādi iespaidojot uzņēmuma likviditāti, jo PVN atmaksu var ierobežot uz 18 mēnešiem. 7.1. Pārskatīt PVN pārmaksas atmaksas ierobežošanas aspektus kriminālprocesa uzsākšanās gadījumā pret uzņēmumu, un nepieciešamības gadījumā, izstrādāt attiecīgus grozījumus, t.sk., izvērtēt iespējas saīsināt 18 mēnešu termiņu, uz kādu var aizturēt PVN pārmaksas atmaksu gadījumos, kad nodokļu maksātājs vai tā amatpersona nav ieguvusi tādas personas statusu, kurai ir tiesības uz aizstāvību. 01.09.2010. FM, TM, pieaicinot citas iesaistītas puses.Atbilstoši izvērtējumam noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumus likumā likuma „Par nodokļiem un nodevām". Normatīvo aktu sagatavošana TM, FM budžetu ietvaros. Rīcības virziens mērķa sasniegšanaiIII. Nekustamā īpašuma reģistrēšana Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanaiIzpildes termiņiAtbildīgā institūcija un iesaistītās institūcijasTiešie darbības rezultātiParedzētais finansējums (LVL) un tā avoti8.Samazināt ar nekustamo īpašumu reģistrēšanu saistīto dokumentu dienu skaitu:Vidēji OECD valstīs nekustamā īpašuma reģistrācija prasa 4.7 procedūras un 25 dienas. Lietuva ir 4.vietā pasaulē šajā rādītājā, bet Igaunija gada laikā pakāpusies par 11 vietām no 24.vietas uz 13.vietu pasaulē. Kopš DB (www.doingbusiness.org ) pirmo reizi mērīja īpašuma reģistrācijas procedūras, Latvijā procedūru skaits samazinājies no 10 procedūrām 2005.gadā līdz 6 2010.gadā, un laiks no 55 dienām līdz 45. Pēc DB metodoloģijas, divas no Latvijā nekustamā īpašuma tiesību reģistrācijai nepieciešamajām procedūrām ir pašvaldības atteikums no pirmpirkuma tiesībām , kas aizņem 20 dienas un izziņa no pircēja par valdes locekļa pilsonību 1dienu. 8.1. Noteikt kārtību, kādā pašvaldības izmanto pirmpirkuma tiesības un kārtību, kādā ar pašvaldību pirmpirkuma tiesību izmantošanu saistītie aprobežojumi tiek reģistrēti. 2 mēnešu laikā pēc Grozījumi Pašvaldību likumā spēkā stāšanās.RAPLMNoteiktā kārtībā MK iesniegti MK noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības izmanto pirmpirkuma tiesības un kārtību, kādā ar pašvaldību pirmpirkuma tiesību izmantošanu saistītie aprobežojumi tiek reģistrēti. Normatīvo aktu sagatavošana RAPLM, budžetu ietvaros. 9.Vienkāršot pieteikumu kārtību Zemesgrāmatās:Zemesgrāmatu process ir daļa no civilprocesa un pieteikuma princips, analogi kā civilprocesā nozīmē to, ka zemesgrāmatu process var tikt uzsākts tikai pēc ieinteresēto personu pieteikuma, Zemesgrāmatu likuma kā procesuālā likuma 56. un 121. pantā noteikts iesniedzamā pieteikuma, tas ir, nostiprinājuma lūguma, formas prasības, proti, nostiprinājuma lūgumiem jābūt rakstveidā un noteiktā formā aizpildītam. Līdz ar to, lai zemesgrāmatā veiktu jebkuras izmaiņas, personai jāvēršas pie zvērināta notāra vai bāriņtiesā, lai sastādītu un apliecinātu nostiprinājuma lūgumu. 9.1. Nodrošināt nekustamā īpašuma īpašniekam iespēju ar iesniegumu lūgt viņa personas datu vai nekustamo īpašumu identificējošo datu papildināšanu vai labošanu. 01.06.2010.TMNoteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi Zemesgrāmatu likumā.Normatīvo aktu sagatavošana TM budžeta ietvaros. Rīcības virziens mērķa sasniegšanaiIV. Muitas deklarēšana Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanaiIzpildes termiņiAtbildīgā institūcija un iesaistītās institūcijasTiešie darbības rezultātiParedzētais finansējums (LVL) un tā avoti10.Pilnveidot muitas procedūras:Pēc reprezentatīvas Latvijas uzņēmumu aptaujas datiem 2009. gadā (http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=21086), salīdzinot ar 2007. gadu, no 35% uz 29% samazinājies to uzņēmumu īpatsvars, kuri atmuitošanas procesam velta tikai vienu dienu, vienlaikus no 10% uz 20% palielinoties to īpatsvaram, kuri tam velta divas dienas. 17% uzņēmumu problēmas radījusi muitas deklarāciju aizpildīšana un muitas iestāžu attieksme pret uzņēmumu, 15% norāda uz muitas normatīvo aktu un procedūru izmaiņu biežumu, bet 14% - uz kravu fizisko kontroli. Pasaules bankas Loģistikas attīstības indeksā (LPI) Latvija ir panākusi zināmu progresu attiecībā pret 2007.gadu, iekļūstot, no loģistikas viedokļa attīstīto valstu saraksta apakšgalā. Jomas, kuras Latvijai ir salīdzinoši vājas: muita, infrastruktūra un loģistikas kompetence. Uzņēmēji norāda, ka muitas uzdevums ir uzraudzīt uzņēmēju, nevis ierobežot uzņēmējdarbību. Nepieciešams uzņēmējiem atļaut to, kas nav aizliegts. 10.1. Pilnveidot muitā risku analīzi un kontroles sistēmu, veicot kravu fizisko pārbaudi un paātrinot kravu virzību. Paredzēt obligātu komersanta (kravas īpašnieka/pārvaldītāja) informēšanu par turpmāko muitas dienesta rīcību ar kravu gadījumos, kad muita aizturējusi preces ilgāk par 4 stundām, neuzsākot fizisko kravu kontroli; 10.2. Nodrošināt, lai komersantam vienā iestādē (VID Muitas pārvaldē) vairs nebūtu jāiesniedz divi iesniegumi: iesniegums par tarifa kvotas pieteikšanu un iesniegums par pārmaksāto nodokļu atmaksu, bet gan nodokļu atmaksai nepieciešamie rekvizīti būs jānorāda noteikumu 6.punktā minētajā iesniegumā par tarifa kvotas pieteikšanu. 1. 01.05.2010 2.01.09.2010. 1./2. FM, VID1. Muitas un uzņēmēju konsultatīvajā padomē panākta vienošanās par optimālo savstarpējās komunikācijas veidu starp uzņēmējiem un muitu informācijas sniegšanā. Veikt papildinājumus VID 2008.gada 4.augusta muitas fiziskās kontroles kārtībā nr.26. 2.Noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 3.janvāra noteikumos Nr.1 'Noteikumi par Eiropas Savienības tarifa kvotu pieteikšanu un administrēšanu", svītrojot 8.punktu un papildinot pielikumā noteikto iesnieguma veidlapu ar sadaļu par uzņēmuma bankas konta rekvizītu uzrādīšanu pārmaksātās nodokļu summas atmaksai. Normatīvo aktu sagatavošana FM budžeta ietvaros. 11.Ātrāk un lētāk izsniegt nepreferenciālā eksporta izcelsmes sertifikātu:Pasaules Bankas DB 2010 (www.doingbusiness.org ) indeksā Latvija starptautiskās tirdzniecības jomā ieņem 22.vietu pasaulē, gada laikā nokrītot par 5 vietām no 17.vietas. Atšķirībā no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vidējā rādītāja eksportam 10,5 dienas un 4,3 dokumenti, Latvijā eksporta procedūra paņem 13 dienas un pieciešami 6 dokumenti. Importam OECD vidējais rādītājs ir 11 dienas un 4,9 dokumenti, bet Latvijā 12 dienas un 6 dokumenti. Ne Igaunijā, ne Dānijā ne pie preču importa, ne eksporta nav nepieciešams preču izcelsmes sertifikāts, kas nepieciešams Latvijā. 11.1. Nepreferenciālā eksporta izcelsmes sertifikāta paātrināta izsniegšana pārskatot LTRK cenrādi un iekšējās procedūras. Sertifikāta izsniegšana padarīta ātrāka un lētāka, iespējams izmantojot to, ka šobrīd visa atbildība jau gulstas uz eksportētāju, jo viņš parakstās par to saņemot sertifikātu. 01.05.2010.LTRKLTRK pārskatīt iekšējo kārtību nepreferenciālo preču izsniegšanai saīsinot izsniegšanas laiku un samazinot izmaksas.Rīcības virziens mērķa sasniegšanaiV. Elektroniskā pārvalde Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanaiIzpildes termiņiAtbildīgā institūcija un iesaistītās institūcijasTiešie darbības rezultātiParedzētais finansējums (LVL) un tā avoti12. Noteikt prasības dokumentu izstrādāšanai un noformēšanai:TM ir izstrādājusi likumprojektu „Dokumentu juridiskā spēka likums", kas 21.05.2009. izsludināts VSS (VSS-798). Šā likumprojekta mērķis ir noteikt prasības dokumentu izstrādāšanai un noformēšanai, lai tie iegūtu juridisku spēku. Likumprojektā ir iekļauts deleģējums MK noteikt detalizētāku dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtību (piemēram, dokumenta oriģināla un tā atvasinājuma izstrādāšanas un noformēšanas kārtību, kā arī prasības dokumenta rekvizītu noformēšanai). 12.1. Sagatavot nepieciešamos normatīvos aktus, lai noteiktu dokumentu noformēšanas kārtību, t.sk., atrisinot elektroniskā paraksta izmantošanu. 2 mēnešu laikā pēc „Dokumentu juridiskā spēka likums" spēkā stāšanās. TMNoteiktā kārtībā MK iesniegt MK noteikumus par kārtību kādā izstrādājami un noformējami dokumenti.Normatīvo aktu sagatavošana TM budžeta ietvaros.