8. Article

Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2009.gada 19.februāra rīkojumu Nr.123 "Par Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānu" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 30., 49., 93., 106., 121., 149., 183.nr.; 2010, 37.nr.). 9 Ministru prezidenta vietā – finanšu ministrs E.Repše Vides ministrs, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra pienākumu izpildītājs R.Vējonis (Apstiprināts ar Ministru kabineta 2010.gada 9.aprīļa rīkojumu Nr.203) Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.–2013.gadam(Plāns grozīts ar MK 24.09.2010. rīkojumu Nr.572; MK 24.11.2010. rīkojumu Nr.678; MK 01.02.2011. rīkojumu Nr.38; MK 05.08.2011. rīkojumu Nr.361; MK 05.03.2012. rīkojumu Nr.112) Saīsinājumi AizM – Aizsardzības ministrija ĀM – Ārlietu ministrija EIB – Eiropas Investīciju banka EIF – Eiropas Investīciju fonds EK – Eiropas Komisija EKS – dalība Elektroniskajā klīringa sistēmā ELFLA - Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai EM – Ekonomikas ministrija ES – Eiropas Savienība FKTK – Finanšu un kapitāla tirgus komisija FM – Finanšu ministrija IeM – Iekšlietu ministrija IKP – Iekšzemes kopprodukts IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas IZM – Izglītības un zinātnes ministrija KM – Kultūras ministrija LB – Latvijas Banka LESIA – Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plāns LGA – Latvijas Garantiju aģentūra LHZM – VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” LM – Labklājības ministrija LOI – Nodomu vēstule SVF (Letter of Intent 18.12.2008.) LOI 2 – Nodomu vēstule SVF (Letter of Intent 27.07.2009.) LOI 3 – Nodomu vēstule SVF (Letter of Intent 22.01.2010.) LOI 4 – Nodomu vēstule SVF (Letter of Intent 05.07.2010.) LOI 5 – nodomu vēstule SVF (Letter of Intent 09.05.2011.) LOI 6 – Nodomu vēstule SVF (Letter of Intent 08.12.2011.) LTRK – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera MK – Ministru kabinets MOU – Nodomu protokols ar EK (Memorandum of Understanding 28.01.2009.) MP – Ministru prezidents MVU – mazie un vidējie uzņēmumi NAP – Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam NMP – neatliekamā medicīniskā palīdzība NVA – Nodarbinātības valsts aģentūra OECD – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organization for Economic Cooperation and Development) PB – Pasaules Banka PB_Matrix-N – Pasaules Bankas strukturālo izmaiņu ieteikumi (kur N - ieteikuma kārtējais numurs) PISA – Programme for International Student Assessment PKC – Pārresoru koordinācijas centrs PPPO – Pasākumu plāns valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizācijai PVN – pievienotās vērtības nodoklis SM – Satiksmes ministrija SMOU – Grozījumi nodomu protokolā ar EK (Supplemental Memorandum of Understanding 13.07.2009) SMOU 2 – Grozījumi nodomu protokolā ar EK (Supplemental Memorandum of Understanding 22.02.2010) SMOU 3 – Grozījumi nodomu protokolā ar EK (Supplemental Memorandum of Understanding 20.07.2010.) SMOU 4 – grozījumi nodomu protokolā ar EK (Supplemental Memorandum of Understanding 07.06.2011.) SMOU 5 – Grozījumi nodomu protokolā ar EK (Supplemental Memorandum of Understanding 21.12.2011.) SVF – Starptautiskais valūtas fonds TM – Tieslietu ministrija VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VesM – Veselības ministrija VK – Valsts kanceleja ZM – Zemkopības ministrija Ievads Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (turpmāk – plāns) ir sagatavots atbilstoši Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisijas 2010.gada 3.februāra kopsēdes lēmumam (Protokolam Nr.11), kas nosaka, ka Ministru kabinetam jāiesniedz plāns ar prioritārajiem attīstības virzieniem un veicamajiem pasākumiem ekonomikas izaugsmes atjaunošanai, konkrētiem uzdevumiem, termiņiem un sasniedzamajiem rezultātiem. Plāna būtība un uzbūve Saskaņā ar Attīstības plānošanas sistēmas likuma 12.panta otro daļu, hierarhiski augstākais vidējā termiņa attīstības plānošanas dokuments ir Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam (turpmāk – NAP). Ņemot vērā ekonomikas recesiju, vienlaikus ievērojot NAP noteikto valsts izaugsmes mērķi (dzīves kvalitātes paaugstināšana caur virzību no darbietilpīgas ekonomikas uz zināšanām un prasmēm balstītu ekonomikas attīstību), tika izstrādāts plāns, kurš piedāvā esošajai sociāli ekonomiskajai situācijai aktuālu stratēģisko mērķi prioritātes un rīcības virzienus, kas sasaistīti ar kvantitatīviem mērķa rādītājiem. Plānā ir ietverti uzdevumi, kuri nosaka izmaiņas valsts pārvaldes institūciju plānotajā rīcībpolitikā - uzdevumi, kas nosaka publiskās pārvaldes darbības un pakalpojumu efektīvāku (gan izmaksu, gan pieejamības) nodrošināšanu, produktivitātes paaugstināšanu (to izmaiņas ir panākamas caur dažādu produktivitāti ietekmējošo faktoru – tehniskajām, tehnoloģiskajām, vadības, infrastruktūras, institucionālajām struktūras izmaiņām). Tai pat laikā plāns neparedz atteikšanos no jau apstiprinātām rīcībpolitikām un spēkā esošiem attīstības plānošanas dokumentiem. Saskaņā ar augstāk minēto, plāns nav veidots kā budžeta, tā ietvaros nodrošināmo funkciju un veicamo investīciju apraksts1. Vienlaikus Ministru kabineta noteiktie vidēja termiņa budžeta mērķi2 sekmēs plānā noteikto prioritāšu īstenošanu. Lai īstenotu plānu, nepieciešams veikt izmaiņas esošajās rīcībpolitikās un īstenot ekonomikas recesijas situācijai atbilstošus uzdevumus, vienlaikus ievērojot nepieciešamo budžeta konsolidāciju. Plāns ir veidots hierarhiskos līmeņos (1.attēls). Tas iekļauj veicamās darbības un to īstenošanas rezultātā sasniedzamos rezultātus: 1. plāna prioritātes un makro līmeņa rezultāti (1.pielikums), rīcības virzieni un politikas rezultāti (2.pielikums) nosaka vidēja termiņa politikas vadlīnijas līdz 2013.gadam; 2. plāna uzdevumi un darbības rezultāti (3.pielikums) nosaka izmaiņas plānotajās rīcībpolitikās, to izpildes termiņus un darbības rezultātus. Plānā nav iekļauti uzdevumi un darbības rezultāti rīcībpolitikās, kurās būtiskas izmaiņas nav plānotas. 1.attēls. Plāna stratēģija Plāna izstrāde Veidojot plānu, tika fiksēta esošā izejas sociālekonomiskā situācija, identificētas esošās problēmas un identificēti izaicinājumi, kuri ir jāņem vērā plānojot nozaru rīcībpolitikas tuvākos trīs gados. Izejot no minētā, tika noteikti vidējā termiņā sasniedzamie makro līmeņa rezultāti (benchmark). Balstoties uz šiem rezultātiem tika definēti pakārtoti rīcības virzieni un tiem atbilstoši politikas rezultāti. Visbeidzot rīcības virzienu ietvaros tika noteiktas konkrētās darbības, kas jāveic par attiecīgo politiku atbildīgajām ministrijām, un to īstenošanas rezultātā sasniedzamie rezultāti. Izstrādājot plānu, tika organizētas vairākas atbildīgo institūciju pārstāvju un ministru diskusijas, kā arī plāna projekts tika izskatīts Reformu vadības grupā. Diskusiju rezultātā tika panākta vienošanās par plāna prioritātēm, rīcības virzieniem, uzdevumiem un sasniedzamajiem rezultātiem. Vienlaikus tika nolemts, ka esošajā situācijā efektīvākais risinājums, kā nodrošināt plāna izpildi, t.sk., sasaisti ar budžetu un starptautisko aizdevēju prasību ievērošanu, ir plāna rīcības daļu veidot uz Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plāna (turpmāk – LESIA) bāzes – LESIA tiek iekļauta kā plāna sastāvdaļa. Vienlaikus plāna izstrādes laikā tika konstatētas šādas problēmas valsts attīstības plānošanā: Līdzšinējā prakse attīstības plānošanā liecina, ka ministrijas izmaiņas esošajās rīcībpolitikās virza caur nozaru plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem, tādējādi apgrūtinot vienotu un koordinētu stratēģisko plānošanu valsts pārvaldē. Vienlaikus jāatzīmē, ka pēc nozaru ministriju vērtējuma, būtiskākās izmaiņas nozaru politikās jau notikušas 2009.gadā. Pastāvošā rezultatīvo rādītāju sistēma ir nepilnīga. Lai gan plāna stratēģiskā (prioritātes) un rīcības daļa (uzdevumi) tika veidota, balstoties uz Latvijā pieņemto rezultatīvo rādītāju sistēmu (makro līmeņa rezultāti, politikas rezultāti un darbības rezultāti), vairākām ministrijām sagādāja grūtības noteikt precīzus rezultatīvos rādītājus, jo šāda pieeja mērķu un darbības rezultātu sasaistei valsts pārvaldē ir vāji attīstīta, kas liek secināta, ka valsts pārvalde ne vienmēr ir vērsta uz efektīvu rezultātu sasniegšanu savās darbībās. Lai risinātu augstāk norādītās problēmas, tiek piedāvāts veikt regulāru plāna aktualizāciju, nodrošinot gan vienotu valsts pārvaldes skatījumu uz veicamajām reformām, gan virzību uz vienotu rezultatīvo rādītāju sistēmu. Plāna īstenošana Plāna vidējā termiņa prioritātes, rīcības virzieni un sasniedzamie rezultāti nosaka rīcībpolitikas vadlīnijas 2010.-2013.gadam (1.pielikums). Plānā noteiktajiem rīcības virzieniem un politikas rezultātiem (2.pielikums) ir noteikti uzdevumi un darbības rezultāti (3.pielikums). Plāna aktualizācija plānota reizi gadā, kamēr atbilstoši esošajai LESIA praksei plāna 3.pielikums tiks aktualizēta katru ceturksni, papildinot to ar plāna stratēģijai atbilstošām izmaiņām ministriju rīcībpolitikās. Sagatavojot priekšlikumus plāna 3.pielikumam, tiks ņemti vērā šādi nosacījumi: 1. lai nodrošinātu plāna ieguldījumu Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas īstenošanā, priekšlikumu sagatavošanā nepieciešams ņemt vērā tos uzdevumus, par kuru izpildi ir panākta vienošanas ar starptautiskajiem aizdevējiem (Starptautiskais valūtas fonds un Eiropas Komisija); 2. tā kā plāna mērķis ir kāpināt tautsaimniecības konkurētspēju, tad priekšlikumu sagatavošanā tiks izvērtēti uzņēmēju priekšlikumi; 3. vērtējot gan uzņēmēju, gan citu institūciju un sabiedrības pārstāvju priekšlikumus, tiks analizētas šo priekšlikumu īstenošanas izmaksas un ieguvumi valsts budžetam un tautsaimniecībai. Lai nodrošinātu plāna sasaisti ar valsts budžeta veidošanu, plānā noteiktās reformas, kas skar valsts budžeta veidošanas procesu, tiks iekļautas ikgadējā valsts budžeta projekta izstrādes un iesniegšanas grafikā. Tā kā plāns neapkopo informāciju par visu valsts realizēto politiku, bet gan koncentrējas uz reformām, reizi gadā jāveic izvērtējums par Latvijā lielāko valsts budžeta finansēto projektu virzību un atdevi, ko tie sniedz mainīgajā sociālekonomiskajā situācijā (eksporta pieaugums/ importa aizstāšana, darba ražīguma pieaugums, ilgtermiņa ietekme uz nodarbinātību). Šāds izvērtējums jāveic, jo lielāko projektu realizācija atstāj būtisku ietekmi uz tautsaimniecību vidējā un īstermiņā. Atbilstoši plāna 3.piroritātē „Publiskās pārvaldes reformas” iekļautajiem rīcības virzieniem un uzdevumiem, tiks veikta publiskās pārvaldes funkciju un pakalpojumu izvērtēšana, lai nodrošinātu gan nepieciešamo budžeta konsolidāciju, gan labāku pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem (vienas pieturas aģentūras). Balstoties uz šajā izvērtējumā iegūtajiem rezultātiem un izmaksu un ieguvumu analīzi, tiks iesniegti priekšlikumi plāna aktualizācijai. I Vidēja termiņa mērķi un prioritātes kā atbilde uz izaicinājumiem Pasaules finanšu krīze ļoti smagi ietekmēja Latvijas tautsaimniecību. Iekšzemes kopprodukts (turpmāk – IKP) krīzes laikā ir samazinājies par ¼ daļu (2009.gada 4.ceturksnis pret 2007.gada 4.ceturksni, kas bija pēdējais ceturksnis ar pozitīvu izaugsmi), bezdarba līmenis ir palielinājies no 5,3% 2007.gada 4.ceturksnī līdz 18,5% 2009.gada beigās. 2009.gadā būtiski samazinājās iedzīvotāju un uzņēmumu ienākumi un līdz ar to kopējais pieprasījums, ko pasliktināja arī ārējā pieprasījuma samazinājums saistībā ar lejupslīdi Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs. Būtiski samazinoties budžeta ienākumiem, vispārējās valdības budžeta deficīts 2009.gadā ir sasniedzis gandrīz 10%. Vissmagākais periods Latvijas ekonomikai bija 2008.gada beigās, kad finanšu sektorā un valsts budžetā izveidojās kritiska situācija un bija jālūdz starptautisko organizāciju (Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Savienības (turpmāk – ES)) finanšu palīdzība. Valdības rīcība nepieļāva, ka situācija finanšu sektorā kļūst nekontrolējama. Lata kurss tika saglabāts nemainīgs, neviena no Latvijas komercbankām nenonāca līdz bankrotam un Latvijas valdība varēja pildīt savas finanšu saistības pret valsts iedzīvotājiem. 2008.gada decembrī Saeima pieņēma Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu, kurā tika noteikti galvenie ekonomiskās krīzes pārvarēšanas virzieni: 1. stingra un stabila monetārā politika, kas balstīta uz fiksētu nacionālās valūtas piesaisti vienotai Eiropas valūtai. Valdība veiks visus nepieciešamos soļus, lai izpildītu Māstrihtas konverģences kritērijus, kas nodrošinātu eiro ieviešanu iespējami ātri; 2. stingra fiskālā politika – valsts un pašvaldību tēriņu sabalansēšana ar ieņēmumu sniegtajām iespējām. Lai nodrošinātu turpmāku kopbudžeta deficīta mazināšanos, fiskālās konsolidācijas pasākumu rezultātā kā mērķis tiek izvirzīts 2012.gadā samazināt kopbudžeta deficītu līdz 3% no IKP;