1. Article

Situācijas raksturojums 1.1. Latvijas preču un pakalpojumu eksports 2009. gadā tirdzniecības nosacījumu izmaiņas un cenu samazinājums nelabvēlīgi ietekmēja preču eksportu. 2009.gadā Latvijas preču eksports bija ievērojami mazāks nekā gadu iepriekš (faktiskajās cenās par 19,4%). Tāpat, 2009.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, preču eksports saruka visās galvenajās preču eksporta grupās - mērenāk tādās grupās kā lauksaimniecības un pārtikas produkti (-10,7%), kā arī mašīnbūves produkcija (-10,2%), savukārt lielāki eksporta kritumi bija vērojami metālapstrādes produktiem (-38,3%) un koksnei un tās izstrādājumiem (-20,4%). Latvijas preču eksports pa galvenajām preču grupām (%, faktiskajās FOB cenās) 2008 2009 struktūra izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējo gadu izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējo gadu ieguldījums apjomu izmaiņās Kopā tai skaitā: 100 9,6 -19,4 -19,4 koksne un tās izstrādājumi 16,6 -19,1 -20,4 -3,4 metāli un to izstrādājumi 16,7 25,3 -38,3 -6,4 vieglās rūpniecības preces 6,1 -8,5 -25,0 -1,5 lauksaimniecības un pārtikas produkti 16,9 29,0 -10,7 -1,8 ķīmiskās rūpniecības, tās saskarnozaru produkcija un plastmasas 11,2 18,5 -17,9 -2,0 mašīnbūves produkcija 12,5 24,7 -10,2 -1,3 minerālie produkti 4,2 11,2 6,5 0,3 transporta līdzekļi 7,4 16,0 -24,0 -1,8 pārējās preces 8,4 5,2 -17,3 -1,5 Avots: CSP Taču 2009. gadā pēdējā ceturksnī eksporta pieaugums uzrādīja pozitīvas tendences un arī turpmākajos mēnešos eksportu labvēlīgi varētu ietekmēt ārējā pieprasījuma palielināšanās, kas saistīta ar globālās izaugsmes atjaunošanos un ārējā tirgus stabilizēšanos. 2009.gadā Latvijas galvenie preču un pakalpojumu eksporta partneri bija Lietuva (13%), Igaunija (12%), Krievija (8%), Vācija (8%), Zviedrija (6%). Latvijas preču un pakalpojumu eksports pa valstīm 2009.gadā Avots: EM Eksports uz ES valstīm 2009. gadā samazinājās par 21,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Ņemot vērā ES valstu lielo īpatsvaru Latvijas eksportā, šo valstu grupa visbūtiskāk ietekmēja kopējo Latvijas eksporta kritumu. Līdzīgi kā kopējā Latvijas eksportā arī uz ES valstīm lielākie eksporta samazinājumi bija vērojami metālapstrādes produktiem un koksnei un tās izstrādājumiem, kas kopā veidoja aptuveni pusi no kopējā eksporta samazinājuma uz ES valstīm. Savukārt, mērenāk samazinājās mašīnbūves un lauksaimniecības un pārtikas produktu eksports. Šajā periodā eksports ievērojami samazinājās arī uz NVS valstīm, visbūtiskāk - mašīnbūves un lauksaimniecības un pārtikas produktu grupās. Kopējā eksportā uz NVS valstīm šis samazinājums sastādīja aptuveni 40%. Mērenāk saruka ķīmiskās rūpniecības preču eksports. Aptuveni 80% no negatīvās preču tirdzniecības bilances 2009. gada janvārī-septembrī nosedza pozitīvais pakalpojumu saldo. Nedaudz vairāk par pusi (51,5%) no pakalpojumu eksporta joprojām sastāda ar tranzītpārvadājumiem gūtie ienākumi. Lai gan 2009. gada janvārī-septembrī ir samazinājušies ienākumi no pārvadājumiem, īpaši autotransportam, tomēr šis samazinājums ir mazāks nekā pakalpojumu nozarei kopā. Nedaudz ir pieauguši ienākumi no Latvijā iebraukušajiem tūristiem (0,1%), savukārt ievērojami sarucis komercdarbības pakalpojumu eksports (-16,6%). Pakalpojumu eksports pa ceturkšņiem (milj. latu) Avots: Latvijas Banka 1.2. Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) Globālās finanšu krīzes iespaidā ārvalstu kapitāla plūsmas Latvijas ekonomikā būtiski samazinājās. Tas skāra arī ĀTI plūsmas un 2009. gada pirmajā pusgadā ienākošo ĀTI plūsmu bilance bija negatīva. Saskaņā ar Latvijas starptautisko investīciju bilanci 2009. gada septembra beigās uzkrātās ĀTI Latvijas ekonomikā sasniedza 5780,2 milj. latu, kas ir par gandrīz 4% mazāk nekā pirms gada. Salīdzinot ar 2008. gada beigām ĀTI pieauga par 1,2%, to daļa uzkrātā ārvalstu kapitāla struktūrā ir pieaugusi par 0,5 procentpunktiem un 2009. gada septembra beigās bija 23,5%, ko noteica straujāks citu investīciju nekā ĀTI plūsmu samazinājums ārvalstu kapitāla ieplūdē. Latvijā uzkrāto ĀTI ģeopolitiskā struktūrā lielākoties ir ES valstu investīcijas. 2009. gada septembra beigās tās veidoja 80% no visām uzkrātām ĀTI, trešdaļa no tām ir jauno ES dalībvalstu investīcijas. Latvijas ekonomikā lielākās ieguldītājvalstis ir Zviedrija, Igaunija, Vācija un Dānija. Šo četru valstu uzkrātās ĀTI 2009. gada septembra beigās veidoja 55,7% no visām uzkrātām ĀTI. Tās koncentrējās galvenokārt finanšu starpniecībā. 2008. gadā uzkrātās ĀTI pakalpojumu nozarēs pieauga par 12% (tai skaitā finanšu starpniecībā - par 10,8%, tirdzniecībā - par 28%, transporta un sakaru nozarē - par 18,8%), savukārt operācijās ar nekustamo īpašumu uzkrāto ĀTI līmenis saglabājās iepriekšējā gada līmenī. Preču ražošanas sfērā uzkrāto ĀTI pieauguma tempu samazinājums bija neliels. 2008. gadā uzkrātās ĀTI pieauga par 8,3%, jeb gandrīz pusotras reizes lēnāk nekā pakalpojumu nozarēs. 2009. gada deviņos mēnešos uzkrāto ĀTI pieaugums pakalpojumu sfērā ir visai mazs - par 2%, bet ražošanas sfērā tās pieauga par 10,1%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā - par 6 procentiem. Uzkrātās ĀTI sadalījumā pa nozarēm (perioda beigās, milj. latu) 2004 2005 2006 2007 2008 2009. gada 3. ceturksnis Finanšu starpniecība 375,9 625,4 964,6 1486,2 1647,3 1635,4 Citi pakalpojumi 439,2 529,0 795,3 1223,5 1251,3 1367,0 Tirdzniecība 395,7 437,8 562,3 676,4 862,0 872,5 Apstrādes rūpniecība 276,1 376,0 395,8 516,8 611,0 647,6 Transports un sakari 333,3 336,4 347,0 392,5 466,3 433,2 Enerģētika 164,7 327,6 348,1 270,7 204,9 246,0 Primārās nozares 49,8 59,5 71,6 113,1 145,2 156,3 Būvniecība 36,5 49,7 67,6 85,5 107,1 126,6 Avots: Latvijas Banka ĀTI pieaugums apstrādes rūpniecībā 2008. gadā par 18,4% (2007. gadā - par 30%) un 2009. gada trīs ceturkšņos - par 6% liecina par to, ka krīzes padziļināšanās un ieilgšana lika ārvalstu investoriem būt piesardzīgākiem investīciju plānu īstenošanā. Tomēr ir jāatzīmē, ka kopumā ārvalstu investoru interesi par šo nozari nav mazinājusies. Tāpat kā iepriekšējos gados palielinās investīcijas pārējo nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas nozarē. 2009. gada deviņos mēnešos, tās pieauga par 24%. 2009. gadā palielinājās ieguldījumi mašīnu un iekārtu ražošanā, transporta līdzekļu ražošanā un metālapstrādē. Salīdzinot ar 2008. gada beigām, uzkrātās ĀTI šajās nozarēs pieauga attiecīgi par 30,5%, 7,2% un 6,3%. Citās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs (izņemot pārtikas rūpniecību, kurā ĀTI līmenis 2009. gada septembra beigās ir par 21,6% mazāks nekā 2008. gada beigās) uzkrāto ĀTI līmeņa izmaiņas ir nenozīmīgas. Vislielākais ĀTI īpatsvars apstrādes rūpniecībā bija pārtikas rūpniecības, kok­apstrādes un pārējo nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas nozarēs. Uzkrātās ĀTI pa ceturkšņiem šajās nozarēs 2009. gada septembra beigās veidoja 77% (tai skaitā nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - 42,3%) no visām uzkrātām ĀTI apstrādes rūpniecībā. Lielākus ieguldījumus apstrādes rūpniecībā pēdējo četru gadu laikā ir veikuši Dānijas, Somijas, Vācijas, Zviedrijas un Īrijas investori. Īpaši strauji palielinās Īrijas investoru tiešās investīcijas Latvijā. Kopš 2007. gada beigām tās ir pieaugušās gandrīz četras reizes un 2009. gada jūnija beigās veidoja 31% (2007. gada beigās - 10%) no visām uzkrātām ĀTI apstrādes rūpniecībā. Jāatzīmē, ka pēdējā pusotra gada laikā ir pieaugušās arī Krievijas investīcijas apstrādes rūpniecībā (gandrīz 3,5 reizes). 2009. gada septembra beigās tās veidoja 3,4% no uzkrātām ĀTI apstrādes rūpniecībā.