3. Article

Netaisnīga cena Saskaņā ar Konkurences likuma 13.panta pirmās daļu un pirmās daļas 4.punktu "Jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties arī kā: (..) 4) netaisnīgu pirkšanas vai pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša vai netieša uzspiešana vai piemērošana (..)". Konkrētajā gadījumā Iesniedzējs norādījis, ka BZT tērauda izstrādājumu karstās cinkošanas pakalpojumus sniedz par netaisnīgi zemu cenu. Atbilstoši tiesu praksei dominējošā stāvoklī esošs tirgus dalībnieks ļaunprātīgi to izmanto, ja tas uzsāk ilgstošu un sistemātisku cenu samazināšanu (cenu karu) nolūkā izstumt konkurentus no konkrētā tirgus. Gadījumā, ja dominējošā stāvoklī esošs tirgus dalībnieks pakalpojumu sniedz par cenām, kas ir mazākas par vidējām mainīgajām izmaksām, uzskatāms, ka tas ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli. Savukārt, ja noteiktās cenas ir lielākas par vidējām mainīgajām izmaksām, bet mazākas par vidējām kopējām izmaksām, tirgus dalībnieka rīcība, nosakot šādas cenas, uzskatāma par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu tikai, ja tas darīts ar mērķi "iznīcināt" konkurentu. Vidējās kopējās izmaksas ir fiksēto izmaksu uz produkcijas vienību un mainīgo izmaksu uz produkcijas vienību summa. Vidējās izmaksas uz produkcijas vienību aprēķina, dalot kopējās izmaksas ar produkcijas daudzumu. Kopējās izmaksas ir fiksēto un mainīgo izmaksu summa. Vidējās mainīgās izmaksas ir mainīgās izmaksas uz vienu produkcijas vienību. Vidējās fiksētās izmaksas ir fiksētās izmaksas uz vienu produkcijas vienību. BZT sniegusi Konkurences padomei informāciju par karstās cinkošanas pakalpojuma pašizmaksu, norādot, ka kopējās izmaksas veido mainīgās izmaksas un fiksētās izmaksas, kā arī procentu maksājumi par aizdevumiem un amortizācijas izdevumi. (*) 4.tabula. SIA "Baltic Zinc Technics" karstās cinkošanas pakalpojuma vidējā cena, vidējās kopējās izmaksas un vidējās mainīgās izmaksas (LVL/kg) mēnesī no 2009.gada janvāra līdz 2010.gada februārim Mēnesis Vidējā cena (LVL/kg) Vidējās kopējās izmaksas (LVL/kg) Vidējās mainīgās izmaksas (LVL/kg) 2009-janvāris (*) (*) (*) 2009-februāris (*) (*) (*) 2009-marts (*) (*) (*) 2009-aprīlis (*) (*) (*) 2009-maijs (*) (*) (*) 2009-jūnijs (*) (*) (*) 2009-jūlijs (*) (*) (*) 2009-augusts (*) (*) (*) 2009-septembris (*) (*) (*) 2009-oktobris (*) (*) (*) 2009-novembris (*) (*) (*) 2009-decembris (*) (*) (*) 2010-janvāris (*) (*) (*) 2010-februāris (*) (*) (*) 1.diagramma. SIA "Baltic Zinc Technics" karstās cinkošanas pakalpojuma vidējā cena, vidējās kopējās izmaksas un vidējās mainīgās izmaksas (LVL/kg) (*) Izvērtējot BZT karstās cinkošanas pakalpojuma vidējās cenas un vidējās kopējās izmaksas laika periodā no 2009.gada janvāra līdz 2010.gada februārim, secināms, ka (*), BZT karstās cinkošanas pakalpojuma vidējās cenas noteiktas zem vidējām kopējām izmaksām. Vienlaicīgi secināms, ka šajā periodā BZT karstās cinkošanas pakalpojuma vidējās cenas nav noteiktas zem vidējām mainīgajām izmaksām. Tā kā normālos tirgus apstākļos BZT saimnieciski nevar būt interese noteikt cenas zem pašizmaksas, Konkurences padome salīdzināja arī pieprasījumu konkrētajā tirgū no 2007.gada janvāra līdz 2010.gadam februārim un tirgus dalībnieku vidējās cenas. 2.diagramma. Karstās cinkošanas pakalpojuma kopējais pieprasījums un tirgus dalībnieku sniegto pakalpojumu apjoms (kg) (*) No 2007.gada janvāra līdz 2008.gada augustam kopējam pieprasījumam bija tendence palielināties, savukārt no 2008.gada augusta līdz 2009.gada janvārim kopējam pieprasījumam bija tendence samazināties, 2009.gadā svārstības nebija būtiskas, izņemot ievērojamu palielinājumu 2009.gada novembrī, savukārt 2010.gada janvārī un februārī kopējais pieprasījums samazinājās zem 2009.gada līmeņa. (*) 3.diagramma. SIA "Baltic Zinc Technics" un SIA "Zn metālapstrāde" karstās cinkošanas pakalpojuma vidējā cena (LVL/kg) (*) Dominējošā stāvoklī esošs tirgus dalībnieks var sniegt pakalpojumus par zemāku cenu nekā konkurentam tādēļ, ka pakalpojuma sniegšanas izmaksas ir zemākas nekā konkurentam, un tādā veidā izspiest to no tirgus, šāda rīcība nav uzskatāma par ļaunprātīgu. Savukārt, ja dominējošā stāvoklī esošs tirgus dalībnieks sniedz pakalpojumus lētāk nekā konkurents, turklāt par cenu, kas ir mazāka par pakalpojuma sniegšanas izmaksām, šādu rīcību var uzskatīt par ļaunprātīgu, ja tās mērķis ir konkurenta izspiešana no tirgus. BZT karstās cinkošanas pakalpojuma kopējie apjomi 2009.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu samazinājās par (*), savukārt apgrozījums samazinājās par (*). Elastīga piedāvājuma tirgus apstākļos, samazinoties pieprasījumam, samazinās arī pakalpojuma sniegšanas apjoms un atbilstoši tam pazeminās pakalpojuma cena. Salīdzinot BZT un SIA "Zn metālapstrāde" karstās cinkošanas pakalpojuma vidējās cenas, nav konstatējams, ka cenu samazināšanas iniciatore būtu BZT, arī SIA "Zn metālapstrāde" izvēlējās cenu samazināšanas stratēģiju. Tāpat nav konstatējams, ka BZT vidējā cena kopš SIA "Zn metālapstrāde" ienākšanas tirgū būtu zemāka par konkurenta vidējo cenu, kaut arī 2009.gadā dažus mēnešus šāda tendence ir vērojama. Relatīvi zems pieprasījums var radīt ražošanas kapacitātes pārpalikumu, kļūstot par cēloni tirgus dalībnieku pakalpojumu cenu noteikšanai zem izmaksām bez nolūka piemērot pārmērīgi zemas cenas. Tirgus dalībnieki var izlemt palikt tirgū un paciest zaudējumus, cenšoties izdzīvot un cerot uz pieprasījuma pieaugumu nākotnē. Tirgus krituma periodā cenu līmeņa samazināšanās ir likumsakarīga, tomēr arī tirgus krituma periodā dominējoša uzņēmuma ļaunprātīga rīcība - pārmērīgi zemu cenu stratēģijas piemērošana ir iespējama. Tomēr ārējie faktori karstās cinkošanas pakalpojumu tirgū samazina dominējošā stāvoklī esošā tirgus dalībnieka ietekmi. Vienlaicīgi jāņem vērā, ka BZT bija pieejami papildu finanšu līdzekļi, kurus iespējams izmantot, lai piespiestu otru tirgus dalībnieku sekot cenu politikai ilgstošā laika periodā, kamēr otram tirgus dalībniekam šādas iespējas nav. Ievērojot BZT dominējošo stāvokli konkrētajā tirgū, BZT ir īpaša atbildība, lai neierobežotu konkurenci šajā tirgū, jo konkurenta palikšana tirgū augstā cenu konkurences spiediena apstākļos ir atkarīga no finanšu resursiem, kas tam ir pieejami. Konkurences padome izvērtēja arī BZT gada pārskatā par periodu no 2007.gada 1.maija līdz 2008.gada 30.aprīlim, gada pārskatā par periodu no 2008.gada 1.maija līdz 2009.gada 30.aprīlim un operatīvajā gada pārskatā par periodu no 2009.gada 1.maija līdz 2010.gada 28.februārim ietverto informāciju. Secināms, ka BZT parāds a/s "Herning Varmforzinkning" (Dānija) 2008.gada 30.aprīlī bija LVL 41 615, 2009.gada 30.aprīlī bija LVL 934 043, (*), turklāt minētais aizņēmums bija kvalificēts kā īstermiņa aizņēmums. No minētajiem pārskatiem redzams arī, ka veikti ieguldījumi īpašumu iegādē: 2007/2008 - LVL 311 131, 2008/2009 - LVL 741 666, (*). (*), savukārt iepriekšējo pārskata periodu nesadalītā peļņa ir LVL 1 343 980. Tāpat no pārskatiem secināms, ka pašu kapitāls visu laiku tiek saglabāts, nav samazināts, veikti arī nelieli ieguldījumi pamatlīdzekļu iegādē. (*) SIA "Zn metālapstrāde" ienākšana tirgū no konkurences viedokļa viennozīmīgi ir vērtējama pozitīvi, tādēļ BZT jāapzinās, ka, pietiekami ilgā laika periodā, cenu noteikšana zem kopējām izmaksām ar nolūku ierobežot konkurenci, var tikt atzīta par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Izvērtējot rīcībā esošo informāciju, ievērojot tirgus apjomu kritumu ekonomikas lejupslīdes apstākļos un arī otra konkurenta rīcību, šobrīd nav pamata uzskatīt, ka BZT nolūks būtu izstumt no tirgus konkurentu. Līdz ar to Konkurences padome konstatē, ka pie pastāvošajiem apstākļiem nav pamata lietas ierosināšanai par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punkta pārkāpumu. Savukārt, lai ierosinātu lietu par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas pārkāpumu (ģenerālā aizlieguma pārkāpumu), privātpersonas rīcībā ir jāsaskata tāda darbība (to pazīmju esamība), kas atbilst normas vispārējam tiesiskajam sastāvam, bet neatbilst speciālajam sastāvam. Ņemot vērā, ka Iesniedzējs bija norādījis konkrēto BZT darbību - nepamatoti zemu pakalpojuma cenas noteikšanu, t.i., netaisnīgu pārdošanas cenu piemērošanu, ko paredz Konkurences likuma 13.panta 4.punkts, kā arī, ka Konkurences padomes rīcībā nav faktu par BZT cita veida darbībām, kuras neatbilst speciālajam tiesiskajiem sastāvam, bet kurās saskatāmas ar ģenerālo aizliegumu noteiktā pārkāpuma tiesiskā sastāva pazīmes, Konkurences padome uzskata, ka nav pamata lietas ierosināšanai par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas ģenerālklauzulas pārkāpumu. Konkurences likuma 13.panta 4.punkts ir analogs Līguma par Eiropas Savienības darbību 102.panta a) punktam. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 102.panta a) punktu (bijušais Eiropas Kopienas Dibināšanas Līguma 82.panta a) punkts) "Vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kam ir dominējošs stāvoklis iekšējā tirgū vai būtiskā tā daļā, šāda stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir aizliegta kā nesaderīga ar iekšējo tirgu un tiktāl, ciktāl tā var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm. Stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties kā: a) tieši vai netieši uzspiestas netaisnīgas iepirkuma vai pārdošanas cenas vai citi netaisnīgi tirdzniecības noteikumi (..)". Lai konstatētu Līguma par Eiropas Savienības darbību 102.panta pārkāpumu, ir jākonstatē, ka konkrētais uzņēmums atrodas dominējošā stāvoklī konkrētajā tirgū vai būtiskā tā daļā; ka dominējošā stāvoklī esošais uzņēmums to ļaunprātīgi izmanto; ka dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma darbību rezultātā notiek faktiskā vai potenciāla ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm. Saskaņā ar Eiropas Komisijas paziņojuma 2004/C 101/07 "Vadlīnijas par ietekmes uz tirdzniecību koncepcijas piemērošanu, kas izriet no Eiropas Kopienas Dibināšanas līguma 81. un 82.panta" (Guidelines on the effect on trade concept contained in Articles 81 and 82 of the Treaty4) (turpmāk tekstā - Vadlīnijas) 18.paragrāfu kritērijs "faktiskas vai potenciālas ietekmes uz tirdzniecību starp dalībvalstīm pastāvēšanu" jāizvērtē, ņemot vērā visus tālāk norādītos elementus: a) "tirdzniecība starp dalībvalstīm" koncepcija, b) apzīmējums "var ietekmēt" un c) nozīmīguma koncepcija. Konkurences padome uzskata, ka BZT darbības konkrētās preces tirgū nevar ietekmēt konkurences situāciju šajos konkrētās preces tirgos citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī tirdzniecību starp dalībvalstīm. Vadlīnijās atsevišķi tiek vērtēta ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm, dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, kas izpaužas kā citu tirgus dalībnieku izslēdzoša rīcība un kā ekspluatējoša rīcība (kaitējoša rīcība, piemērojot pārmērīgas vai nepamatotas cenas). Tādējādi tiek ņemts vērā Vadlīniju 94.punkts, kas nosaka, ka, "(..) Tirdzniecība starp dalībvalstīm var tikt ietekmēta, ja potenciālais pārkāpējs eksportē vai importē preces no citas dalībvalsts un kad tas ir aktīvs arī citās dalībvalstīs (..)". Ņemot vērā to, ka konkrētais tirgus ir tērauda izstrādājumu apstrādes ar karstās cinkošanas metodi tirgus Latvijas Republikas teritorijā, kā arī ka klientu īpatsvars no citām dalībvalstīm ir nenozīmīgs, Konkurences padome konstatē, ka neizpildās Vadlīnijās 18.punktā minētie kritēriji. Ņemot vērā iepriekšminēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 1.punktu, 13.panta pirmo daļu un pirmās daļas 4.punktu, 23.panta ceturto prim daļu, 28.panta pirmo daļu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 102.panta a) punktu, nolēma: neierosināt lietu uz SIA "Zn metālapstrāde" 01.02.2010. iesnieguma pamata par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas ģenerālklauzulu un pirmās daļas 4.punktu, kā arī par Līguma par Eiropas Savienības darbību 102.panta a) punktu pārkāpumu SIA "Baltic Zinc Technics" darbībās. Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. (*) - Ierobežotas pieejamības informācija 1 http://www.bzt.lv 2 Klientu īpatsvars pēc skaita rēķināts, attiecinot katras valsts klientu skaitu pret kopējo aktīvo klientu skaitu konkrētajā gadā, klientu īpatsvars pēc apgrozījuma rēķināts, attiecinot katras valsts kopējo debitoru apgrozījumu produktam tērauda karstā cinkošana pret kopējo debitoru apgrozījumu minētajam produktam. 3 http://www.bzt.lv 4 Official Journal of European Union C 101, 27.04.2004. Konkurences padomes priekšsēdētāja I.Jaunzeme