5. Article

Pieaicinātā persona - Ģenerālprokuratūra - pauž uzskatu, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 1., 91. un 109. pantam. Prokuroru izdienas pensiju likumā ietvertais tiesiskais regulējums esot bijis pietiekami noteikts un nemainīgs, lai tam varētu uzticēties, turklāt tam esot ilglaicīgs raksturs. Pieņemot apstrīdēto normu, neesot paredzēts pārejas periods, un tas liedzis nodarbinātajiem pensionāriem pienācīgā veidā pārkārtot savu dzīvi, tajā skaitā attiecības ar darba devēju. Vērā esot ņemams arī apstāklis, ka persona līdz šim varējusi paļauties uz to, ka nodarbinātība nebūs šķērslis izdienas pensijas saņemšanai pilnā apmērā. Izdienas pensija esot viens no sociālā nodrošinājuma veidiem. Tiesības uz to varot ierobežot leģitīma mērķa sasniegšanai, tomēr likumdevējs neesot veicis atbilstošus aprēķinus un neesot izvērtējis, vai šo mērķi nevarētu sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem un vai sabiedrības ieguvums būs lielāks par personu tiesību aizskārumu. Par minēto citastarp liecinot arī tas, ka, izstrādājot apstrīdēto normu, konsultācijas ar Ģenerālprokuratūru nav notikušas. Viedokļa sniegšanas brīdī no visām personām, kuras saņem prokuroru izdienas pensiju, vienīgi trim personām esot sociāli apdrošinātas personas statuss. Līdz ar to apstrīdētā norma 2009. gadā ļaujot pamatbudžetā ietaupīt 5666 latus, bet 2010. gadā - 10 289 latus. Savukārt Pieteikuma iesniedzējas kā pašnodarbinātas personas gadījumā esot iespējama tāda situācija, ka ienākumi netiek gūti, bet izdienas pensija tiek izmaksāta tikai 30 procentu jeb 148,29 latu apmērā. Šāds pensijas apmērs nesasniedzot valstī noteikto iztikas minimumu un līdz ar to būtiski aizskarot Pieteikuma iesniedzējas tiesības. Turklāt nekādu ievērojamu ietaupījumu valsts budžetā apstrīdētā norma nenodrošinot. Ģenerālprokuratūra piekrīt Pieteikuma iesniedzējas paustajam uzskatam, ka apstrīdētā norma rada nevienlīdzīgu attieksmi pret tiem izdienas pensiju saņēmējiem, kuri ir darba ņēmēji vai pašnodarbinātie, gan salīdzinājumā ar izdienas pensiju saņēmējiem, kuri gūst regulārus ienākumus no citiem avotiem, gan tiem izdienas pensiju saņēmējiem, kuri ir izvēlējušies nestrādāt. Secinājumu daļa