92. Article — , tomēr tas nenozīmē, ka šajā pantā noteiktajām

pamattiesībām nevarētu noteikt nekādus ierobežojumus. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka arī Satversmes 116. pantā neminētās pamattiesības var ierobežot, lai aizsargātu citas Satversmē garantētās vērtības (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 22. oktobra sprieduma lietā Nr. 2002-04-03 secinājumu daļas 2. punktu). Satversmes tiesa jau vairākkārt norādījusi, ka tiesības uz taisnīgu tiesu ir vienas no svarīgākajām personas tiesībām, tāpēc ierobežojumi šīm personas tiesībām nosakāmi tikai pašos nepieciešamākajos gadījumos (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 6. oktobra sprieduma lietā Nr. 2003-08-01 secinājumu daļas 1. punktu, 2006. gada 14. marta sprieduma lietā Nr. 2005-18-01 10. punktu un 2008. gada 20. novembra sprieduma lietā Nr. 2008-07-01 8. punktu). Šādu secinājumu pamato tas, ka personas pamattiesību aizsardzība ir viens no demokrātiskas tiesiskas valsts nozīmīgākajiem pienākumiem. Valstij jānodrošina efektīva aizsardzība ikvienai personai, kuras tiesības vai likumiskās intereses ir aizskartas (sk. Satversmes tiesas 2001. gada 5. decembra sprieduma lietā Nr. 2001-07-0103 secinājumu daļas 1. punktu un 2006. gada 14. marta sprieduma lietā Nr. 2005-18-01 10. punktu). Personas tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšana ir nozīmīgākais līdzeklis šā mērķa sasniegšanai (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 4. janvāra sprieduma lietā Nr. 2004-16-01 7.1. punktu). Tiesības uz brīvu pieeju tiesai, līdzīgi kā citas pamattiesības, var ierobežot, ja šāds ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, ierobežojumam ir leģitīms mērķis un ierobežojums ir samērīgs ar leģitīmo mērķi (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2003. gada 27. jūnija sprieduma lietā Nr. 2003-04-01 secinājumu daļas 1.2. punktu). 20. Pieeja tiesai ir ierobežota ar apstrīdēto normu - Publisko iepirkumu likuma 83.2 pantu. Lietā nepastāv strīds par to, ka apstrīdētais pants ir pieņemts un izsludināts Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā. Tātad pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu. 21. Ikviena tiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa - labad (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 22. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu un 2006. gada 14. marta sprieduma lietā Nr. 2005-18-01 13. punktu). Saeima atbildes rakstā norāda, ka nodrošinājuma institūts ieviests ar mērķi panākt iepirkuma procedūras ātrumu un efektivitāti, uzlabojot komercdarbības vidi, nodrošinot godīgu konkurenci un sabiedriski nozīmīgu pasākumu veikšanu. Šāds mērķis esot saistīts ar Satversmes 116. pantā minētās konstitucionālās vērtības - sabiedrības labklājības - aizsardzību. Satversmes tiesa piekrīt Saeimas norādītajam, ka sabiedrība ir ieinteresēta, lai iestāžu funkcionēšanu nekavētu dažādu to darbības nodrošināšanai nepieciešamo preču, pakalpojumu vai būvju neesamība. Valstij un pašvaldībām iepirkuma līgumu aizkavēšanās var radīt papildu izdevumus. Arī sabiedrības interesēs ir ātra un efektīva iepirkumu norise. Iepirkuma procedūras apstrīdēšana, vēršoties Birojā ar nepamatotiem iesniegumiem, var kavēt iepirkumu veikšanu, pagarinot iepirkuma procedūru par likumā noteikto iesniegumu izskatīšanas un Biroja lēmuma sagatavošanas termiņu, proti, par vienu mēnesi un trim darbdienām. Saeima norādījusi, ka apstrīdētajās normās ietvertais ierobežojums noteikts, lai aizsargātu iepirkuma procedūras uzvarētāju pret negodprātīgiem konkurentiem un atturētu atsevišķas personas no vēršanās Birojā ar nepamatotiem iesniegumiem, tādā veidā traucējot pasūtītāja iespējas laikus noslēgt publiskos līgumus. Līdz ar to efektīvu un ātru iepirkuma procedūru esot iespējams nodrošināt tikai tad, ja tiek mazināts tādu apzināti nepamatotu iesniegumu skaits, kuru mērķis ir kavēt iepirkuma procedūru un novilcināt iepirkuma līguma slēgšanu. Atšķirībā no tiesas procesā noteiktajiem maksājumiem par pieteikuma vai sūdzības iesniegšanu, kas ne vien kalpo par zināma veida barjeru, lai novērstu nepamatotu pieteikumu vai sūdzību iesniegšanu, bet arī ļauj daļēji segt tiesu uzturēšanas izdevumus, nodrošinājuma mērķis nav nedz gūt peļņu, nedz arī kompensēt izdevumus (sk. lietas materiālu 1. sēj. 203.lpp.). To apstiprina arī Publisko iepirkumu likuma 83.2 panta trešā daļa, kurā paredzēts atmaksāt nodrošinājumu iesniedzējam, ja: 1) iesnieguma iesniedzējs ir rakstveidā atsaucis savu iesniegumu līdz tā izskatīšanas sēdes dienai; 2) pasūtītājs līdz iesnieguma saņemšanai ir noslēdzis iepirkuma līgumu; 3) Iepirkumu uzraudzības birojs nav pieņēmis iesniegumu izskatīšanai vai 4) komisija ir atzinusi iesniegumu par pamatotu vai daļēji pamatotu. Līdz ar to apstrīdētā ierobežojuma mērķis ir nodrošināt publiskā iepirkuma procedūras ātrumu un efektivitāti, mazinot apzināti nepamatotu iesniegumu skaitu, proti, ierobežojums noteikts, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības. Tātad ar apstrīdēto pantu noteiktajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis. 22. Lai secinātu, vai ir ievērots samērīguma princips, jānoskaidro: 1) vai likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai; 2) vai nav saudzējošāku līdzekļu šā mērķa sasniegšanai un 3) vai labums, ko iegūs sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu. Ja tiek atzīts, ka tiesību norma neatbilst kaut vienam no šiem kritērijiem, tad tā neatbilst samērīguma principam un ir prettiesiska (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 19. marta sprieduma lietā Nr. 2001-12-01 secinājumu daļas 3.1. punktu). 23. Lai izvērtētu, vai apstrīdētais pants sasniedz leģitīmo mērķi, jānoskaidro, vai likumdevēja izraudzītais līdzeklis - iesnieguma nodrošinājums - ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai. Proti, vai apstrīdētajā pantā paredzētais nodrošinājums samazina apzināti nepamatoto iesniegumu skaitu un padara iepirkuma procedūru ātrāku un efektīvāku. 2009. gada 1. novembrī stājās spēkā arī citi grozījumi Publisko iepirkumu likumā. Tie paredzēja izmaiņas līgumcenu robežvērtībās, atkarībā no kurām piemērojamas iepirkuma procedūras, kā arī paredzēja Birojam tiesības atstāt bez izskatīšanas iesniegumus par iepirkuma procedūras pārkāpumiem, ja tajos ietvertās ziņas ir acīmredzami nepietiekamas iesniedzēja prasības apmierināšanai vai iesniegums ir acīmredzami noraidāms pēc būtības. Likumā paredzēts arī termiņa ierobežojums iepirkuma procedūras apstrīdēšanai Birojā. Visi minētie likuma papildinājumi pēc būtības vērsti uz iepirkuma procedūras efektivizēšanu un tās tiesiskuma uzraudzību. Turklāt, izvērtējot ierobežojuma piemērotību leģitīmā mērķa sasniegšanai, izskatāmajā lietā Satversmes tiesai ierobežojums jāizvērtē tādā apjomā, kādā tas ir noteikts apstrīdētajā pantā, kā arī jāņem vērā gan iesnieguma iesniedzēju, gan uzņēmējdarbības vides, gan sabiedrības intereses, kuras ierobežojums var skart. 24. Apstrīdētais pants noteic, ka par iesnieguma iesniegšanu Birojam iesniedzējs maksā nodrošinājumu. No šā maksājuma personas ir atbrīvotas vienīgi likumā noteiktajos gadījumos. Tātad apstrīdētais pants paredz maksājumu ne tikai tām personām, kuras iesniedz apzināti nepamatotu iesniegumu ar mērķi kavēt iepirkuma procedūru, bet arī visām citām personām, kuras iepirkuma procedūrā ir saskatījušas pārkāpumus un vēlas tos novērst. Līdz ar to apstrīdētais pants, ciktāl tas paredz pienākumu maksāt nodrošinājumu par iesnieguma iesniegšanu Birojam, ierobežo gan pamatotu, gan nepamatotu iesniegumu iesniedzējus. 25. Birojs atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 83.1 panta pirmajai daļai ir tiesīgs iesniegumu atstāt bez izskatīšanas, ja iesniegumā ietvertās ziņas ir acīmredzami nepietiekamas iesniedzēja prasības apmierināšanai vai iesniegums ir acīmredzami noraidāms pēc būtības. Šādā gadījumā iepirkuma procedūra netiek apturēta, un tāpēc nodrošinājums iesniedzējam tiek atmaksāts. Ja Birojs iesniegumu pieņēmis, tas šo iesniegumu izskata mēneša laikā uz atzīst par pamatotu, daļēji pamatotu vai nepamatotu. Nodrošinājums tiek atmaksāts, ja iesniegums atzīts par pamatotu vai daļēji pamatotu, savukārt nevienam no nepamatoto iesniegumu iesniedzējiem iemaksātais nodrošinājums netiek atmaksāts. Kā liecina iesniegumu izskatīšanas prakse, izskatīto un par nepamatotiem atzīto iesniegumu vidū mazākā daļa ir tādu iesniegumu, ko varētu uzskatīt par acīmredzami nepamatotiem vai iesniegtiem ar mērķi kavēt iepirkuma procedūru. Bieži iesniegumu pamatā ir ar Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju saistīti jautājumi vai arī juridiski neviennozīmīgi interpretējamas iepirkuma procedūras dokumentos noteiktās prasības, kas neliecina par pasūtītāju sagatavotās iepirkuma dokumentācijas augstu kvalitāti (sk. Informatīvo ziņojumu par iespējām pilnveidot normatīvos aktus, lai mazinātu iespējas nepamatoti kavēt valsts iepirkumu procedūras http://www.iub.gov.lv/files/upload/ftp/tiesibuakti/Infsudzibas.pdf, aplūkots 2010. gada 15. martā). Biroja sniegtā informācija liecina, ka pēc nodrošinājuma ieviešanas nepamatoto iesniegumu procentuālā attiecība pret pamatotajiem un daļēji pamatotajiem iesniegumiem nav būtiski mainījusies (sk. lietas materiālu 3. sēj. 57. - 64. lpp. un Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapu http://www.iub.gov.lv/). Arī Finanšu ministrija secina: "nav pamata apgalvojumam, ka pasūtītāju pieņemto lēmumu iepirkuma procedūrās apstrīdēšana IUB visbiežāk nepamatoti kavē iepirkuma līgumu noslēgšanu" (sk. Informatīvo ziņojumu par iespējām pilnveidot normatīvos aktus, lai mazinātu iespējas nepamatoti kavēt valsts iepirkumu procedūras http://www.iub.gov.lv/files/upload/ftp/tiesibuakti/Infsudzibas.pdf, aplūkots 2010. gada 15. martā). Iesniegums, kas atzīts par nepamatotu, ne vienmēr uzskatāms arī par tādu, kas iesniegts ar mērķi apzināti kavēt iepirkuma procedūru. Tomēr nodrošinājumu zaudē arī tās personas, kuras iesniegumu iesniegušas ar mērķi novērst normatīvo aktu pārkāpumu un ar to radīto tiesību aizskārumu. Tātad apstrīdētajā pantā noteiktais ierobežojums attiecas ne tikai uz personām, kuras iesniedz Birojam apzināti nepamatotus iesniegumus, bet arī uz tām personām, kuru iesnieguma iemesls ir patiesas šaubas par procedūras likumību. 26. Likumdevējs norādījis, ka ar apstrīdētajā pantā noteikto ierobežojumu iespējams iepirkuma procedūru padarīt ātrāku un efektīvāku. Tātad ir jānoskaidro, vai apstrīdētajā pantā ietvertā prasība maksāt nodrošinājumu sasniedz likumdevēja norādīto mērķi, proti, padara iepirkuma procedūru ātrāku un efektīvāku. 27. Publisko iepirkumu likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no vairākām Eiropas Savienības direktīvām. Direktīvā 2004/18/EK regulēto iepirkuma procedūru mērķis ir nodrošināt Eiropas Savienības kopējā tirgus darbību (starpvalstu tirdzniecību), kā arī panākt ekonomisko efektivitāti, tomēr attiecībā uz iepirkumiem ar zemāku vērtību minētās direktīvas prasību piemērošana var būt mazāk efektīva tajā paredzēto administratīvo procedūru izmaksu dēļ. Direktīvā ir formulēti pamatprincipi, kas jāņem vērā iepirkuma procedūrā, proti, jānodrošina vienlīdzīga un nediskriminējoša attieksme pret tirgus dalībniekiem, turklāt pasūtītāja darbībai jābūt caurskatāmai. Savukārt Publisko iepirkumu likumā definēts plašāks mērķis - likumā ietvertais regulējums papildus tam, lai nodrošinātu iepirkuma procedūras atklātumu un piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, ir vērsts arī uz valsts un pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošanu. Publisko iepirkumu likumā ietvertais regulējums cieši saistīts ar likumā "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" ietverto prasību rīkoties lietderīgi ar valsts un pašvaldību finanšu līdzekļiem un mantu. Publisko iepirkumu likumā iekļautas ne tikai tās tiesību normas, kas izriet no direktīvām, bet arī tādas normas, kuru mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu efektīvu izmantošanu un līdz ar to aizsargāt visas sabiedrības intereses. 28. Valsts pārvaldes funkcijas publisko iepirkumu jomā īsteno Iepirkumu uzraudzības birojs. Birojs uzrauga publisko iepirkumu atbilstību normatīvo aktu prasībām, sniedz metodisko atbalstu iepirkumu organizēšanā, veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un līdz ar to darbojas sabiedrības interesēs. Tātad Birojs ir tā valsts pārvaldes iestāde, kura uzrauga valsts pārvaldes darbības atklātumu, piegādātāju konkurences nodrošināšanu un neierobežošanu, valsts un pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošanu, ciktāl tas viss saistīts ar iepirkumu veikšanu. 29. Šajā spriedumā jau secināts, ka iesnieguma iesniegšana Birojam ir obligāta pirmstiesas stadija un priekšnoteikums tam, lai persona savu tiesību aizsardzībai varētu vērsties tiesā. Pastāv divi administratīvā procesa veidi - administratīvais process iestādē un administratīvais process tiesā (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 4. janvāra sprieduma lietā Nr. 2004-16-01 10. punktu). Iestādes pamatuzdevums administratīvajā procesā ir tai noteiktās kompetences ietvaros nodrošināt tiesību normu tiesisku, efektīvu un precīzu piemērošanu, objektīvi noskaidrot lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, kā arī pieņemt tiem atbilstošāko lēmumu. Iepirkuma procedūras apstrīdēšana ir līdzeklis, ar kuru tiesiska valsts nodrošina taisnīgumu un objektivitāti. Iepirkuma procedūras ietvaros pieņemto lēmumu un veiktās rīcības apstrīdēšana Birojā ir iespēja valsts pārvaldes iekšienē labot kļūdu un nodrošināt efektīvu un pieejamu lēmuma pārskatīšanu, kas galvenokārt ir valsts un sabiedrības interesēs. Šādā veidā tiek nodrošināts efektīvs budžeta līdzekļu izlietojums un novērsta konkurences izkropļošana. Birojam, īstenojot funkcionāli augstākas valsts pārvaldes iestādes uzdevumu iepirkumu jomā, ir būtiska loma valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu efektīvas izmantošanas nodrošināšanā. Vēršanās ar iesniegumu Birojā ir vienīgais veids, kādā pasūtītāja lēmums pēc būtības var tikt mainīts. Satversmes tiesa piekrīt Pieteikuma iesniedzēja un Tiesībsarga viedoklim, ka tiesības vērsties ar iesniegumu Birojā ir vienīgais efektīvais pasūtītāja lēmumu un rīcības apstrīdēšanas līdzeklis. 30. Šajā spriedumā jau secināts, ka sabiedrībai nozīmīgu projektu īstenošanai un administratīvo izdevumu mazināšanai ir svarīgi, lai pasūtītājs pēc iespējas īsākā laikā noslēgtu iepirkuma līgumu un saņemtu nepieciešamās preces, pakalpojumus un būvdarbus. Jebkurš iepirkuma procedūras kavējums var ietekmēt veikto iepirkumu efektivitāti. Taču vienlaikus iepirkumu efektivitāti ietekmē arī pieņemto lēmumu pamatotība, valsts un pašvaldību līdzekļu efektīva izlietošana, atklātas un godīgas piegādātāju savstarpējas konkurences nodrošināšana, kas savukārt ietekmē uzņēmējdarbības vidi un sabiedrības attieksmi pret valsts pārvaldes darbības tiesiskumu. Līdz ar to visas sabiedrības izpratnē efektīvu iepirkuma norisi garantē tikai tādas prasības un ierobežojumi, kas nodrošina līdzsvaru starp laika ekonomiju iepirkuma procedūrās, no vienas puses, un procedūru tiesiskuma nodrošināšanu, kas ietver gan pamatotu pasūtītāja darbību iepirkuma procedūras laikā, gan arī pasūtītāja pieņemto lēmumu pēcpārbaudi, lai novērstu iepirkuma procedūrā iespējamās kļūdas, no otras puses. Kļūdu nelabošana var valstij radīt negatīvas finansiālas sekas. Finanšu ministrijas sagatavotajā Informatīvajā ziņojumā par iespējām pilnveidot normatīvos aktus, lai mazinātu iespējas nepamatoti kavēt valsts iepirkumu procedūras (turpmāk - Informatīvais ziņojums) norādīts, ka no Eiropas Savienības fondiem finansēto projektu ietvaros pēc to pabeigšanas tiek veikts audits par izdevumu pamatotību un tā laikā tiek pārbaudīta arī iepirkuma procedūru norise. Ja tiek konstatēti pārkāpumi iepirkuma procedūru norisē, tiek pieņemts lēmums par finansējuma saņēmēja izdevumu daļēju vai pilnīgu neattiecināšanu. Savlaicīgi konstatējot neatbilstību iepirkuma procedūru norisē, ir iespējams novērst tādu situāciju, ka attiecīgā projekta īstenošanas izdevumi ir jāsedz tikai no valsts budžeta un tos nav iespējams segt no Eiropas Savienības fondu finansējuma (sk. Informatīvo ziņojumu http://www.iub.gov.lv/files/upload/ftp/tiesibuakti/Infsudzibas.pdf, aplūkots 2010. gada 15. martā). KNAB norādījis arī uz korupcijas riskiem iepirkumu jomā, kurus iespējams mazināt, nodrošinot efektīvu apstrīdēšanas procedūru, kā arī kontroles funkcijas īstenošanu un vainīgo saukšanu pie administratīvās atbildības (sk. lietas materiālu 1. sēj. 178. - 196. lpp.). Līdz ar to iesniegums Birojā ir ne tikai priekšnoteikums personas tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanai. Visas sabiedrības interesēs ir nodrošināt efektīvu pasūtītāja pieņemtā lēmuma likumības izvērtēšanu Birojā, līdz ar to mazinot korupcijas riskus, veicinot pilnīgāku līdzekļu apguvi un mazinot iespēju zaudēt Eiropas Savienības fondu finansējumu. Likumdevējs norādījis, ka publiskā iepirkuma procedūras ātrums un efektivitāte jāveicina, lai uzlabotu komercdarbības vidi, nodrošinātu godīgu konkurenci un sabiedriski nozīmīgu pasākumu veikšanu. Savukārt Informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka "privātpersonu atturēšana no pamatotu iesniegumu iesniegšanas IUB par iepirkuma procedūrās pieļautajiem pārkāpumiem pasliktinās uzņēmējdarbības vidi, mazinās godīgu konkurenci, kā arī uzticību iestāžu darbības tiesiskumam" (Informatīvais ziņojums http://www.iub.gov.lv/files/upload/ftp/tiesibuakti/Infsudzibas.pdf, aplūkots 2010. gada 15. martā). Godīgu konkurenci un labvēlīgu komercdarbības vidi iepirkumu jomā nevar garantēt, nenodrošinot efektīvu pasūtītāja lēmuma apstrīdēšanas mehānismu. Tātad, iepirkuma procedūras ietvaros nesamērīgi ierobežojot iespējas apstrīdēt pieņemtos lēmumus un samazinot iesniegto iesniegumu skaitu, netiek nodrošināts likumdevēja norādītais mērķis - veicināt iepirkuma procedūras efektivitāti. 31. Satversmes tiesa atzīst, ka vēršanās Birojā savu tiesību aizsardzībai un pasūtītāja lēmumu un rīcības apstrīdēšanai ir tiesu darba atslogošanas līdzeklis. Tiesu efektīvu funkcionēšanu sekmē tādas iestādes, kuras jau valsts pārvaldes iekšienē novērš pieļautās kļūdas. Iesniegumu skaits neapšaubāmi ietekmē Biroja darba apjomu. Taču valstij atbilstoši labas pārvaldības principam ir pienākums uzlabot pārvaldes kārtību un organizēt to pēc iespējas efektīvāk. Tādējādi valsts pienākums ir nodrošināt tādus apstākļus, lai Birojs kā Finanšu ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts pārvaldes funkciju publisko iepirkumu uzraudzībā, to varētu veikt normatīvajos aktos noteiktajos termiņos un pēc iespējas pilnvērtīgāk. Birojā saņemto iesniegumu skaits pēc Publisko iepirkumu likumā izdarītajiem grozījumiem ir samazinājies (sk. Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapu http://www.iub.gov.lv/). Publisko iepirkumu likumā izdarīti vairāki grozījumi, kas vērsti uz iepirkumu efektivitātes veicināšanu. Līdz ar to nav iespējams precīzi noteikt, kā katrs konkrētais grozījums ietekmējis iesniegumu skaitu un Biroja slodzi. Tomēr var konstatēt, ka pēc Publisko iepirkumu likumā izdarītajiem grozījumiem ārpus Biroja kontroles ir palicis samērā liels iepirkumu skaits. Biroja sniegtā informācija liecina, ka pēc "sliekšņa" paaugstināšanas iepirkuma procedūru piemērošanai apmēram 25 procenti no iepirkumu kopējās summas attiecināmi uz iepirkumiem, kuriem nav nepieciešams piemērot iepirkuma procedūru, un līdz ar to par tajos pieļautajiem pārkāpumiem iesniegumu Birojam iesniegt nevar (sk. lietas materiālu 3. sēj. 57. lpp.). Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 8.1 panta trīspadsmitajai daļai attiecībā uz šiem iepirkumiem pieņemtos lēmumus iespējams pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā. Taču lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Lai gan Satversmes tiesa šīs lietas ietvaros nevērtē visu izdarīto grozījumu efektivitāti, minētā informācija liecina par iespējamu tiesu noslodzes palielināšanos. 32. Publisko iepirkumu likuma 83.2 panta trešās daļas 1. punkts paredz atmaksāt nodrošinājumu iesniedzējam, ja viņš savu iesniegumu ir rakstveidā atsaucis līdz tā izskatīšanas dienai. Tātad persona ir tiesīga rakstveidā atsaukt savu iesniegumu jebkurā brīdī, kamēr komisija nav pieņēmusi lēmumu par tās iesniegumu. Ja persona vēlas ļaunprātīgi kavēt iepirkuma procedūru, tā var iesniegt apzināti nepamatotu iesniegumu, pēdējā dienā pirms izskatīšanas to atsaukt un nezaudēt iemaksāto nodrošinājumu. Tātad apstrīdētais regulējums nenodrošina ātrāku iepirkuma procedūru, jo pastāv iespēja iesniegt nepamatotu iesniegumu, nezaudējot nodrošinājumu. 33. Turklāt ir būtiski ievērot, ka jebkuru iepirkumu veikšana ir saistīta ar noteiktu laika patēriņu. Publisko iepirkumu likumā noteikti dažādi termiņi, kas pasūtītājam (valsts vai pašvaldības iestādei, kas veic iepirkumu) ir jāievēro, veicot iepirkuma procedūras. Nav pamata uzskatīt, ka likumdevēja iepriekš noteiktie termiņi nenodrošina ātru un efektīvu procedūru izpildi. Pasūtītājam, plānojot iepirkumu, ir jāņem vērā visi likumā paredzētie obligātie termiņi - gan pieteikumu un piedāvājumu sagatavošanas termiņi, gan Birojam iesniegto paziņojumu publicēšanas termiņš, gan laikposms, kurā pasūtītājs nedrīkst slēgt līgumu, gan Birojam noteiktais iesnieguma izskatīšanas termiņš. Visi minētie termiņi nodrošina precīzu un plānojamu iepirkuma norisi. Publisko iepirkumu likums paredz, ka Birojs iesniegumu izskata mēneša laikā pēc tā saņemšanas un nosūta pieņemto lēmumu lietas dalībniekiem triju darbdienu laikā. Pasūtītājam, pareizi un savlaicīgi plānojot iepirkumu, ir iespējams uzsākt iepirkuma procedūru ar precīzu galarezultāta termiņu. Arī Informatīvajā ziņojumā norādīts: "būtiska problēma ir arī saistīta ar iepirkumu plānošanu un savlaicīgu veikšanu, kā arī to norises ilgumu, kas lielā mērā palielina vēlāk iesniegto iesniegumu negatīvo ietekmi uz savlaicīgu iepirkuma līgumu noslēgšanu". Līdz ar to iepirkuma līguma slēgšanas termiņu ietekmē ne tik daudz Birojam iesniegtais iesniegums par iespējamiem procedūras pārkāpumiem, kas atbilstoši likumam var procedūru pagarināt par vienu mēnesi un trim darbdienām, bet gan nesavlaicīga un nepareiza iepirkuma procedūras plānošana. Nevar piekrist apgalvojumam, ka Publisko iepirkumu likumā noteiktie termiņi, tostarp iesnieguma izskatīšanai noteiktais termiņš, apgrūtina budžeta plānošanu un apguvi, kā arī ir par pamatu piešķirtā valsts finansējuma zaudēšanai. Ja pasūtītājam iepriekš neparedzamu, ārkārtas apstākļu rezultātā objektīvi radusies tāda situācija, ka steidzamības dēļ nav iespējams piemērot atklātu konkursu, slēgtu konkursu vai sarunu procedūru, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, pasūtītājs atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 63. panta pirmās daļas 3. punktam var piemērot sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu. Šādos gadījumos pasūtītājs līgumu var noslēgt uzreiz pēc lēmuma pieņemšanas un persona, kas vēlas apstrīdēt pieņemto lēmumu, atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 83. panta otrajai daļai var vērsties tiesā. Tātad iesnieguma izskatīšanu Birojā nevar uzskatīt par iepirkuma procedūras nesamērīgu pagarināšanu, jo iesnieguma izskatīšanas termiņš ir noteikts likumā un pasūtītājam, plānojot iepirkumu, tas būtu jāņem vērā. 34. Satversmes tiesa ir konstatējusi, ka apstrīdētajā pantā noteiktais ierobežojums attiecas ne tikai uz personām, kuras iesniedz Birojam apzināti nepamatotus iesniegumus, bet arī uz tām personām, kuru iesnieguma iemesls ir patiesas šaubas par procedūras likumību. Tāpat arī secināts, ka iesnieguma izskatīšanu Birojā nevar uzskatīt par iepirkuma procedūras nesamērīgu pagarināšanu, jo iesnieguma izskatīšanas termiņš ir noteikts likumā un pasūtītājam, plānojot iepirkumu, ir iespējams ar to rēķināties. Iepirkuma procedūras ietvaros nesamērīgi ierobežojot iespējas apstrīdēt pieņemtos lēmumus un samazinot iesniegto iesniegumu skaitu, netiek nodrošināts likumdevēja norādītais mērķis - veicināt iepirkuma procedūras efektivitāti un aizsargāt visas sabiedrības intereses. Turklāt apstrīdētais regulējums nenodrošina iepirkuma procedūras ātrumu, jo pastāv iespēja iesniegt nepamatotu iesniegumu, nezaudējot nodrošinājumu. Līdz ar to apstrīdētajā pantā noteiktais tiesību ierobežojums nav piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai. Tā kā apstrīdētā norma neatbilst vienam no samērīguma kritērijiem, tā nav samērīga un neatbilst Satversmes 92. pantam. 35. Konstatējot, ka ar apstrīdēto pantu izveidotais tiesību institūts - iesnieguma nodrošinājums - neatbilst vienai augstāka juridiskā spēka tiesību normai, tas atzīstams par prettiesisku. Līdz ar to nav nepieciešams izvērtēt, vai apstrīdētajā normā ietvertais deleģējums Ministru kabinetam atbilst Satversmes 1. pantam. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa n o s p r i e d a: atzīt Publisko iepirkumu likuma 83.2 pantu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam un spēkā neesošu no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs G.Kūtris