22. Article

Satversmes tiesas likuma 32. panta trešā daļa noteic, ka tiesību norma (akts), kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Satversmes tiesai iespēju robežās ir jāgādā, lai situācija, kāda varētu veidoties no brīža, kad apstrīdētā norma zaudē spēku, līdz brīdim, kad Saeima tās vietā pieņems jaunu normu, neradītu Pieteikumu iesniedzējiem un citām personām Satversmē garantēto pamattiesību aizskārumu, kā arī nenodarītu būtisku kaitējumu valsts vai sabiedrības interesēm. Satversmes tiesas likuma 31. panta 12. punkts noteic, ka Satversmes tiesas spriedumā var tikt ietverti "citi tiesas nolēmumi". Saskaņā ar minēto punktu Satversmes tiesa ir tiesīga noregulēt arī jautājumus, kas ir būtiski, lai pēc apstrīdētās normas atzīšanas par spēku zaudējušu nerastos jauni Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumi un tiesiskā regulējuma traucējumi. Ja tas ir iespējams un nepieciešams, Satversmes tiesa sprieduma nolēmumu daļā var atzīt, ka juridisko spēku atgūst tiesību normas, kas grozītas ar tādu apstrīdēto aktu, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normām (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 25. punktu). Šādi Satversmes tiesa var rīkoties arī konkrētās lietas ietvaros, jo Pieteikumu iesniedzēji ir apstrīdējuši to CPL 141. panta redakciju, kura tika pieņemta ar 2009. gada 5. februāra likumu. Lai pēc Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanas ar prasības nodrošinājumu saistītie jautājumi tiktu izlemti atbilstoši Satversmes 92. panta prasībām līdz brīdim, kad Saeima pieņems grozījumus normatīvajā regulējumā, Satversmes tiesai ir jāizlemj, kāda likuma redakcija būs spēkā šajā laikā. Pēc Satversmes tiesas ieskata, saprātīgu līdzsvaru starp abu pušu procesuālo tiesību vienlīdzību un procesuālo ekonomiju nodrošināja CPL 141. panta pirmā daļa 2006. gada 14. decembra redakcijā. Tāpēc šī CPL 141. panta pirmās daļas redakcija, stājoties spēkā Satversmes tiesas spriedumam, ir piemērojama, ciktāl tā paredz atbildētājam tiesības iesniegt blakus sūdzību par lēmumu, ar kuru tiesa ir atteikusies atcelt prasības nodrošinājumu. Attiecībā uz Pieteikumu iesniedzējiem apstrīdētā norma ir jāatzīst par spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža, lai viņi nepieciešamības gadījumā varētu pārsūdzēt sev nelabvēlīgos tiesas lēmumus, negaidot grozījumus normatīvajā regulējumā. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa n o s p r i e d a: