3. Article

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 5. punkts paredz, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja pasludināts spriedums citā lietā par to pašu prasījuma priekšmetu. Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmā daļa ir vērsta uz to, lai nodrošinātu Satversmes tiesas procesa ekonomiju un Satversmes tiesai nebūtu jātaisa spriedums lietās, kurās strīds vairs nepastāv (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 12. jūnija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-06-03 11.2. punktu). Spriedumā lietā Nr. 2009-76-01 tika atzīts, ka aizskārums ir radīts ne tikai konstitucionālās sūdzības iesniedzējam, bet visiem attiecīgās izdienas pensijas saņēmējiem, uz kuriem apstrīdētā norma attiecas. Tāpēc apstrīdētā norma ir atzīstama par spēku zaudējušu no tās pieņemšanas brīža attiecībā uz visiem attiecīgās izdienas pensijas saņēmējiem, kurus tā skar (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 31. marta sprieduma lietā Nr. 2009-76-01 7. punktu). Tātad ar spriedumu lietā Nr. 2009-76-01 Satversmes tiesa jau ir novērsusi strīdu, kas pastāv arī lietā Nr. 2010-10-01 un lietā Nr. 2010-13-01. Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 5. punktu, Satversmes tiesa n o l ē m a: izbeigt tiesvedību: 1) lietā Nr. 2010-10-01 "Par likuma "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm" pārejas noteikumu 20. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam", kas ierosināta pēc Ārijas Meikališas konstitucionālās sūdzības; 2) lietā Nr. 2010-13-01 "Par likuma "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm" pārejas noteikumu 20. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam", kas ierosināta pēc Ilgoņa Heinacka konstitucionālās sūdzības. Lēmums nav pārsūdzams. Rīcības sēdes priekšsēdētājs G.Kūtris